Naudas trūkums veselības sistēmu piespiež meklēt bada laiku risinājumus.
Ar vienu roku valsts grasās ar dzelzs tvērienu izspiest no
iedzīvotājiem vairāk nodokļu, liedzot veselības aprūpi tiem, kuri,
piemēram, algu saņem aploksnē.
No otras puses – Latvija saviem iedzīvotājiem noskauž pat to mazumiņu, ko nodrošina Eiropas Savienība. Proti, lai gan turpmāk pacienti var meklēt palīdzību ārvalstīs, Latvija, baidoties no milzīgiem rēķiniem, jauno kārtību centīsies iegrožot.
Pēdējā mēneša laikā veselības nozarē ir pieņemti vairāki būtiski un tālejoši lēmumi.
Jauna pātaga
Valdība beidzot ir akceptējusi daudzus gadus marinēto obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu. Tādējādi, lai turpmāk saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, pacientam būs jābūt nodokļu maksātājam. Savukārt valsts no savas puses apņemsies pusbadā mērdētajai veselības sistēmai turpmāk novirzīt līdz 3,65% no IIN ieņēmumiem. Tiesa, vairums ekspertu jauno sistēmu sauc par formālu, jo tā neatrisināšot nedz zemo algu problēmu medicīnā, nedz nepietiekamo finansējumu veselības pakalpojumiem. Tādējādi nozares pārstāvji uzskata, ka jaunā kārtība būs izdevīga vienīgi Finanšu ministrijai, jo kļūs par jaunu pātagu aktīvākai nodokļu iekasēšanai.
Vilšanos neslēpj arī Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Viņasprāt, plānotā sistēma neparedz nedz pakalpojumu groza paplašināšanu, nedz pacienta līdzmaksājumu samazināšanu. Politiķe jauno kārtību salīdzina ar pensiju sistēmu – tie, kuri būs nomaksājuši lielākus nodokļus, nesaņems labākus vai ātrākus medicīnas pakalpojumus, bet gan subsidēs to, ka visi pacienti var saņemt vienlīdzīgus pakalpojumus. «Ierēdņiem nav redzējuma par pakalpojumu uzlabošanu. Nav plānots nedz paplašināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nedz mazināt pacientu līdzmaksājumus, kas, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir ļoti augsti,» pauž A. Barča.
Baidās no izputināšanas
25. oktobrī spēkā ir stājusies direktīva, kas nosaka pacientu tiesības saņemt veselības aprūpi jebkurā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveicē. Tādējādi, ja pacients dosies ārstēties uz ārvalstīm, tad sākotnēji viņam rēķins būs jāapmaksā pašam, taču vēlāk valsts atmaksās rēķinu par tādu summu, cik attiecīgais pakalpojums būtu maksājis slimnieka dzimtenē. Varētu šķist – tā kā Latvijā daudzi medicīnas pakalpojumi ir krietni vien lētāki nekā citviet Eiropā, jauno kārtību galvenokārt izmantos ārvalstnieki. Tomēr praksē var izrādīties, ka jauno sistēmu aktīvi izmanto arī Latvijas iedzīvotāji, kuri dzimtenē nespēj sagaidīt rindu valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanai.
Jau vairākus gadus par bēdīgu tradīciju pārvērtusies situācija, kad divus trīs mēnešus pirms gada nogales Latvijā beidzas valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu kvotas. Šogad ar valsts piešķirto finansējumu spējušas iztikt tikai divas slimnīcas, un novembrī daudzās ārstniecības iestādēs pacientiem nācās dzirdēt atbildi: izmeklējumu iespējams veikt tikai par savu naudu!
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja A. Barča atzīst – šī problēma atkārtojas gadu no gada, un daudziem pacientiem, kuri nevar gaidīt, neatliek nekas cits kā no savas kabatas maksāt pilnu pakalpojuma cenu. Varētu šķist – jaunā ES direktīva, kas turpmāk ļaus meklēt palīdzību citās dalībvalstīs, daļai pacientu varētu kļūt par atspaidu, īpaši neatliekamu un dārgu manipulāciju gadījumā dodoties uz netālu esošajām un ne tik dārgajām Igauniju, Lietuvu vai Poliju. Taču Latvijas valsts ir centusies nodrošināties pret gadījumiem, kad tā tiek apbērta ar rēķiniem par dārgu veselības aprūpi ārvalstīs. Proti, nedēļu pēc direktīvas stāšanās spēkā valdībā tika pieņemti grozījumi veselības aprūpes noteikumos, nosakot, ka atsevišķos gadījumos pacientiem būs jāsaņem iepriekšēja atļauja, lai brauktu pēc palīdzības uz citu valsti. A. Barča uzsver: valsts atļauja būs nepieciešama par īpaši dārgām manipulācijām, piemēram, par lielo locītavu endoprotezēšanu stacionārā, acu operācijām, kardioķirurģisko ārstēšanos vai medicīnisko apaugļošanu. Politiķe neslēpj, ka attiecīgās manipulācijas ir vienas no dārgākajām un valsts acīmredzot nevēlas sagaidīt situāciju, kad, nomaksājot simt šādus rēķinus, tiek iztērēta veselības aprūpei teju visam gadam paredzētā nauda.
Pie kaimiņiem brauks vēl biežāk
Arī Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka pakalpojumu sarakstā, kam būs nepieciešama iepriekšēja atļauja, iekļautas īpaši dārgas, kā arī ļoti pieprasītas manipulācijas. Piemēram, endoprotezēšana ir pakalpojums, kuram Latvijā izveidojusies viena no garākajām rindām, kas nozīmē arī lielu valsts finansējuma apjomu. Tiesa, L. Lapiņa skaidro, ka Latvija savā vēlmē uzraudzīt atsevišķu pakalpojumu saņemšanu ārvalstīs nav unikāla. Citās ES valstīs atļauju izsniegšanai tiekot pakļauts daudz plašāks pakalpojumu klāsts. Turklāt atļauju sistēma ļaušot valstij labāk plānot savus tēriņus, saprotot, cik naudas būtu jārezervē rēķinu apmaksai.
Pacientu ombuda pārstāve Dace Līkanse
NRA.lv uzsvēra – veselības pakalpojumu izvērtēšana pēc to cenrāža, nevis būtības, ir apšaubāms kritērijs. «Jau šobrīd neatliekamās situācijās daudzi Latvijas pacienti dodas uz tuvējām kaimiņvalstīm, kur nepieciešamo veselības pakalpojumu var saņemt bez rindas vai par zemāku maksu. Jo īpaši aktīvi šī iespēja tiek izmantota gada nogalē, kad Latvijā ir beigušās valsts apmaksātās kvotas. Pagaidām daudzi par jauno direktīvu nav informēti, taču, kad cilvēki par to uzzinās, domāju, ka pacienti no Latvijas uz Igauniju vai Lietuvu brauks vēl jo biežāk,» pauž D. Līkanse.
***
Aptauja
Kā vērtējat lēmumu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu?
39% Ļoti slikti. Veselības aprūpe nav komercija, bet valsts pienākums pret iedzīvotājiem. Latvijas valsts jau tā tik maz dara savu cilvēku labā!
22% Lieliski! Beidzot būs godīga sistēma: kurš nodokļus maksā, tas ārstējas, bet, kurš nejmaksā – tas iet pie maksas ārstiem
19% Izmaiņas ir uz labu. Varbūt tas piespiedīs cilvēkus godīgāk maksāt nodokļus
14% Vērtēju negatīvi, jo nomaksāto nodokļu apmērs nekā neietekmēs saņemamo pakalpojumu apjomu vai kvalitāti
5% Katastrofa. Visi cilvēki, kurus izmanto negodprātīgi darba devēji, maksājot algas aploksnē, cietīs vēl vairāk
Rādīt reklāmu
