Vēl pirms diviem gadiem, turpinoties valsts budžeta griešanai, tā līdzīgu ieceri izbrāķēja, skaidrojot, ka nodokļu sloga pieaugums degvielai nav atbalstāms un ieguvums no autogāzes sadārdzināšanas būtu pārāk niecīgs. Tagad abas ministrijas skaidro, ka gāze videi nav nemaz tik draudzīga, ka tai netaisnīgi piešķirtas priekšrocības un ka ilgtermiņā tā vispār lāgā neatmaksājas.

Jauni argumenti par labu gāzes sadārdzināšanai netiek piedāvāti – tā pati atrunāšanās par nepieciešamību veicināt atjaunojamo resursu patēriņu, it kā mašīnas bākā varētu bāzt malkas šķilas. Iespēja, ka nodokļu likmes varētu «taisnīgi» izlīdzināt, nevis sadārdzinot gāzi, bet palētinot benzīnu un dīzeli, netiek vērtēta.

Kaut gan autogāze kopējā degvielas patēriņā ir vien 5%, tās izdevīgumu aizstāvēt gatava visa autovadītāju saime, arī automašīnu dīleri un degvielas tirgotāji. Viņu loģika ir skaidra – ja aiztiek vienu degvielu, ķersies klāt arī citām, bet nodokļu daļa viena benzīna litra izmaksās jau tā ir milzīga. Kompānija Statoil norāda, ka nodokļos samaksāti 49% no kopējās cenas, 45% maksā iepirkums un tikai 6% attiecināmi uz mazumtirgotāja izmaksām un ienākumiem.

Akcīzes nodokļa likmes autogāzei pašlaik ir apmēram 4,7 reizes mazākas nekā benzīnam. Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais priekšlikums paredz no 2014. gada paaugstināt akcīzes nodokļa likmi autogāzei no 90 latiem par 1000 kg līdz 113 latiem. Pēc šādām akcīzes izmaiņām autogāzes cena palielinātos no pašreizējiem apmēram 40 santīmiem par litru līdz 41,5 santīmiem par litru un Latvijā joprojām būs trešā zemākā cena autogāzei ES (pēc Polijas un Luksemburgas). Vismaz tā sarēķinājusi ministrija. Kāpums šķietami neliels, taču te jāatceras, ka arī Eiropas Savienība plāno mainīt nodokļu aprēķināšanas kārtību enerģētikas produktiem. Formālais arguments ir globālā sasilšana, bet īstais – nepieciešamība krīzes apstākļos iekasēt vairāk naudas. Un pirmām kārtām jau šāds kāpums skartu līdz šim saudzēto autogāzi. Turklāt lēciens būtu daudz lielāks par Latvijas politiķu iecerēto. Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš gan mierina, ka daudzas dalībvalstis iebilst likmju celšanai krīzes apstākļos. Turklāt tas būtu neētiski – strauji pacelt cenas, zinot, ka daudzi cilvēki ir ieguldījuši naudu gāzes iekārtās un tās viņiem vēl nav atmaksājušās. Tātad Eiropas Savienībā spriešana par šo jautājumu vēl turpināsies vismaz pāris gadus. Latvija ir nadzīgāka un to pašu tiesiskās paļāvības principu taisās ignorēt. Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas prezidents Viktors Kulbergs norāda, ka runa ir ne tikai par daudzbērnu ģimenēm laukos, kas savas vecās mašīnas aprīkojušas ar gāzes iekārtām, jo daudz jābraukā. Daudzi uzņēmumi, lietojot autogāzi, samazina savas un tātad arī savu produktu izmaksas: «Autogāzes tirdzniecības nozare Latvijas teritorijā var pastāvēt tikai tad, ja saglabājas ievērojama autogāzes un benzīna vai dīzeļdegvielas cenu starpība. (..) Atklāts paliek jautājums – kā uzņēmēji var ilgtermiņā plānot uzņēmējdarbību šeit, ja valsts nepārdomāti mētājas ar dažādiem paziņojumiem par nodokļu palielinājumu, kas šajā gadījumā, ja īstenosies realitātē, pilnībā iznīcinās veselu nozari.»

Divu dienu laikā degvielas uzpildes stacijās savāktie protesta paraksti jau skaitāmi tūkstošos, un Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs nešaubās, ka nepieciešamie 10 000, ko sniegt Saeimā, tiks savākti. Vienīgi parlaments tagad var nobremzēt Valsts kases pildītāju apetīti.