Pagājušajā nedēļā valdības slēgtajā daļā tieslietu ministrs Jānis
Bordāns (VL-TB/LNNK) virzīja valdības pozīciju, ka Latvijā nebūtu
apķīlājami ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītie īpašumi, ko vēlas
izdarīt Londonas tiesa. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) šo
pozīciju ieraudzīja un paziņoja, ka šāds dokuments netiks pieņemts,
svētdien vēsta TV3 raidījums „Nekā personīga".
Tieslietu ministrija valdībai bija sagatavojusi Latvijas nostājas projektu par to, vai ir izpildāms Anglijas augstākās tiesas lēmums arestēt Aivara Lemberga un ar viņu saistīto uzņēmumu mantu. Dokumentā bija ieteikts ar to nesteigties. Vispirms esot jāpārliecinās, vai visiem lietā iesaistītajiem ir bijušas iespējas savas tiesības aizstāvēt, informē raidījums.
Latvijas pozīciju gatavoja valsts pārstāvis Eiropas Savienības tiesā un reizē arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Kalniņš. Viņš vadījies pēc atšķirībām anglosakšu un kontinentālās Eiropas tiesību normās. Ko Anglijā uzskata par iespējamu apķīlāt, Latvijā likums tik vienkārši neļaujot. Latvijā lielākas tiesības esot procesa dalībniekam, Anglijā tiesa iztiekot bez liekām diskusijām, ar vieglu roku lemjot par mantu arestu, skaidro Kalniņš.
„Apvienotajā Karalistē sistēma darbojas ļoti daudz uz aizmuguriskiem spriedumiem un uz prasītāja pienākumu informēt atbildētāju, kas mūsu tiesību sistēmā nav zināma. Mēs varētu to pat traktēt kā pretēju mūsu sabiedriskajai kārtībai. Proti, veidam, kādā mēs īstenojam taisnīgu tiesu Latvijā," saka Kalniņš.
Kā zināms, a/s „Latvijas kuģniecība" pašreizējie īpašnieki Anglijas tiesā no Lemberga vēlas piedzīt 135 miljonus dolāru par zaudējumiem, ko viņš esot radījis, savulaik kontrolējot šo uzņēmumu. Prāva nenotika, jo Lembergs tiesai pierādīja, ka Anglijā pret viņu prasību celt nav pamata, raksta
IR.lv.
Taču Latvijā vēl skata šā procesa laikā izdoto rīkojumu arestēt ar Lembergu saistītos aktīvus. Lieta nonākusi līdz Augstākās Tiesas Senātam. Tiesneši uzskatīja, ka Latvijas likumi neparedz konkrētus soļus, kā angļu lēmumu izpildīt, tādēļ vērsās pēc padoma Eiropas Savienības tiesā.
Eiropas tiesa lūdza visu dalībvalstu, arī Latvijas viedokli. To sagatavoja jau pieminētais Tieslietu ministrijas ierēdnis Kalniņš un nodeva ministram Bordānam, kas arī pagājušajā nedēļā devās uz valdības sēdi. Ministru tur sagaidījis neapmierināts premjers Dombrovskis un prasījis, kādēļ Bordāns sarakstījis dokumentu, kas varētu būt par labu Lembergam. Tieslietu ministrs rūpīgi dokumentu izlasījis, secinājis, ka pats šajā jautājumā īsti neorientējas un no valdības sēdes darba kārtības projektu izņēmis, raidījumam skaidro ministrs.
Juristi uzskata, ka valstij ir būtiski noformulēt savu nostāju. Lai arī tiek jautāts tikai par konkrēto īpašuma aresta rīkojumu, Latvijas pozīcija atstās sekas arī uz citām lietām, kas būs izlemtas Anglijā.
Britu tiesu prakse balstās uz precedenta principu un, ja reiz tā ir lemts Lemberga gadījumā, līdzīgus principus jāpiemēro arī turpmāk. Ja kāds vēlēsies risināt attiecības ar savu konkurentu, pietiks sameklēt ieganstu, lai tiesa notiktu Anglijā, sagatavot puslīdz ticamus argumentus, lai arestētu citas personas mantu un panākt sprieduma izpildi Latvijā. Kā stāsta jurists Jānis Endziņš, to paredz Eiropas Savienībā pastāvošais tiesiskās paļāvības princips.
„Eiropas Savienības ietvaros mums ir faktiski jāatzīst citu tiesu spriedumi, un Eiropas ietvaros mēs zinām, ka mums ir gan romāņu - ģermāņu tiesību sistēma, gan arī anglosakšu tiesību sistēma. Protams, ka pat pie šīm dažādajām tiesību sistēmām ir jāatzīst šie tiesu spriedumi, tā patiešām ir," raidījumā apgalvo jurists un augstskolas „Turība" padomnieks Endziņš.
Tikmēr „Latvijas kuģniecības" īpašnieki atraduši citu ceļu un sākuši jaunu prāvu. Tās gaitā britu tiesa izdevusi divus lēmumus. Pirmais - atkal arestēt ar Lemberga ģimeni saistītos aktīvus, otrais - atcelt Ģenerālprokuratūras iecelto advokātu Rūdolfu Meroni no šo uzņēmumu pārvaldības un viņa vietā iecelt auditorkompānijas „KPMG" juristus.
Ventspils tiesa jau nospriedusi Anglijas rīkojumu īstenot. Meroni to pārsūdzējis Kurzemes apgabaltiesā. Ministrs Bordāns sola vairs neiesaistīt valdību Lemberga strīdā, lai to nevarētu traktēt kā politisku atbalstu vienai vai otrai pusei.
Premjers Dombrovskis savam tieslietu ministram tomēr uzdevis sagatavot lēmumprojektu jaunam valdības lēmumam.
Jau rakstīts, ka Londonas tiesvedībā, kurā iesaistīts Lembergs, prasītājs ir a/s "Latvijas kuģniecība" (LK) meitasfirma "Antonio Gramsci Shipping Corporation" un vēl 29 citas kompānijas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem. Prasītāji uzskata, ka, slēdzot kuģu frakts līgumus, Lemberga vadībā no LK meitassabiedrībām, iespējams, izzagti desmitiem miljonu. Londonas tiesvedībā pret Lembergu vērsta prasība par 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) piedziņu.
"Ventbunkers" tiek uzskatīts par ietekmīgāko uzņēmumu Ventspils tranzīta biznesā, jo kontrolē a/s "Latvijas Naftas tranzīts", kam savukārt pieder 39% a/s "Ventspils nafta" akciju.
Lembergam slēpti, caur daudzām ārzonu firmām, iespējams, piederošo Ventspils uzņēmumu daļu pārvaldība Meroni tika uzticēta ar Ģenerālprokuratūras lēmumu 2007.gadā. Bez "Ventbunkera" Meroni pārvaldīja arī, iespējams, Lembergam pastarpināti piederošās daļas virknē citu Ventspils ostas uzņēmumu, tostarp a/s "Kālija parks", a/s "Ventspils tirdzniecības osta" un citur, ziņo LETA.
Rādīt reklāmu
