Ceturtdien pieņemtais apgabaltiesas lēmums neietekmēs aviokompānijas
«airBaltic» ikdienas darbību un turpmāko investoru piesaistes procesu,
portāls «
Apollo» uzzināja Satiksmes ministrijā (SM).
SM vienlaikus gan norāda, ka bez detalizētas iepazīšanās ar apgabaltiesas lēmuma motivāciju un argumentāciju, no sīkākiem komentāriem atturēsies. Par turpmāko rīcību tiks lemts, iepazīstoties ar pilnu tiesas lēmumu.
Kā ziņoja LETA, Rīgas apgabaltiesa piemērojusi pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās «airBaltic» akcijas bijušā «airBaltic» vadītāja Bertolta Flika prasībā pret likvidējamo «Latvijas Krājbanku» («Krājbanka») un SM.
Prasības nodrošinājums tika piemērots līdz ar lietas ierosināšanu 8.oktobrī. Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, šis lēmums nav pārsūdzams.
Lēmumu aģentūrai LETA apstiprināja arī Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, papildinot, ka tika pieņemts lēmums arī par aizliegumu palielināt pamatkapitālu.
Tihonovs iepriekš pastāstīja, ka līdz ar 2011.gada 3.oktobra «airBaltic» glābšanas vienošanos valsts kopā ar bankām un kreditoriem vienojās, ka līdz 2012.gada 31.decembrim netiks veikti darījumi ar «airBaltic» akcijām, tomēr šī apņemšanās netika ievērota.
SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās «Krājbankā» ieķīlātās «airBaltic» mazākuma akcionāram SIA «Baltijas Aviācijas sistēmas» (BAS) piederošās «airBaltic» kapitāldaļas. SM iegādājās «Krājbankai» piederošo ķīlu - 47,2% «airBaltic» akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% «airBaltic» akciju īpašnieku.
«Akcijas piederēja BAS, kas savukārt piederēja Flikam, un akcijas bija galvenais ķīlas priekšmets, ko Fliks deva bankām savu saistību nodrošināšanai. Cēloņsakarīgi, ja tiek pārdots galvenais aktīvs, kas tiek ieķīlāts, pārkāpjot līgumu, tad šāda pārdošana ir jāatzīst par spēkā neesošu,» skaidroja Tihonovs.
«Ja bankas administrators uzskata par iespējamu izsolē pārdot prasījumu tiesības pret «airBaltic» 51,7 miljonu latu apmērā, tad akcijas kā ķīla šīm prasījuma tiesībām ir acīmredzami dārgākas, proti, Flika prasītie 62 miljoni latu,» paskaidroja Tihonovs.
Flika pārstāvis norādīja, ka «ir skaidrs», ka gadījumā, ja prasījuma tiesības tiek tirgotas par vairāk nekā 50 miljoniem latu, arī nodrošinājums ir bijis lielāks. «Acīmredzami arī tiesa redzēja pamatu un loģiku prasības nodrošināšanai,» izteicās advokāts.
«airBaltic» akcionārs - Satiksmes ministrija - skaidro, ka patlaban speciālisti analizējot situāciju un komentārs tiks sniegts vēlāk.
Valsts kancelejas direktores palīgs juridiskajos jautājumos Ivars Mēkons aģentūrai LETA sacīja, ka šis tiesas lēmums pierāda to, par ko savā atzinumā saistībā ar Flika prasību par kompensāciju saistībā ar aviosabiedrības akcijām paudusi Valsts kanceleja. Valsts kancelejas sniegtā atzinuma mērķis bijis norādīt, ka ir problēmas, kuras ir jārisina, lai nenonāktu pie līdzīgiem gadījumiem, kāds patlaban ir noticis. Valsts kanceleja savā atzinumā jau norādījusi uz atsavināšanas riskiem, brīdinot, ka ir iespējamas arī tiesiskas problēmas, un šis tiesas lēmums arī ir apliecinājums šiem Valsts kancelejas izteiktajiem brīdinājumiem.
Viņš Valsts kancelejas atzinumu salīdzināja ar tiesas lēmumu, norādot, ka abos ir saskatāmas līdzības. Tāpēc arī nekorekti būtu nosaukt atzinumu par jokainu un dīvainu, kā to darījusi Satiksmes ministrija, jo no tā izriet, ka arī šis tiesas lēmums tāds varētu būt, sacīja Mēkons.
LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa līdz 10.decembrim atlika «airBaltic» prasību pret Fliku par 70 miljonu latu parādu piedziņu. Lietas izskatīšanu nācās atlikt, jo uz to nebija ieradies ne atbildētājs, ne arī kāds viņa norīkots pārstāvis. Prasītāja «airBaltic» pārstāvis advokāts Pēteris Dalderis pauda viedokli, ka Fliks par savas dzīvesvietas maiņu tiesai nav paziņojis pietiekami laicīgi, līdz ar to atbildētāja neierašanās būtu uzskatāma par neattaisnotu, tomēr tiesnese bija pretējās domās un nolēma, ka dokumenti Flikam nosūtāmi atkārtoti uz viņa jauno adresi.
Tāpat apgabaltiesa todien nolēma pievienot lietas materiāliem papildu pierādījumus, kurus bija iesniedzis prasītājs, kā arī noteica, ka lieta tiks skatīta slēgtās sēdēs, lai aizsargātu komercnoslēpumu un fizisko personu - lidsabiedrības klientu - privātos datus.
Kā ziņots, «airBaltic» prasība tiesā ir virs 20 miljoniem latu, bet no kompānijas, kurā apdrošināta Flika atbildība, tiek prasīti 50 miljoni latu. «airBaltic» padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš biznesa portālu «Nozare.lv» iepriekš informēja, ka tiesvedība ir sākta par Flika apzināti kaitnieciskām darbībām, pildot vienīgā «airBaltic» valdes locekļa pienākumus, piemēram, par kompānijai neizdevīgu līgumu noslēgšanu un fiktīvu saistību uzņemšanos pret «Investbank».
Tiesvedība ierosināta arī par spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, slēdzot līgumus ar sev piederošām un saistītām kompānijām, kaitnieciskām manipulācijām ar «airBaltic» piederošām preču zīmēm, komerciāli jutīgu kompānijas un darbinieku datu nodošanu trešajām pusēm uz apšaubāmiem nosacījumiem, kā arī kaitējuma nodarīšanu aviosabiedrības reputācijai.
Lidsabiedrībā uzsvēra, ka visi šie darījumi ir iespaidojuši zaudējumu rašanos aviosabiedrībai, kuru apjoms ir aprēķināts un nodots tiesas rīcībā.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un BAS - vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.
«airBaltic» ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. «airBaltic» flotē ir 34 lidmašīnas - sešas «Boeing 737-500», astoņas «Boeing 737-300», divas «Boeing 757-200», desmit «Fokker 50» un astoņas «Bombardier Q400Next Gen».
Rādīt reklāmu
