26. janvāris, Otrdiena
Vārda dienas: Agneta, Agnis, Ansis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Priekšlikumi grozījumiem Darba likumā ir apdraudējums darbinieku tiesībām
Priekšlikumi grozījumiem Darba likumā ir apdraudējums darbinieku tiesībām
Autors: Apollo.lv / 28. janvāris 2014, 17:57
Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Darba likuma 2.lasījumam Saeimā ir apdraudējums darbinieku tiesībām, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).


Plānots, ka otrdien priekšlikumus grozījumiem izskatīs deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, raksta Apollo.lv.

Kā norāda arodbiedrību savienībā, viens no LDDK iesniegtajiem priekšlikumiem, kam nav piekritusi LBAS iepriekšējās saskaņošanās, ir par virsstundu un darbu svētku dienā apmaksu, kas šobrīd ir 100% apmērā, bet priekšlikums ir to samazināt līdz 50%.

LBAS uzskata, ka šī piemaksa par virsstundām ir jāvērtē, skatoties uz kopējo nodokļu sistēmu un darba samaksas apmēru valstī, tādēļ pretējās puses argumenti, ka citās valstīs šī piemaksa ir mazāka, neiztur kritiku. Citās valstīs daudz mazākas ir, piemēram, darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Starptautiski pētījumi apliecina, ka Latvijas darba devēji nodokļos maksā ievērojami mazāk kā citviet un attiecīgi lielāku daļu var novirzīt peļņai. Turklāt 2012.gadā darba ņēmēju atalgojuma kopsumma bija atguvusi tikai aptuveni piektdaļu no zaudētā kopš 2008.gada.

LBAS uzskata, ka virsstundu darbs ir pieļaujams vienīgi ārkārtas situācijās un darba devējiem vajadzētu prasmīgāk veikt darba organizāciju, taču pētījumu aģentūras SKDS pētījums uzskatāmi parāda, ka virsstundu apmaksa skar 29 % no visiem strādājošajiem, kas ir vairāk nekā 253 000 darbinieku. Līdz ar to darba samaksas samazināšana šajā aspektā skartu ļoti daudz cilvēku.

«Mēs nevaram atrauti no kopējās situācijas analizēt vienu skaitli, mums jāskatās uz nodokļiem, ko maksā darbinieks un darba devējs kopā, tajā skaitā, maksu par virsstundām. Mēs redzam, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar uzviju kompensē tās problēmas, kas varētu būt Baltijas valstu darba devēju konkurētspējā,» teic LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.

Piemēram, Lietuvā, kur virsstundu apmaksa ir 50% apmērā, ir daudz lielākas darba devēju VSAOI iemaksas - 31,79%, Igaunijā - 34,4%. Taču Latvijā darba devēju VSAOI iemaksu likme ir 23,59% - pati zemākā Baltijas valstīs. Toties Latvijas darbiniekiem ir  lielākā  VSAOI likme - 10,5%, Lietuvā tā ir 9% un Igaunijā - 4,8%.

To, ka arodbiedrību nostāja ir pareiza, apliecina arī Pasaules Bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas un «PricewaterhouseCoopers» pētījums par nodokļu situāciju pasaulē, kurš Latvijā tapa zināms pagājušā gada decembrī. Tajā teikts, ka salīdzinājumā ar pārējo pasauli, arī ar Baltijas valstīm, Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi lielāku daļu ir spējīgi novirzīt biznesa tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai, tātad, peļņai, uzsver LBAS.

Arī Latvijas Komercbanku asociācijas eksperti pagājušajā gada maijā pauda viedokli, ka līdz šim lielākie ieguvēji no ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ir bijuši darba devēji. Ekspertu aprēķini rāda, ka 2012.gadā darba ņēmēju atalgojuma kopsumma bija atguvusi tikai aptuveni piektdaļu no zaudētā kopš 2008.gada.

Pētot darba algas un peļņas attiecības, mēs varam redzēt, ka, sākot ar 2008.gadu, darba samaksas daļa iekšzemes kopproduktā samazinājusies par 10%, savukārt peļņas daļa IKP ir pieaugusi tieši par 10%.

«Šie skaitļi nepārprotami rāda, ka darbinieki krīzes laikā ir nesuši lielākos zaudējumus savā dzīves līmenī un kvalitātē, un prasība nesamazināt piemaksu par virsstundām nebūt nenozīmē, ka darbinieki būtu uzkundzējušies darba devējiem ar pārmērīgām prasībām,» norāda Baldzēns.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Egīls Baldzēns, LBAS, LDDK

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats