Šeit ir nodibināta biedrība Vidzemes aleja 7, ievēlēta valde, tādējādi iedzīvotāji ir parādījuši un pierādījuši, ka spēj pieņemt kopīgus lēmumus. Tomēr citi notikumi parāda arī to, cik ātri cilvēki zāģē zaru, uz kura paši sēž, ja nespēj savstarpēji vienoties un ja nav kāda, kurš strīdīgās situācijās palīdz un konsultē.

Maijā Vidzemes alejā 7 dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē pieņēma lēmumu pārtraukt apsaimniekošanas līgumu ar vienu pašvaldības SIA – Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) – un noslēgt apsaimniekošanas līgumu ar citu pašvaldības SIA – Rīgas pilsētbūvnieks (RPB). Tika nobalsots arī par nodomu renovēt māju. Pēc tam daļa iedzīvotāju pārdomāja – pārvaldnieku negribot mainīt un par renovāciju vēl pāragri runāt. Tāpēc jūlijā tika sasaukta nākamā kopsapulce, un to darīja vairs ne biedrības valde, bet RNP iecirknis Jugla. Biedrības valdes līdzpriekšsēdētāja Jekaterina Mazure tādu rīcību uzskata par iejaukšanos valdes lietās, taču šā iecirkņa parakstītajā uzaicinājumā norādīts, ka RNP kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 19. pantā noteikto sasauc kopsapulci, jo ir saņemti pretrunīgi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.

RNP rīkotajā sapulcē iedzīvotāju kaislības uzputoja kā šampanietis, un savu artavu piemeta arī iecirkņa Jugla vadītājs Aleksandrs Pavlovskis. Viņš nekautrējās klāstīt, ka RPB neesot pat sanitārtehniķa, bet viņa teikto, ka renovācijas projekts maksās 2500 latu, kuru ēkas uzkrājumā nav, varētu iztulkot arī kā atrunāšanu no renovācijas. Jāpiebilst, ka gauso siltināšanas projektu virzību Rīgas pašvaldībai pārmet Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrijā informē, ka RNP nav neviena pabeigta siltināšanas projekta, pašlaik apstiprināti ir trīs projekti, noslēgti seši līgumi un vērtēšanā atrodas divi projekti. Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem tieši Jugla tika izvēlēta Eiropas starptautiskās sadarbības projektam Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana. Viens no trīs gadus ilgušā projekta mērķiem bija uzlabot pilsētvidi šajā mikrorajonā, lai paaugstinātu iedzīvotāju interesi par renovāciju dzīvojamās ēkās. Rīgas domes izmaksas projektā bija 290 000 eiro.

Protams, cilvēkiem ir bail no kredītiem un saistībām, tāpēc viņus nav viegli pārliecināt par labu kompleksai ēkas renovācijai. Arī jau iepriekš minētajā sapulcē iedzīvotāji vairākas reizes tika biedēti, ka RPB māju Vidzemes alejā 7 pārņems tikai tad, ja tā tiks arī renovēta. Tātad – piespiedu kārtā. Sapulcē piedalījās RPB pārstāvis Valdis Hofmarks, kurš iebilda, ka vārdam «nodoms» šajā gadījumā nav juridisku saistību, un, ja dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu par renovāciju, tā nenotiks. Šajā reizē pietrūka argumentētas informācijas gan par katra pašvaldības namu pārvaldīšanas uzņēmuma piedāvājumu, gan par renovācijas iespējamām izmaksām, jo, šķiet, vairāk par apsaimniekotāja nomaiņu cilvēkus uztrauca papildu izmaksas.

Viens no mājas iedzīvotājiem Jāzeps Kozurs tagad saka – jādomā par ziemu. Jādomā gan, jo aukstajos mēnešos rēķins šajā ēkā sasniedza pat 200 latu mēnesī. J. Mazure stāsta, ka mēnesī par apkuri bija jāmaksā 1,68 lati (bez pievienotās vērtības nodokļa) par kvadrātmetru, bet par ūdens uzsildīšanu – 7,50 latu. Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna norāda, ka ēkā Vidzemes alejā 7 tikai 38 procenti siltuma tiek izlietoti lietderīgi, pārējo izkūpināja gaisā, jo ēkas konstrukcijas nav energoefektīvas. «Mums Rīgā tādu māju ir no 30 līdz 60,» viņa saka.

Ko darīs iedzīvotāji? «Konsultējamies, ko darīt,» atbild J. Mazure. RPB pārstāvis Ivo Kiršblats piebilst: «Ar varu nevaram palikt mīļi. Ja iedzīvotāji pie mums nāks, pakalpojumus piedāvāsim.