Šogad maijā beigsies zemes iegādes moratorijs Latvijā, kas līdz šim zemi
nopirkt it kā traucēja ārzemniekiem. Iestāšanās līgums ES šos zemes
iegādes noteikumus ļāva īstenot septiņus gadus. Kad šis termiņš beidzās
to varēja tikai vienu reizi pagarināt, un to Latvija arī izdarīja,
piektdien vēstīja Latvijas Radio.
«Iestāšanās līgums vairs neparedz iespēju pagarināt šo termiņu, jo tad ir jārunā arī par citiem iestāšanās līguma punktiem, jo esam gan saņēmuši maksājumus, gan mūsu cilvēki strādā citās valstīs un arī šis bija viens no kopējiem nosacījumiem, kas tika parakstīti. Arī Saeimā bija interese pagarināt šo termiņu vēlreiz, bet ir skaidrs ka juridiski tas nav iespējams,» Latvijas Radio ēterā norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Taču gan zemnieki, gan Zemkopības ministrija (ZM) arī atzīst, ka līdzšinējā kārtība nemaz nav bijusi efektīva, piebilda Straujuma, sakot, ka šobrīd zemniekiem problēmas sagādājot lielie naudas īpašnieki, kuri, neatkarīgi no tautības, uzpērk lauksaimniecības zemi un izmanto to kā pirkšanas - pārdošanas objektu un paaugstina cenu, raksta
Apollo.lv.
Par to, ka zemes privatizācijas noteikumi būs viens no lielākajiem un emocionālākajiem šī gada notikumiem liecina arī tas, ka Latvijas lauksaimnieki iepriekš bija gatavi cīnīties paši vācot parakstus. Par piemēru idejai ņemta kaimiņvalsts Lietuva, kur savākti vairāk kā 300 000 iedzīvotāju parakstu, lai rīkotu referendumu un izmainītu Lietuvas konstitūciju, nosakot, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas Republikas pilsoņiem un valstij.
Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimmermanis norāda, ka risinājumu meklējumi Latvijā ir stipri novēloti un lēmumu pieņemšana būs sasteigta.
«Šis pārejas perioda beigu termiņš Latvijā nāk virsū un tad būs jāļauj zemi šeit pirkt visiem ārzemniekiem, kas to gribēs. Es domāju, ka tā ir ļoti veiksmīgi izlobēta politika tieši no Eiropas lielo zemju īpašniekiem, nevis te Latvijā. Ir tādas lielo zemju īpašnieku organizācijas, kas iegulda resursus lobēšanā, lai panāktu šos brīvos tirgus nosacījumus, neskatoties uz to, ka Latvija varbūt tam nemaz nav gatava,» Latvijas Radio teica Cimmermanis.