31. jūlijs, Sestdiena
Vārda dienas: Angelika, Ruta, Rūta
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Plāno jaunas kažokzvēru audzētavas
Plāno jaunas kažokzvēru audzētavas
Autors: Lelde VEINBERGA / NRA.lv / 15. oktobris 2013, 11:19
Dzīvnieku tiesību aizstāvji ziņo, ka Latvijā plāno celt vairākas jaunas zvēraudzētavas, bet to neatbalsta vietējie iedzīvotāji. Tikmēr kažokzvēru fermu īpašnieki šo nozari saredz kā vēl neizmantotu iespēju Latvijā, lai ražotu pasaulē pieprasītu preci.


Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem, pašreiz Latvijā darbojas 13 ūdeļu un lapsu audzētavas. Viena ir būvniecības stadijā Grobiņas pusē, bet septiņas ir idejas vai sabiedriskās apspriešanas līmenī. Katram šādam projektam esot jāizsludina sabiedriskā apspriešana, kur pašvaldība un iedzīvotāji izsaka savas pretenzijas vai atbalstu. Viena no tādām ir Gramzdas pagasta kažokzvēru audzētava, kura gaida pašvaldības lēmumu, jo Gramzdas iedzīvotāji iebilda pret audzētavas būvniecību un uztraucās par iespējamām smakām, dabas piesārņojumu un pastiprinātu putnu daudzumu ap audzētavu.

Arī Baldones novadā bija plānota ūdeļu audzētava, bet, pēc Baldones domes priekšsēdētājas Karinas Putniņas teiktā, būvniecība izpalika, jo zemi, kur bija plānots audzētavu būvēt, pārpirka. Arī šīs audzētavas sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji uzskatīja, ka saimniecība izplatīs smakas un dzīvnieki varot arī izbēgt. «Pret argumenti bija baltiem diegiem šūti. Lai pierādītu, ka ūdeļu audzētavās smakas apkārtnē nav, tika organizēts brauciens uz vienu no fermām, uz kuru lielākie protestētāji tā arī neieradās, bet tie, kuri bija, apliecināja, ka smaka apkārtnē nav jūtama,» stāsta K. Putniņa.

Tikmēr biedrība Dzīvnieku brīvība uzskata, ka joprojām problēmas nav novērstas esošajās kažokzvēru saimniecībās, lai vispār sāktu runāt par jaunu būvniecību. Par problēmām šajā gadījumā dzīvnieku aizstāvji nosauc to, ka nekas nav darīts, lai uzlabotu apstākļus zvēriņiem, jo tie neatbilstot zvēru dzīvei dabiskajai videi. PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna NRA.lv skaidro, ka PVD ir dienests, kas veic zvēraudzētavu apsekošanu un vairāk uzmanības pievēršot tieši labturības apstākļiem. Par jau pavasarī atklātajiem pārkāpumiem, kad dzīvnieki bija redzami slimi un liela stresa apstākļos, R. Vārna pauž nesapratni. Kādēļ biedrība uzreiz neziņoja par aizdomām, ka dzīvniekus tur zem labturības līmeņa, jo materiāli bijuši jau 2012. gada rudenī. Kad februāra beigās veiktas pārbaudes, saimniecībās palikušas tikai vaislas mātītes un viss bijis atbilstoši prasībām. Fermās slimos dzīvniekus nošķirot no citiem. «Gala produkts ir dārgs, tāpēc īpašnieki ir ieinteresēti uzturēt dzīvniekus pēc iespējas labākos apstākļos, jo tas ietekmē rezultātu,» skaidro R. Vārna.

Vietējās pašvaldības gan atbalsta šādu uzņēmumu veidošanos, jo veidojas jaunas darba vietas. Kažokzvēru audzētavas Gauja AB valdes loceklis un ražošanas direktors Arnis Veckaktiņš skaidro, ka Eiropā ir visaugstākie dzīvnieku labturības noteikumi un 90% produkcijas tiek eksportēta. «Šī ir tāda pati lauksaimniecības nozare kā citas, kurā atlasa un veido šķirnes. Audzētavas iemītnieki ir kā mājdzīvnieki, kuri brīvā dabā ietu bojā vai atgrieztos saimniecībā uz barošanos,» skaidro A. Veckaktiņš.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Arnis Veckaktiņš, Karina Putniņa, PVD, zvēraudzētavas

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats