16. aprīlis, Otrdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Mācības par vairāk nekā tūkstoš latiem stundā
Mācības par vairāk nekā tūkstoš latiem stundā
Autors: Apollo.lv / 20. oktobris 2013, 23:02
Valsts gatavojas pirkt apmācību pakalpojumus, kuru vidējā cena par astoņu cilvēku  grupu ir vairāk nekā tūkstoš latus stundā, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Stundas likme ir trīs līdz četras reizes dārgāka par standarta apmācību tirgus cenu.


Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) nolēmusi, ka valsts un pašvaldību darbinieki būtu jāapmāca lietot vienoto e-pakalpojumu platformu «Latvija.lv». Un, lai to izdarītu, valsts nolēmusi pirkt apmācību iespēju kopumā par 900 400 latiem. Šo vienošanos par pakalpojumu sniegšanu varēs izmantot četru gadu garumā, apmācot līdz tūkstoš valsts un pašvaldību darbinieku. Tiesa gan, līguma noslēgšanas gadījumā valsts neuzņemas saistības, ka tā patiešām apmācīs cilvēkus maksimāli pieejamajā apjomā, raksta Apollo.lv.

Apmācību tiesības ieguvusi kompānija «ABC software», kura strādājusi arī pie «Latvija.lv» radīšanas. Redzot kopējo pirkuma summu un paredzamo apjomu, tīri matemātiski var aprēķināt, ka vidēji valsts par vienas astoņu cilvēku grupas vienu mācību stundu būtībā ir gatava samaksāt 1071 latu (900 400 latu par 840 stundām).

Finanšu piedāvājumā, kuru saņēmusi un akceptējusi VRAA, redzams, ka, piemēram, divu stundu kurss (astoņu cilvēku grupai) maksās 2780 latu, savukārt  mācību materiālu sagatavošana šādam kursam prasīs 2360 latu. Visgarākie divpadsmit stundu kursi ir lētāki.

«Vispārējās vienošanās konstrukcija paredz, ka mēs izdarām pasūtījumu, saņemam piedāvājumu un tad vienojamies par nosacījumiem, izejot no šī cenrāža (..) Piedāvājums paredz, ka ir vajadzīgi testa dati, lai sagatavotu konkrētus testa piemērus, kurus varētu izspēlēt apmācībās, ar konkrētām apmācāmajām personām,» «De facto» saka VRAA Elektronisko pakalpojumu departamenta direktors Māris Junga.

Pārrēķinot, cik valsts plāno maksāt par viena cilvēka mācīšanu vienā stundā, neierēķinot mācību materiālus, sanāk, ka tie ir no 45 līdz pat 173 latiem. Tēriņi par apmācību telpu un projektoru ir uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras pleciem, datori un pārējais jānodrošina «ABC software».

Pēc «De facto» aprēķiniem, vidējā samaksa par vienu stundu vienam cilvēkam, iekļaujot visas izmaksas, būtu ap 133 latiem.

«Aicinu skatīties pēc būtības, valsts vēlas apmācīt savus darbiniekus, un, atbilstoši mūsu piedāvājumam, viena kursanta apmācību izmaksas, piemēram, sešu stundu programmā sastāda ap 800 latu. Cena par individuāli pasūtītas mācību programmas izstrādi un novadīšanu par tehnoloģiski sarežģītām lietām nevar būt ļoti lētas, piedāvatā cena ir ļoti adekvāta,» LTV raidījumam norāda SIA «ABC software» valdes priekšsēdētājs Aivars Rožkalns.

Atklāts konkurss par apmācību organizēšanu nav rīkots. Un izvērtēts tikai viena pretendenta piedāvājums. Tas tad arī uzvarējis ar zemāko cenu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā.

Tieši cenu salīdzinājums ir tas, ko šobrīd vēlētos ieraudzīt Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). «Tas, kas būtu jāizdara iepirkumu komisijai, būtu pārliecināties, vai šis iepirkums nav neadekvāti dārgs cenas ziņā. Tā kā piedāvājums ir tikai viens, tad vienīgais veids kā pārliecināties, vai piedāvājuma cena ir korekta, ir salīdzināt ar kaut kādu ārēju atskaites punktu un veikt «benčmārku» atbilstoši industrijas praksei, ņemot par pamatu līdzīgas sarežģītības un tematikas apmācības, kādi tiek piedāvāti tirgū,» raidījumam saka VARAM valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis.

VARAM, kas uzrauga šīs aģentūras darbu, plāno pārbaudīt, vai cenu salīdzinājums ir veikts. Un, kamēr tādas pārliecības nebūs, līgumu ar uzvarētāju tā neļaus slēgt.

VRAA pārstāvis «De facto» norāda, ka iepirkumu komisija vērtējusi saņemtā piedāvājuma atbilstību tirgus situācijai. Secinājusi, ka šāda veida, tikai standartizētas apmācības cena tirgū ir no 28 līdz 40 latiem par stundu. Tā ir būtiski zemāka cena, iekļaujot tajā mācību materiālus, telpu īri un citus izdevumus. VRAA uzsver, ka viņu pirkuma cena ir samērīga, lai arī cenas īsti nav salīdzināmas, jo viņi plāno iegādāties specifisku zināšanu apmācību. Būtībā «ABC Software» mācīs strādāt ar platformu, ko tā pati ir radījusi.

Labā prakse, izstrādājot jaunas informācijas sistēmas, ir nodot līdzi par to arī zināšanas un prasmi ar produktu rīkoties. «Latvija.lv» gadījumā tas nav noticis un apmācības ir jāpērk atsevišķi.

Šobrīd valsts puse atzīst, ka savulaik tā ir bijusi kļūda, pērkot informācijas sistēmu, neiekļaut tajā prasību pēc apmācību materiāliem, attiecīgi to iekļaujot arī pirmā iepirkuma tāmē. Tādas kļūdas pēdējo gadu laikā esot pieļautas ne viena vien.

«Skatoties šo nolikumu, kā es jau teicu, ir viens punktiņš, kas paģēr konkursā šim pretendentam iepriekšējo darba pieredzi saistībā jau ar VRAA sistēmas administratoru apmācībām. Tas automātiski izslēdz lielu daļu no pretendentu loka,» uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.

Arī VARAM amatpersona Daugulis norāda uz to, ka «apmācības ir integrāla daļa jebkurā IT projektā, kas tiek realizēts. Jo ir pilnīgi nepareizi uztaisīt kaut ko, neapmācot cilvēkus, kuri ar to strādā. Tādā veidā valsts publiskais sektors kā tāds neiegūst kompetenci šajās tehnoloģijās, un tas ir ceļš uz pilnu atkarību no piegādātājiem, uz nekompetenci.»

Pašvaldību savienības pārstāvis gan atzīmē, ka šobrīd pašvaldības visai negribīgi savus pakalpojumus ievieš caur valsts vienoto portālu, uzskatot to par pārāk dārgu procesu. Savukārt, ja situācija mainās un portālu sāks lietot, apmācības pašvaldību cilvēkiem noteikti būs nepieciešamas. Šobrīd plānotais līgums ar «ABC Software» paredz iespēju pirkt apmācības četru gadu garumā, nepārsniedzot nepilnu miljonu latu. Mācības paredzētas nepilnam tūkstotim cilvēku.

Kompānijas «ABC Software» atbildes uz «De facto» jautājumiem un pakalpojuma izmaksu pozīciju skaidrojumu var atrast sabiedrisko mediju vienotajā portālā «lsm.lv»




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ABC software, Aivars Rožkalns, Arnis Daugulis, De facto, Māris Junga, VARAM, VRAA

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats