Pagājušā gada nogalē tā dēvētajā Lemberga prāvā pabeigta būvuzņēmēja Alberta Krola pratināšana.
A. Krolu, kurš 90. gados ieņēma amatus vairākos Ventspils uzņēmumos, pratināja divas dienas: vienu dienu valsts apsūdzības uzturētāji, bet otru – apsūdzētie un viņu aizstāvji.
Pratināšanas sākumā A. Krols uzsvēra, ka nezina, kas tā ir par krimināllietu, kurā viņam jāliecina, un nezina, kas un par ko tiek apsūdzēts. Viņš skaidroja, ka Ventspils mēru Aivaru Lembergu pazīst vēl no Padomju Savienības laikiem, kad strādājis par celtniecības ministra pirmo vietnieku. A. Krolam nācies uzraudzīt arī tolaik valsts uzņēmuma Ventspils nafta būvniecību un kontaktēties ar Ventspils tautas deputātu padomes locekļiem, arī A. Lembergu. Ciešāka sadarbība ar Ventspils uzņēmumiem izveidojusies 90. gadu sākumā. Pateicoties uzkrātajai pieredzei, viņam piederošais uzņēmums SIA Krolat iesaistījies naftas un naftas produktu pārkraušanas infrastruktūras objektu būvniecībā Ventspilī. A. Krola pārstāvētās būvkompānijas esot cēlušas arī termināli SIA ManTess Rīgas ostā un SIA Lukoil Baltija termināli Olainē.
Tirgus niša
1994. gada beigās SIA LatTransnafta dalībnieki lēma izbūvēt jaunu naftas un naftas produktu pārkraušanas temināli Ventspilī. Lai projekta īstenošanā radītu interesi arī būvniekiem, par SIA LatTransnafta līdzīpašnieku kļuva SIA Krolat. Biznesa ideju īstenošanai bija vajadzīga liela nauda. Vispirms grūtībās nonāca Aināra Gulbja vadītās SWH Rīga un Ventrans, un viņu vietā biznesa projektā nāca citi dalībnieki. Pēc tam bankrotēja Banka Baltija, un arī tās vietā nāca cits dalībnieks. Nemitīgās naudas grūtības projekta īstenošanā kļuva par iemeslu biežajām SIA LatTransnafta īpašnieku maiņām. Lai risinātu kapitāla piesaistes problēmu, 1995. gada februārī vairākas uzņēmējsabiedrības (Naftas parks–100, Banka Baltija, SIA ManTess, SWH Riga Zurich AG, Ost Trading&FinanceLtd), kā arī pilsonis Vladimirs Krastiņš uzdāvināja LatTransnafta kapitāla daļas kompānijai Kaywood International. Trīs no šajā darījumā iesaistītajām personām 2008. gada sākumā (t. i., pēc 13 gadiem) pēkšņi šo darījumu sāka traktēt kā kukuļa izspiešanu par labu A. Lembergam, uz ko tiek balstīta apsūdzība t. s. Lemberga prāvā SIA LatTransnafta apsūdzības epizodē.
Vairākkārt no dažādiem procesa dalībniekiem vaicāts par kapitāla daļu izspiešanu, A. Krols atbildēja, ka par tādām lietām neko nezina. Viņš atminējās, ka ideja par rezervuāru celtniecību naftas produktu uzglabāšanai nākusi no akciju sabiedrības SWH. «Liekas, tas bija Gulbis. Pēc tam no ManTess, no Krūmiņa. Varēja redzēt, ka tā ir tirgus niša un te ir izdevība uzbūvēt rezervuārus un nodarboties ar naftas produktu uzglabāšanu un to transportēšanu,» tiesai skaidroja A. Krols.
Nepareizais liecinieks
Prokurori A. Krolu detalizēti klaušināja par atļaujām, kuras būvniekiem bija jāsaņem no pašvaldības institūcijām, lai varētu uzsākt būvniecības darbus. Lai pierādītu apsūdzībā paustos apgalvojumus, ka A. Lembergs izspiedis SIA LatTransnafta kapitāla daļas no saviem bijušajiem draugiem un biznesa partneriem, apsūdzībai svarīgi no lieciniekiem iegūt atbildes, ka būvniecības darbu uzsākšanai nepieciešamo atļauju izsniegšana bijusi A. Lemberga ziņā un tādējādi viņš varējis ietekmēt projekta realizāciju.
A. Krols apsūdzībai izrādījās neveiksmīgi piemeklēts liecinieks. Uzņēmējs apgalvoja, ka viņa uzdevumos ietilpis būvēt objektus, savukārt rūpes par daudzajām un dažādajām atļaujām no valsts un pašvaldības institūcijām bijušas pasūtītāja ziņā. A. Krols atminējās, ka būvniecība kavējusies tādēļ, ka projektā iesaistītās puses strīdējušās, kurā vietā veikt ūdens urbumu, kā arī pasūtītāja – akciju sabiedrības Naftas parks–100 vadītāja Jura Šķibeļa neizdarības dēļ.
Kapitāla meklējumi
Liecinieks tika iztaujāts arī par to, kādēļ SIA LatTransnafta kapitāla daļas dāvinātas ne tikai Kaywood International, bet arī Vladimiram Krastiņam, un kā meklēta nauda termināļa celtniecībai. Par naudas meklējumiem projektam A. Krols atminējās sekojošo: «Vladimirs Krastiņš ziņoja, ko viņš dara un ka tiek meklēti kredīti – par to tika ziņots valdē. Ne tikai Vladimirs Krastiņš, arī citi meklēja tos, kas varētu kreditēt projektu. Bija divas daļas. Bija tehniskais menedžments, kur angļi piedāvāja savus pakalpojumus. Viņi bija ļoti dārgi, un viņiem kaut kādu daļu samaksāja. Un vispār spieda uz to Gulbis un bija pārstāvis Godmanis (domāts bijušais premjers, tobrīd SWH Rīga viceprezidents Ivars Godmanis, šobrī Eiroparlamenta deputāts), ka vajag ar angļiem slēgt līgumu, lai angļi turpinātu menedžēt. Tomēr valde pēc tam nolēma, ka to nevajadzētu darīt. Un otrs bloks bija investīcijas. Investīcijas tiešām daudzi meklēja. Es zinu, ka arī Godmanis meklēja investorus un Vladimirs Krastiņš. Toreiz viņš ziņoja detaļas par to, ka tur viņam atdāvināja kādas daļas. Tas bija labdarīgs darījums, kur vienkārši bija fakta konstatācija mums valdē, ka tāds darījums notiek, un viss, jo no pirmpirkuma tiesībām bija atteikušies dalībnieki. Vismaz es katrā ziņā.»
Sapulcēs strīdējušies
Uz jautājumiem, kā notikušas dalībnieku sapulces un kā pieņemti lēmumi, A. Krols liecināja, ka sapulces notikušas precīzi atbilstoši iepriekš noteiktajai dienaskārtībai. Par katru no izskatāmiem jautājumiem raisījušās diskusijas un strīdi: «Balsoja par katru atsevišķu dienaskārtības punktu. Un katram bija savs viedoklis, un, kā vairākums nobalsoja, tas redzams protokolos. Bet tur bija asas diskusijas. Tā jau nebija, ka vienkārši sanāca, apsēdās, nobalsoja, un viss. Par katru dienaskārtības punktu bija diskusijas, un katrs izteica savu viedokli. Es zinu, ka ar manu viedokli bieži vien bija neapmierināti. Kā saka – nu, ko var darīt. Man bija jāpadodas, un viss.»
Tika uzdoti arī jautājumi par pratināšanas kārtību pirmstiesas izmeklēšanā. A. Krols apgalvoja, ka viņš uz pratināšanām izsaukts pa telefonu. Prokurori viņam zvanījuši uz mobilā tālruņa numuru un aicinājuši ierasties prokuratūrā. Pirms tam viņš tālruņa numuru prokuroriem neesot devis. No šīm A. Krola atbildēm A. Lembergs secināja, ka prokuroriem tālruņa numurus piegādājis Ainārs Gulbis, tādējādi organizējot kriminālprocesa virzību. A. Krola pirmstiesas nopratināšanas protokolos norādīts, ka pratināšanas protokolam pievienoti viņa iesniegtie dokumenti. A. Krols tiesā noliedza, ka viņš būtu nesis uz prokuratūru un iesniedzis kaut kādus dokumentus. Viņš arī atminējās, ka prokuratūrā viņam uzdoti jautājumi, taču tie pratināšanas protokolos nav atspoguļoti. Viņš atzina, ka ar kriminālprocesuālām darbībām savā dzīvē saskāries pirmo reizi, tādēļ detaļām nav pievērsis uzmanību.
Rādīt reklāmu
