Ja Latvija nespēs noteiktajā laikā – līdz nākamā gada jūlijam - pabeigt
projektu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai, var nākties zaudēt
piešķirto Eiropas Savienības (ES) finansējumu 14 miljonu eiro apmērā,
svētdien ziņoja LNT raidījums «Top 10».
Raidījums atgādina, ka Inčukalna sērskābes gudrona dīķu attīrīšana tika uzsākta 2011.gadā. Projekta kopējās izmaksas - nepilni 30 miljoni eiro. Lielākā daļa jeb 20,2 miljoni eiro ir ES finansējums, pārējo – 8,7 miljonus eiro - maksā Latvijas valsts. Konkursā par darbu veikšanu uzvarēja «Skonto būve» kopā ar vācu apakšuzņēmēju «MUEG». Tika uzbūvēta gudrona neitralizēšanas rūpnīca un ieguldīti līdzekļi cementa ražotnē «Cemex», lai nodrošinātu neitralizētā gudrona uzglabāšanu un pārstrādi.
Kā norāda «Skonto būve» pārstāvji, ir iztīrītas 8000 tonnas no 30 000 tonnu. Tomēr patlaban gudrona dīķu attīrīšana aizkavējusies, raksta
Apollo.lv.
Dedzinot Inčukalna gudronu, izrādījies, ka tas uzvedas netipiski un rezultāts nav gaidītais. Meklējot cēloņus, atklājies, ka uzņēmēji, piesakoties konkursam par dīķu sanāciju, tikuši maldināti. Gatavojot piedāvājumu, viņi nav drīkstējuši ņemt gudrona paraugus un bijis jāuzticas iepirkumu komisijas iesniegtajām analīzēm. Taču praksē izrādījies, ka gudrona sastāvā ir lērums vielu, kas konkursa dokumentācijā neparādījās.
«Viņš ir daudz indīgāks un kaitīgāks, nekā līdz šim tika uzskatīts, kā sabiedrība uzskatīja, kā sabiedrībai tika stāstīts. Var jau par to smīkņāt, bet tur ir tādi savienojumi, kas ir arī ķīmisko ieroču sastāvā,» norāda SIA «Skonto Būve» projektu vadītājs Juris Pētersons.
Ūdens piesārņojuma koncentrācija bijusi 10 reizes lielāka, nekā norādīts sākotnēji, turklāt Inčukalna gudrons satur pat viegli gaistošos halogēnos ogļūdeņražus, kas noteiktās reakcijās var kļūt pat par nervus paralizējošo zarīna gāzi.
Līdz ar to process iet ilgāk, jāliek citas ķimikālijas daudz lielākā sastāvā. Tas savukārt nozīmē, ka vajadzīgs papildus finansējums tehnoloģijas pilnveidošanai, un pagaidām uzņēmēji to izdarījuši par savu naudu. Visu pagājušo gadu notika sarunas starp iesaistītajām pusēm, un vēlā rudenī valdība rezervēja 16,5 miljonus eiro, tai skaitā daļu no pārpalikušajiem Eiropas Savienības fondiem, lai projekts tiktu pabeigts laikā.
Ja risinājums netiks atrasts, zaudēti tiks ne vien 14 miljoni eiro, kas būs jāatmaksā ES. Kā norāda raidījums, otrreiz ES naudu šim projektam neiedos, un, līdzīgi kā iepriekš, darbi atkal paliks pusratā. Savukārt piesārņojums, kas patlaban jau ir pārsniedzis pusceļu uz Gauju, turpinās savu uzvaras gaitu un ik gadu neskaitāmi putni un dzīvnieki atradīs mokošu nāvi visu saēdošā gudrona lamatās.
Rādīt reklāmu
