Uzņēmuma pārņemšanas noteikumi gan, jāatgādina, bija komplicētāki. Akcionāriem I. Segalam un Sergejam Zaharjinam likās, ka viņi piekrituši kreditoru noteikumiem, tikmēr kreditori viņu parakstītajos papīros vairs nevarēja atpazīt pašu sacerēto vienošanos. Trešais akcionārs Kirovs Lipmans vienoties nepiekrita un ar divu tiesas procesu starpniecību turpina apkarot abus pārējos līdzīpašniekus, solot, ka, tikai viens palikdams, viņš rūpnīcu augšāmcels no pīšļiem. Tagad, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par mantas apķīlāšanu, I. Segals paredz: «Ļaunākais, ka Lipmana mantkārības dēļ cietīs liepājnieki.»

Valsts kase, kas ir viens no kreditoriem, tomēr nesteidz norakstīt līdzšinējos pieticīgos sasniegumus. Preses sekretāre Eva Dzelme skaidro, ka tagad pārņemt akcijas, kā bija iecerēts, patiešām nav iespējams, jo tās vispirms jāatķīlā. Taču potenciālais investors uzņēmumā var ienākt, piemēram, pērkot rūpnīcas aktīvus, bet var arī emitēt akcijas un palielināt kopējo akciju skaitu tiktāl, lai neiegūstamās vai apgrūtinātās akcijas nebūtu izšķirošas.

Valsts kase vēsta, ka trīs potenciālie investori saglabājot interesi par uzņēmumu. Taču acīmredzot akcionāriem naids ir noturīgākas jūtas par vēlmi glābt ražošanu. Arī jaunākajā tiesas procesā gaismā tiek celti ļoti seni notikumi.

Neatkarīgā jau vēstīja – 1997. gadā par LM īpašnieku kļuva Īrijas firma Gesil Limited, kas patiesībā bija tā pati ofšorā paslēpusies trijotne. Pašlaik vienā procesā K. Lipmans cenšas atņemt daļu akciju S. Zaharjinam. Savukārt nule rosinātajā tiesvedībā viņš vēršas pret I. Segalu, apgalvojot, ka, 2003. gadā pārskaitot Gesil Limited piederošās LM akcijas sev un S. Zaharjinam, viņš rīkojies nesaimnieciski un nodarījis Gesil Limited zaudējumus, kas šobrīd sasnieguši 1,4 miljonus latu. Jāatgādina, ka toreiz līdzīgi rīkojās arī pats K. Lipmans un Gesil Limited vārdā pats sev nodeva LM akcijas. I. Segals publiskā paziņojumā apgalvo, ka nesaprot, kas notiek: «Nesen Segala rīcībā nonākusi informācija, ka kompānijas darbība bez Segala un Zaharjina ziņas atjaunota, turklāt pilnīgi nesaprotamā un juridiski neiespējamā veidā Segals un, visticamāk, arī Zaharjins vairāk nav šīs kompānijas līdzīpašnieki. »

I. Segals apgalvo, ka šis ir kārtējais rēderisma akts. Viņš to jau gaidījis, tāpēc daļēji sev piederošo mantu ir nodevis tuviniekiem. Kā ziņoja portāls pietiek.com, villa Jūrmalā uzdāvināta nepilngadīgajam dēlam, un līdzīgu miljonos latu mērāmu radu apdāvināšanu ir veicis arī S. Zaharjins. I. Segals uzskata, ka ar jauno prasību ir izslēgta iespēja piesaistīt LM nopietnu investoru. Savukārt advokātu birojs Rebenoks un Vilders, kas Gesil limited vārdā šo prasību uztur, nebūt neuzskata, ka tagad būtu izraisīts kāds kritisks pavērsiens LM liktenī. «Glābšana ir strupceļā arī bez mūsu prasības,» secina advokāts Pāvels Rebenoks. Viņaprāt, eksistē kāds slepens plāns attiecībā uz rūpnīcas nākotni, jo citādi kādēļ gan kreditoriem vajadzēja noraidīt K. Lipmana izteikto glābšanas piedāvājumu – naudu un metāllūžņus, ar ko operatīvi atjaunot uzņēmuma darbību.