Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja atzīst, ka, kaut komisija īpaši raudzījās, lai tās pārraudzītajās nozarēs valsts budžets atbilstu šī brīža aktuālākajām prasībām, valsts finansējums izglītības un zinātnes nozarēm neatbilst vēlamajam, un komisijā deputāti turpina diskusijas par izglītības attīstības pamatnostādnēm vispārējā izglītībā, kā arī pamatnostādnēm zinātnes un augstākās izglītības attīstībai.

«Saistībā ar jautājumiem vispārējā izglītībā mēs pievērsāmies gan vērtēšanas sistēmas attīstībai, gan arī runājām par centralizēto eksāmenu organizēšanu un to lietderību, pārlūkojām iepriekšējā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanu vispārējā izglītībā,» informē komisijas priekšsēdētāja un atzīmē, ka Saeima apstiprināja arī komisijas virzītos grozījumus vairāku augstskolu Satversmēs.

Pašlaik svarīgs jautājums ir nodarbinātība, tostarp jauniešu bezdarbs, un šim jautājumam pievērsāmies īpašā komisijas sēdē. Par to runājām arī ar Somijas izglītības ekspertu Pasi Sālbergu (Pasi Sahlberg), sacīja I.Druviete, akcentējot, ka šis jautājums būs komisijas dienaskārtībā arī nākamajā sesijā.

Runājot par kultūras jomas aktualitātēm aizvadītajā rudens sesijā, I.Druviete pauda, ka to iezīmēja gan pozitīvas, gan negatīvas norises: «Jau vasarā mēs pievērsāmies notikumiem saistībā ar Rīgas pili, kam veltījām vēl divās komisijas sēdes, kā arī izbraukuma sēdē. Konstatējām, ka acīmredzot komisijas iecere veidot īpašu vadības grupu Rīgas pils restaurēšanas jautājumu risināšanai būtu attaisnojusies, jo diemžēl jāteic, ka Rīgas pils atjaunošana nenorit tik strauji, kā būtu vajadzīgs, un tieši tādēļ nākamā gada pirmo sēdi 8.janvārī mēs veltīsim šim jautājumam.»

Komisijas deputāti vērtēja arī jauno Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu, taču pirms virzīšanas izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā komisija lēma par Brīvības pieminekļa īpašuma jautājumiem vēl diskutēt ar Rīgas domes pārstāvjiem. Deputāti vienojās arī darīt zināmu komisijas viedokli aizsardzības ministram un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram, ka šo objektu apsaimniekošana ir liels gods un to vajadzētu uzņemties Aizsardzības ministrijai. Šo pienākumu veikšanai atbildīgajai institūcijai tiktu piešķirts arī papildu finansējums.

Tāpat Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti strādāja pie grozījumiem Dziesmu un deju svētku likumā, piedalījās pārskata konferencē par Dziesmu svētku simtgadi, kā arī tikās ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas darba grupu.

Komisijas priekšsēdētāja pauž gandarījumu par veiksmīgo komisijas sadarbību ar nozaru profesionāļiem aizvadītās sesijas gaitā, strādājot pie kultūras, zinātnes un izglītības jomu attīstības.

Saistītie raksti