«Uzņēmējspējas ir viena no galvenajām kompetencēm, kuras loma nākotnē
kļūs arvien nozīmīgāka un būs kā izšķirošais faktors, kas noteiks, cik
cilvēks būs veiksmīgs gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Tas
atzīts Eiropas Savienības līmenī,» diskusijā Uzņēmējdarbības vides
attīstība tuvākajos trīs gados un izglītības loma tajā uzsvēra Latvijas
Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Klātesošie vairāk nekā 100 pedagogu vienbalsīgi norādīja, ka nepieciešams ekonomiku atjaunot kā atsevišķu, obligātu mācību priekšmetu, nevis to pamatskolā pasniegt apvienojumā ar civilzinībām, veselības mācību un ētiku, raksta
NRA.lv.
Pašnodarbinātība kā karjeras izvēle «Eiropas Komisijas ziņojumā sacīts, ka Latvijā šobrīd tiek īstenots tikai viens veiksmīgs projekts – biznesa izglītības biedrību Junior Achievement – Young Enterprise Latvija Skolēnu mācību uzņēmumu programma, kas skolēniem māca un attīsta uzņēmējspējas, kā arī sniedz detalizētāku ieskatu, kas ir bizness. Taču šobrīd šo programmu izmanto tikai 12% skolu, jo, pirmkārt, skolām trūkst nepieciešamā finansējuma dalībai tajā, otrkārt, skolās mācību programma jau tāpat ir gana pārblīvēta. LDDK kā galveno problēmu saskata faktu, ka ekonomika pamatskolās ir apvienota ar sociālajām zinībām, kā arī vidusskolā ekonomika ir izvēles priekšmets. LDDK mudina to noteikt kā obligātu mācību priekšmetu, kur skolēns apgūtu prasmes, kā vadīt savas finanses, un ieraudzītu, ka pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība var kļūt par pilntiesīgu karjeras izvēli,» norādīja L. Menģelsone.
Tendence labus piemērus norakt
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidents Aigars Rostovskis uzsvēra: «Jauniešos ir jāveido izpratne, ka katrs ir atbildīgs par savu labklājības līmeni. Visiem nekad darba vietu nepietiks, ir jārada pašiem savas, jākļūst pašiem par darba devējiem. Protams, lai veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos, jārada arī labvēlīga biznesa vide. Labs piemērs šajā ziņā ir Singapūra – ja tur cilvēks nodibina savu uzņēmumu, trīs gadus viņš nemaksā nodokļus. Bet Latvijas politikas veidotājiem ir tendence labus piemērus norakt. Piemēram, pirms kāda laika LTRK par mikrouzņēmuma nodokļu paketi saņēma Eiropas Grand Prix balvu. Pārliecinājām politiķus to ieviest, taču tagad šī iniciatīva no politiķu puses ir norakta.»
Jāmāca četras atšķirīgas jomas
Tam, ka ekonomika ir jāatjauno kā atsevišķs, obligāts mācību priekšmets, piekrīt arī pedagogi, norādot, ka 90. gados, kad, iesaistoties uzņēmējiem, tika panākts, ka ekonomika ir obligāts mācību priekšmets, skolēni daudz labāk izpratuši, kas ir biznesa plāns, ko nozīmē darba attiecības, kādi ir darbinieka pienākumi un tiesības. Pedagogi arī uzslavēja pilnvērtīgo skolotāju sagatavošanas un apmācību sistēmu, taču līdz ar jaunām reformām izglītības sistēmā visas labās iestrādes izčabējušas. «Uzskatu, ka no 1. klases bērnos ir jāattīsta uzņēmējspējas, un pilnībā atbalstu ideju, ka jau pamatskolā skolēniem ekonomika ir jāapgūst kā atsevišķs mācību priekšmets, nevis integrēti sociālajās zinībās. Papildus uzņēmējspējām bērnos ir jāattīsta arī radošums,» norādīja Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas direktore Žanete Tauriņa. Savukārt kāda pedagoģe, kas māca ētiku, uzsvēra: «Kopš pamatskolās ieviesa integrētu mācību priekšmetu Sociālās zinības, man kā literātei, fantazētājai ir jāmāca arī ekonomika, kas pieprasa ļoti specifiskas zināšanas. Protams, izgāju vajadzīgos kursus, apmācības, bet tik un tā vairāk par vienkāršākām lietām, piemēram, kā rīkoties ar savu kabatas naudu, es stundās nevaru apskatīt. Papildus ekonomikai mums arī jāmāca civilzinības un veselības mācība. Esmu laimīga, kad stundās varu pievērsties arī ceturtajam sociālo zinību blokam – ētikai.
Rādīt reklāmu
