Andrejs Sončiks, Kārlis Ketners, Dzintars Jakāns, Nelija Jezdakova –
visi līdzšinējie Valsts ieņēmumu dienesta vadītāji no amata šķīrušies ar
lielākiem vai mazākiem skandāliem un politiskās ietekmes dalīšanu.
Vakar amatā apstiprinātās Ināras Pētersones nonākšana postenī arī raisījusi sīvas aizkulišu cīņas.
Valdība Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā vakar apstiprinājusi Ināru Pētersoni, kuras nonākšana postenī tiek dēvēta par finanšu ministra Andra Vilka principiāli izcīnītu cīņu. Proti, partijas Vienotība vadībā ir bijusi spēcīga pretdarbība, vēloties ietekmīgajā amatā redzēt kādu citu, iespējams, atbilstošāku kandidātu, taču A. Vilks nelokāmi izmantojis savas ministra tiesības nominēt kandidātu. Kuluāros vēl tiek mēģināts kultivēt aizdomas, vai I. Pētersones vārds neuzpeldēs saistībā ar Nelijas Jezdakovas kukuļošanas lietu. Tomēr Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis
NRA.lv apliecināja, ka ministram nepastāvot ne mazāko šaubu par I. Pētersones godprātību.
VID joprojām ir pakļauts riskiem
Kādreizējais finanšu ministrs Einars Repše norāda, ka daudzie skandāli ap VID ģenerāldirektora posteni ir likumsakarīgi. «Savos pirmsākumos tā bija impērija, kas netraucēti varēja pakļauties varas un korupcijas kārdinājumiem. Ieņēmumu dienesta ietekme uz uzņēmējiem ir tik liela, ka vienmēr tiks meklēti veidi, kā šos procesus virzīt sev vēlamā gultnē. Diemžēl šim neveselīgi iedibinātajam režīmam ieņēmumu dienests ir pakļauts joprojām. Lai gan koruptīvā vide pamazām tiek izskausta, tas nebūs vienas dienas jautājums, jo ir bijušas valdības, kuras ar šo parādību nevis cīnījās, bet veicināja,» pauda E. Repše. Viņš arī piebilda, ka jaunā VID vadītāja izraudzīšanās atklātā konkursā būtu bijusi labāka, jo novērstu aizdomas par pagātnes grēkiem, taču arī tāda pieredzējuša profesionāļa kā I. Pētersone izvēle esot apsveicama.
Kādreizējais finanšu ministrs, ekonomists Uldis Osis akcentē: «Civildienesta ierēdņiem joprojām nav pietiekamas motivācijas mērķtiecīgi veidot karjeru, saglabājot neaptraipītu savu labo vārdu. VID ar visām tā iespējām piesaista gan biznesa vidi, gan politiku. Tās abas mēģina šo dienestu izmantot savtīgos nolūkos, un reti kuram ierēdnim pietiek spēka atteikties no labumiem, kas viņam tiek solīti.»
Arī Zaļo un zemnieku savienība, kurai nekad nav bijusi iespēja vadīt Finanšu ministriju, uzskata – daudzie skandāli ap VID vadītāja posteni skaidri apliecina, cik ietekmīgs šis amats šķiet politiķiem. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļauj, ka daudzi VID ģenerāldirektori ir zaudējuši posteni tāpēc, ka «nav bijuši pietiekami atbalstoši varas partijām». Savukārt kādreizējais finanšu ministrs Gundars Bērziņš ir pārliecināts: «Jo labāk VID ģenerāldirektors strādā, jo vairāk nelabvēļu viņš sev iegūst. Ja vadītājs strādā godprātīgi, viņš neizbēgami pāriet ceļu kādam ietekmīgam spēkam, kurš, visticamāk, mēģinās viņu iznīcināt, iedragājot reputāciju. Arī gadījums ar Neliju Jezdakovu, manuprāt, šķiet aizdomīgs, jo viņa dienestā ir nostrādājusi 20 gadus, taču nekad nav radījusi ne mazākās aizdomas par godprātību.»
Skandālu netrūkst
Jāatgādina, ka 2003. gadā, nonākot pie varas partijai Jaunais laiks, pēc septiņu gadu saimniekošanas VID vadītāja amatu zaudēja A. Sončiks, kurš baudīja Tautas partijas līdera Andra Šķēles labvēlību. Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis, kurš toreiz ieņēma finanšu ministra amatu, A. Sončikam pārmeta nepietiekamu kontroli, kā rezultātā tika izsniegta atļauja saņemt valsts galvojumu SIA Dinaz nafta. Kā zināms, šis uzņēmums bijis bēdīgi slavens ar kontrabandas shēmu darījumiem un PVN krāpšanu. Pēc nepilna gada amatu zaudēja arī A. Sončika sekotājs – ekonomikas zinātņu doktors K. Ketners, kurš klusi un bez skandāliem tika aizrotēts uz Finanšu ministrijas Budžeta departamentu. Šī procesa virzītājs bija tā laika finanšu ministrs, tautpartijietis Oskars Spurdziņš, kurš dīvaino rokādi pat nekā īpaši nepamatoja.
Ar skaļu blīkšķi posteni zaudēja nākamais VID vadītājs Dz. Jakāns, kuram tika pārmesta tā laika finanšu ministra E. Repšes rīkojumu nepildīšana. E. Repše arī paziņoja, ka Dz. Jakāns esot apzināti piesedzis nelikumības dienestā un novilcinājis vairāku darbinieku sodīšanu.
Savukārt šovasar amatu zaudējusī N. Jezdakova, kura postenī noturējās trīs gadus, tiekot turēta aizdomās par 100 000 latu saņemšanu. Iespējams, VID vadošās amatpersonas ir apzināti ļāvušas no valsts izkrāpt vismaz pusmiljonu latu.
***
UZZIŅAI
Ināra Pētersone nodokļu jomā strādā kopš 1995. gada.
Gandrīz 15 gadus vadījusi VID struktūrvienības, kuru darbs saistīts ar audita un nodokļu kontroles organizēšanu.
Ieguvusi profesionālo maģistra grādu ar lauksaimniecības ekonomista grāmatveža kvalifikāciju, kā arī maģistra grādu un uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.
Rādīt reklāmu
