Pagājušajā nedēļā t.s. Lemberga prāvā tika pratināts miljonārs,
ietekmīgs vairāku gāzes kompāniju vadītājs – Itera Latvija valdes
priekšsēdētājs un Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks –
Juris Savickis.
Šī pratināšana iezīmējās ar to, ka prokurori liecinieku gari un plaši iztaujāja par to, kas nekādā veidā neattiecas uz izvirzīto apsūdzību. Neskatoties uz to, neviens neprotestēja un tiesnesis arī nevienu no uzdotajiem jautājumiem nenoraidīja.
Turpretī, kad aizstāvības puse sāka uzdot jautājumus, kas vistiešākajā veidā attiecās uz apsūdzību, prokurori sāka lēkt kājās un apgalvot, ka tas uz lietu neattiecas.
Izrādījās, ka J. Savickis kā Aināra Gulbja draugs ir bijis saistīts ar vairākiem apsūdzībā minētiem uzņēmumiem. Tomēr tiesa kā parasti pilnībā piekrita prokuroriem, un šie jautājumi lielākoties tika noraidīti.
Kas attiecas, kas neattiecas?
Lai gan apsūdzībā Latvijas kuģniecība (LK) nekur nav pat pieminēta, prokurori J. Savicki iztaujāja tikai un vienīgi par šīs kompānijas privatizāciju 2002. gadā. Lai arī šis stāsts nav saistīts ar tiesā izskatāmo lietu, tas nepārprotami ir ļoti interesants privatizācijas vēstures pētniekiem, kā arī citiem nesenās Latvijas vēstures adeptiem, līdz ar to Neatkarīgā to atspoguļos maksimāli tuvu lietas būtībai.
Turpretī aizstāvība gribēja J. Savicki iztaujāt saistībā ar viņa akcionāra statusu Rīgas Apvienotajā Baltijas bankā (RABB), kā arī darbu šīs bankas padomē. Izrādās, ka J. Savickis savulaik nopircis RABB akcijas no kompānijas SWH Riga Zurich. Savukārt apsūdzībā, kas balstās uz A. Gulbja liecībām, rakstīts, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs savulaik no viņa izspiedis SWH Riga Zurich piederošās LatTransNafta akcijas un tas ticis darīts, draudot, ka Ventspils uzņēmumi izņems no RABB kontiem naudu.
Prokuroriem un tiesnesim Borisam Geimanam nemitīgi traucējot, pratināšanā tomēr izdevās noskaidrot, ka J. Savickis par šiem notikumiem neko neatceras, jo tas viņa dzīvē ir bijis «sīks darījums» – «nopirka akcijas un pēc tam pārdeva».
Bet no tā izriet konkrēts secinājums – apsūdzības aicinātais liecinieks par apsūdzībā minēto neko nezināja.
Privatizācijas projekts
Toties par LK privatizāciju J. Savickis atcerējās niansēti un emocionāli piesātināti.
Kā zināms, LK privatizācija notika divos posmos. Vispirms 32% akciju tika pārdoti izsolē par privatizācijas sertifikātiem, bet pēc tam 51% akciju – izsolē par naudu. Abos posmos privatizētgribētājiem bija jāpiesaista ļoti lieli līdzekļi, jo LK pirms privatizācijas bija viena no lielākajām Latvijas valstij piederošajām kompānijām ar pamatkapitālu 200 miljoni latu. Īpaši lieli līdzekļi bija jāsagādā, ja bija vēlme iegūt kontroli pār LK. Privatizācijas pirmajā posmā pretendentiem bija jāsagādā (jāuzpērk) milzīgs daudzums privatizācijas sertifikātu, kas arī nemaz nebija tik vienkāršs process.
Sabiedroto atrašana
Pēc LK privatizācijas noteikumu apstiprināšanas J. Savickis un bijušais premjers Andris Šķēle sākuši meklēt sabiedrotos, lai piedalītos šajā procesā. «Es un Andris, un tie tehniskie mūsu izpildītāji saprata, ka tur projekts ir liels un vajadzēs daudz naudas. Mēs sapratām, ka mēs finansiāli vieni paši nepavilksim to projektu. Un tādā veidā mēs sākām meklēt mūsu sabiedrotos – kādā veidā mēs finansiāli varam to pacelt. Un tad automātiski nonācām pie ļoti pazīstamas tolaik uzņēmēju grupas. Tur bija Olafs Berķis. Nu, kā viņus sauca mazlietiņās – cilvēki no Ventspils,» liecināja J. Savickis. «Mēs nolēmām, ka darbosimies tā diezgan paritātē,» viņš atminējās.
Biznesa ideja bijusi iegādāties LK akciju kontrolpaketi. «Mēs nolēmām iegādāties kontrolpaketi, pēc tam piesaistīt stratēģisko investoru, acīmredzot lai uzlabotu visu tās kuģniecības darbību.»
Sākumā tikušies četratā – J. Savickis un A. Šķēle no vienas puses, A. Lembergs un O. Berķis no otras. Vēlāk tikuši piesaistīti juristi – visvairāk Jānis Loze, Zigismunds Spāde, vairākās sēdēs piedalījies arī Ilmārs Krūms un citi. Tehniski visa darījuma detaļas noformējuši juristi un dažādu uzņēmumu vadītāji. «Tā kā tas tehniskais jautājums, teiksim – firmu nosaukumi un tā tālāk, nu, tas vairāk bija viņu darbs,» skaidroja J. Savickis.
Draugs aizdod
Liecinieks nepārprotami norādīja, ka personīgi viņš un A. Šķēle paši pirkuši LK akcijas. «Mēs ar Andri Šķēli kā mūsu daļu piesaistījām naudu, aizņemoties no mana Maskavas drauga Makarova (visticamāk, domāts Krievijas gāzes kompānijas Itera prezidents un dibinātājs Igors Makarovs). Uz diezgan palieliem procentiem,» liecināja J. Savickis. Tie bijuši «kaut kādi piecpadsmit vai divdesmit miljoni toreiz, dolāros laikam».
Vai A. Lembergs un O. Berķis paši pirkuši vai tikai pārstāvējuši sarunās kādus citus uzņēmējus – to J. Savickis nezināja. «Es neinteresējos, no kurienes viņi naudu ņem, ko viņi pārstāv,» viņš teica. Katrā ziņā A. Lembergs un O. Berķis bijuši atbildīgi par finanšu piesaisti no otras puses. Liecinieks vairākkārt uzsvēra, ka A. Gulbis nav bijis iesaistīts LK akciju pirkšanā.
Dzērieni nomainās
No J. Savicka liecībām varēja saprast, ka privatizācijas pirmais posms pagājis bez aizķeršanās. Toties «nepatīkams moments» bijis izsole par naudu.
Darījuma partneri aprēķinājuši, cik apmēram būtu vajadzīgs LK kontrolpaketes iegūšanai. Aizņēmušies no Unibankas 55 miljonus, «tagad es neatceros – dolārus vai eiro. Tie līgumi bija saslēgti tādā veidā, ka mēs aizņemamies no bankas naudu, bet nopirktās akcijas automātiski uzreiz ieķīlājām bankā», liecināja J. Savickis.
Izsoles dienā A. Šķēle, J. Savickis, O. Berķis un citi, «vairāk nekā desmit cilvēku», sapulcējušies Unibankas telpās. «Aizsūtījām pieteikumu, nu, un sākām lēnā garā taisīt tā kā šampanieša pudeles vaļā. Pēkšņi tad, kad izsole beigusies – pēc kādas stundas tur tie rezultāti tiek paziņoti –, mēs uzzinājām pēkšņi, ka uzvarējusi ir Ventspils nafta! Ventspils nafta nopirkusi to kontrolpaketi! Mēs, protams, bijām pārsteigti. Tas tā maigi teikts, maigi teikts. Bet, ja nopietni, tad mēs runājām vairāk krievu valodā tajā brīdī,» emocionāli klāstīja liecinieks.
J. Savickis atzina, ka izsolēs «tā gadās», ka noskatīto objektu var nopirkt kāds «trešais no malas». «Ventspils nafta iejaucās kā trešais spēks. Labi, tas tā var notikt izsolēs dažreiz, kad tevi pārsola.» Tomēr šajā gadījumā visi ar neuzticību skatījušies uz O. Berķi, «jo viņš zināja, kādas naudas vajadzīgas, lai mūs pārsolītu». Tomēr arī O. Berķis izskatījies sašutis par Ventspils naftas negaidīto iesaistīšanos izsolē, atminējās J. Savickis.
Tad visi aizgājuši uz restorānu «lietot atsvaidzinošus dzērienus, lai nomierinātos». «Labi, ka Lembergs tur nebija klāt,» nokaitēto atmosfēru raksturoja J. Savickis.
Zviedru un krievu faktors
Ventspilnieki mierinājuši, ka «nekas tāds briesmīgs nav noticis. No Ventspils atnāca tāds nomierinošs papīrs, ka nesatraucieties, nauda nepazudīs un kaut kādā tādā veidā mēģināsim nopelnīt». Bet J. Savickis nolēmis, ka ar Lembergu vairs netiksies un tāpēc «lai to papīrīti iebāž vienā vietā. Juridiski tam nebija nekāda jēga». Attiecības normalizēt centušies arī Oļegs Stepanovs, bet visvairāk – O. Berķis. Sarunās gandrīz vienmēr piedalījies A. Šķēle.
Beigās tomēr darījuma dalībnieki naudu nav zaudējuši. «Paldies dievam, naudu nezaudējām. Norēķinājāmies ar visiem kreditoriem. Es paspēju norēķināties ar bankām, visiem cilvēkiem, kuri man bija naudu aizdevuši. Un Šķēle tāpat.»
J. Savickis arī zināja, kāpēc Ventspils nafta tā rīkojusies.
«Mēs prasījām Berķim – noskaidro, lūdzu, kāpēc tad tas viss noticis. Tad atnāca versija, ka Ventspils grupa baidoties no tā, ka mēs naudu paņēmām priekš izsoles no Unibankas. Unibanka pieder zviedriem, un, līdz ar to tā, ka mēs ķīlējām akcijas iekšā, par īstajiem akciju turētājiem kļūst zviedri. Un, lai tas nenotiktu, tad Ventspils nafta izsolē nopirka tās akcijas. Nu, tas mums likās tāds jocīgs arguments mazlietiņās. Bet, nu, varbūt kaut kur mazlietiņās ir arī loģisks.»
Otru iemeslu J. Savickis minēja tikai netieši: «Bet uzreiz izveidojās cita situācija, saprotiet. Jo vairāk mēs nebijām principā īpašnieki. Mēs nebijām būtībā tai kuģniecībā vairāk nekas, mēs to īsti labi sapratām.» Acīmredzot ar to ir jāsaprot «ventspilnieku» vēlme nepieļaut LK nonākšanu Iteras interešu lokā – jāatgādina par J. Savicka aizņēmumu no «Maskavas drauga Makarova».
Saimnieks par visu atbildīgs
Vēl vairākas interesantas detaļas no J. Savicka liecībām, kas nu nekādi nesaskan ar plaši proponētajām leģendām par notikumiem Latvijā. Uz jautājumu, vai A. Lembergs kādreiz izteicis draudus J. Savickim «likt šķēršļus biznesam», liecinieks atbildēja vienkārši: «Nē, drīzāk es esmu lamājies.»
J. Savicki ar A. Gulbi iepazīstinājis Ivars Godmanis 1995.–1996. gadā, sakot, ka viņš esot interesants cilvēks, bet «pliks un nabags».
Naftas biznesmeņi – Komogorcevs, Indriksons, Jūlijs Krūmiņš un citi – «visi savā starpā» sastrīdējās, nevis visi minētie sastrīdējušies ar A. Lembergu.
J. Savickis un A. Šķēle bijuši īpaši pārsteigti, ka «Lemberga kungs teica vienmēr, ka viņš nevarot tur tā pieņemt lēmumus. Viņam jākonsultējas, viņam jādomā, jākonsultējas. Tātad tikāmies nākošajā reizē, un diemžēl tie lēmumi – viņš kaut kur bija pakonsultējies – izskatījās dažreiz bišķi citādāki, nekā mēs bijām sarunājuši. Tas mūs tā... Mēs vienmēr sev uzdevām jautājumu, ar ko tad viņš konsultējas? It kā pilsētas galva, kuram, teiksim, jāzina, kas notiek pilsētā, bet nu kaut kā tā.» Pretēji plaši proponētajam uzskatam, ka A. Lembergs visu nosaka un visu izlemj, J. Savickis liecināja: «Biznesa sarunās Lemberga kungs parādīja tādu kompetenci, viņš visu zināja – kas un ko. Bet tādus lēmumus... kaut kā viņš vienmēr teica, ka viņam jārunājas. Drīzāk man vispār likās, ka viņš nav lēmumu pieņēmējs.»
«Es uzskatu, ka domes vadītājs – principā viņam jāzina viss, kas notiek pilsētā. Vai tas atteicas uz Jēkabpili, vai Ventspili, vai Ludzu. Ja viņš nezina, kas notiek pilsētā, tad viņš nav īsts vadītājs,» savus uzskatus klāstīja J. Savickis.
Johaidīīī!
Neraugoties uz visiem iepriekšminētajiem pārdzīvojumiem, savas attiecības ar A. Lembergu J. Savickis raksturoja kā «tagad normālas». Tāpat tiesas sēdes starpbrīdī Neatkarīgā novēroja abu kungu sarunu par valdošās koalīcijas nepieņemamo politiku sporta finansēšanā: vienu vairāk interesēja basketbols, otru – hokejs.
J. Savickis jau savās liecībās norādīja, ka tiesas sēdēs piedalās pirmo reizi. Sarunā ar A. Lembergu viņš neizpratnē vaicāja: «Vai šitā notiek visu laiku, visus šos gadus?» «Jā, jā!» ar izteiksmi atbildēja A. Lembergs. «Johaidīīī!» nošausminājās J. Savickis.
Rādīt reklāmu
