Reformu partijas priekšlikums netika apturēts valdošās koalīcijas apspriedē pirmdien un noteikti nonāks Ostu padomes darba kārtībā šodien. Tai pašā laikā koalīcijas galvenais spēks Vienotība ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski priekšgalā patur sev brīvas rokas no maksājuma uzlikšanas ostām atkratīties vai pārvērst to par tīri simbolisku darbību ar mērķi uzdot to par nākamās Saeimas vēlētājiem patīkamu darbu. Pēc V. Dombrovska teiktā, pašlaik pat neesot pamata, par ko spriest. Vispirms lai RP tās pārvaldītās Ekonomikas ministrijas (EM) personā uzraksta gatavu maksājuma likumprojektu, un tad to izskatīs valdība, kurai esot «svarīgs arī valdības sadarbības un sociālo partneru viedoklis šajā jautājumā».

Starp valdības sadarbības partneriem varētu būt gan Rīgas un pārējo ostas pilsētu pašvaldības un tranzītbiznesa uzņēmēju asociācijas, kas tagad sacenšas par efektīgāk un efektīvāk paustu kritiku nodokļa ieviešanai. No otras puses, varētu atrasties arī organizācijas, kas nodokli atbalstītu. RP acīmredzami aicina atsaukties pārstāvjus no vairākām grupām, kam it kā tikšot labumi no šā nodokļa. Pirmkārt, ostu nodokļa nauda tiek solīta autoceļu uzturēšanai – tātad par nodokli jāuzstājas autobraucējiem. Otrkārt, viena un tā pati nauda tiek apsolīta arī skolotājiem, mediķiem, policistiem un visiem citiem ar norādi, ka tādā gadījumā ceļu uzturēšana nepaņems valsts kalpotāju zemāko slāņu algošanai domāto naudu, it kā šāda nauda kaut kur jau būtu nolikta un jautājums būtu tikai par tās sargāšanu pret ceļu būvētāju tīkojumiem.

EM uzrādīja Neatkarīgajai skaitļus par Latvijas lielo ostu ieņēmumiem, kas būtu apliekami ar maksājumu. Ekonomikas ministrija cenšas pārvirzīt diskusiju no maksājuma ieviešanas vai neieviešanas uz to, vai saukt maksājumu par nodokli vai par dividenžu izmaksu. Kā rezerves variants paliek diskusija par maksājumu lielumu amplitūdā starp sešiem un 18 miljoniem latu gadā.

Saturiski par nodokli ar Neatkarīgo bija gatavs runāt EM pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Grišāns. Viņš norādīja uz acīmredzamo, bet tomēr apbrīnojamo faktu, ka gandrīz 20 gadus pēc brīvo ekonomisko zonu pasludināšanas Rīgā un citur uz šīm zonām pārcelta niecīga daļa no Latvijas rūpniecības uzņēmumiem. «Tas nozīmē, ka brīvostu pārvaldes ir noteikušas savā teritorijā tik nelabvēlīgu režīmu uzņēmējdarbībai, ka tur ir sliktāk nekā pārējā valsts teritorijā, kur nav nodokļu atlaižu, bet nav arī brīvostu pārvalžu,» skaidroja Ģ. Grišāns. Viņš atzina, ka brīvostu pārvalžu aplikšana ar īpašu maksājumu nav optimālais, bet šobrīd vienīgais iespējamais veids, kā piespiest brīvostu pārvaldes mainīt savu darbību. Kā zināms, šīs pārvaldes praktiski darbojas kā pašvaldību iestādes, kaut arī to valdēs ir izlīdzināts valsts un attiecīgās pašvaldības pārstāvju skaits. Vai nu tāpēc, ka pašvaldību pārstāvji rīkojas saliedētāk nekā valsts pārstāvji no valdošajām partijām, vai citu iemeslu dēļ pašvaldības ir noturējušas varu katra savā ostā.

Sarunā ar Neatkarīgo Ģ. Grišānam neklātienē atbildēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Viņš paskaidroja, ka, piemēram, Spilves pļavas nav apbūvētas ar rūpniecības uzņēmumiem ne jau tāpēc, ka pašvaldības darbinieki to negribētu, bet tāpēc, ka ne valsts, ne pašvaldība, ne uzņēmēji nav gatavi ieguldīt miljardus latu pļavu sagatavošanai. Ir atlikts Ziemeļu tilta projekts ar trasi pāri Spilves pļavām. Latvijā esošajiem uzņēmumiem pietiek ar pilsētās un to tuvumā jau esošo infrastruktūru. Līdz ar to ostām nebūs nekādu papildu ieņēmumu no savu teritoriju iznomāšanas par lielu naudu, jo nomnieku parādīšanās nav iespējama ne tikai līdz nākamajam gadam, kad būtu jāievieš nodoklis, bet arī nākotnē. Papildu naudu ostas varēs iekasēt tikai no saviem reālajiem klientiem – kuģotājiem. «Pēc pāris gadiem attapsimies un labosim tobrīd jau nebūtībā aizgājušas partijas radītās kļūdas,» paredzēja A. Ameriks.