Ir skaidrs, ka šāds nodoklis valsts tautsaimniecībai kopumā dotu tieši pretēju – negatīvu efektu. Tāpēc nozares asociācijas uzskata par savu pienākumu atgādināt neapstrīdamus faktus par tranzītbiznesa nozari un aicināt nepakļauties nepārdomātiem priekšlikumiem, kas ne tikai nedos gaidīto efektu budžetā, bet var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

Pasaules Bankas eksperti atzinīgi novērtē esošo ostu maksu struktūru

Tieši Reformu partija bija tā, kas Saeimas Tautsaimniecības komisijā panāca, ka tiek pieaicināti Pasaules Bankas eksperti, kuri analizētu Latvijas ostas ar mērķi palielināt to konkurētspēju. Eksperti strādā un savā pirmajā starpziņojumā par Latvijas ostu konkurētspējas izvērtējumu norādījuši, ka Latvijas izvēlētā ostu maksu struktūra ir efektīva un atbilstoša esošajiem apstākļiem, jo nodrošina papildus ieņēmumus budžetā apliekot ar nodokļiem komersantu gūto peļņu, savukārt, komersanti tiek piesaistīti darbībai Latvijas ostās nodrošinot tiem maksimāli labus darbības nosacījumus un zemas ostu maksas.

Ostu maksu palielināšana ir zaudējums konkurences cīņā

Galvenie kravu veidi, kas tiek pārkrauti Latvijas ostās ir ogles un naftas produkti, būtiski ir atzīmēt, ka visās Baltijas ostās ir nepieciešamā infrastruktūra šādu kravu pārkraušanā un ostas par tām ļoti konkurē. Tāpēc cena par pakalpojumu ir ļoti būtisks faktors konkurences cīņā. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad kravu īpašnieki dažādu apstākļu dēļ ir izvēlējušies mainīt esošo pārkraušanas vietu. Ņemot vērā tieši augsto konkurenci, palielinot izmaksas kravu īpašniekiem, neapšaubāmi samazināsies pārkraujamo kravu apjoms Latvijas ostās. Jāatzīmē, ka kaimiņvalstu ostas neplāno palielināt ostu maksas, tieši otrādi, meklē veidus, kā paaugstināt ostu konkurētspēju un samazināt izmaksas par infrastruktūras izmantošanu ostās.

Katra tonna ostā dod 10 latus tautsaimniecībai

Tranzīta kravu pārkraušana ostās ir eksporta pakalpojums, kas tautsaimniecībai kopumā dod nepilnus 10 latus no katras pārkrautās tonnas. Tas aprēķināts SIA „Ekspertīžu un informācijas centra” pusotru gadu ilgušajā pētījumā. SIA „Ekspertīžu un informācijas centrs” (E&CI) ir radoša pētnieciska grupa, kurā darbojās un darbojas autoritāti ieguvuši Latvijas zinātnieki. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, bijušais Ekonomikas institūta direktors, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Janovs (viņš aizgāja aizsaulē pagājušā gada beigās, bet līdz pat nāvei aktīvi strādāja pie pētījuma), bijušais Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ēriks Niedrītis, bijušais Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta direktors Artūrs Kodoliņš, ekonomists Egils Fortiņš, sistemoloģijas speciālists Romāns Vitkovskis, citi eksperti un zinātnieki.

Liela daļa no šiem 10 latiem, ko dod viena pārkrautā kravas tonna, tiek nomaksāti nodokļos valstij. Ja ieviesīs papildus maksājumus kravu īpašniekiem (un tas būs neizbēgami, ja ieviesīs jaunu ostu nodokli), kravu īpašnieki izvēlēsies finansiāli izdevīgāku pārkraušanas vietu, kas būs kāda kaimiņvalstu osta. Budžeta ieņēmumi no ostu nodokļa nebūs salīdzināmi ar zaudētajiem tiešajiem un netiešajiem ieņēmumiem, kas radīsies kravu apjoma samazinājuma rezultātā.

Jauns nodoklis apdraud ES finansēto projektu realizāciju

Latvijas ostas ir sekmīgi realizējušas un šobrīd realizē vairākus būtiskus infrastruktūras projektus piesaistot ES finansējumu, kā arī ir ieguldījušas resursus sagatavojoties nākamajam plānošanas periodam. Šie projekti ļaus būtiski uzlabot ostu infrastruktūru un paaugstināt ostu konkurētspēju, kas nepieciešams Latvijas ostu tirgus pozīciju nostiprināšanai un turpmākai attīstībai. Gan realizējot esošos projektus, gan plānojot ieguldījumus jaunā plānošanas perioda ietvaros, liela uzmanība tiek veltīta finanšu plūsmas plānošanai, lai nodrošinātu to efektīvu izmantošanu, maksimāli ieguldot līdzekļus infrastruktūras attīstībā un ostu pakalpojumu uzlabošanā. Piedāvātās nodokļu izmaiņas neapšaubāmi ietekmēs Latvijas ostu kravu apgrozījumu, kā rezultātā samazināsies ne tikai ienākumi tautsaimniecībā kopumā, bet arī ostu pārvaldēm piekrītošie iekasēto ostu maksu apjomi, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ostu iespēju uzņemties jaunas saistības ES līdzfinansēto projektu realizēšanai. Šādas neplānotas nodokļu politikas izmaiņas ietekmēs arī esošo projektu realizāciju, jo, samazinoties ieņēmumiem, kredītiestādes var pārskatīt esošos līgumus un pieprasīt papildus nodrošinājumu no ostu pārvaldēm.

Tāpat vēlamies atzīmēt, ka ES var pārskatīt savu atbalsta politiku ostas projektiem no Kohēzijas fonda, ja daļa ostas ieņēmumu tiks izlietoti ar ostas darbību nesaistītiem mērķiem.

Prognozējamība ir biznesa uzticamības stūrakmens

Augstas konkurences apstākļos, kādos darbojas Latvijas ostas, ostu maksu, nodokļu un citu izmaksu stabilitāte un prognozējamība ir viens no būtiskākajiem argumentiem, kas ļauj noturēt esošos klientus un piesaistīt ostām jaunas kravas. Šādas pēkšņas un ekonomiski nepamatotas izmaiņas kalpo par vienu no būtiskākajiem argumentiem kravu īpašniekiem mainīt esošo kravu pārkraušanas ostu par labu kādai no ārpus Latvijas esošajām ostām, kas agresīvi izmanto jebkuru iespēju apšaubīt citu ostu salīdzinošās priekšrocības.

Nozares asociācijas aicina nopietni apsvērt augstāk minētos faktus un nepieņemt nepamatotus lēmumus. Reformu partijas ieteiktās nodokļu izmaiņas ne tikai nesasniegs ar tām iecerēto mērķi – ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā, bet tieši otrādi, ņemot vērā šādu pasākumu negatīvo ietekmi uz kravu apjomiem ostās, samazinās budžeta ieņēmumus, kā arī pasliktinās transporta nozarē strādājošo cilvēku materiālo stāvokli. Turklāt uzticība Latvijas ostām un tranzīta nozarei kopumā nav iegūstama vienā dienā, tas ir ilgstošs process ar sekām daudzu gadu garumā, jebkuri satricinājumi nozarē var dot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā daudzu gadu garumā. Kategoriski iebilstam pret jauna ostu nodokļa ieviešanu.