Visvairāk (316!) aizliegtas vienošanās šīs lietas ietvaros tika konstatētas Latvenergo un Sadales tīkls rīkotos iepirkumos.

Pēc Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas aplēsēm, pasūtītāji šo pārkāpumu rezultātā pārmaksājuši apmēram 10 līdz 30 procentus. S. Ābrama arī norādīja, ka būtiska loma šajos pārkāpumos bijusi arī pasūtītāja, proti, Sadales tīkla un Latvenergo, rīcībai, jo uzņēmumi ignorēja acīmredzami neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos. Tāpat Sadales tīkla un Latvenergo pārstāvjiem bija cieši kontakti ar atsevišķiem iepirkumu pretendentiem.

Arī sākotnējo informāciju par iespējamo pārkāpumu KP ieguva no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kura lietvedībā norisinās kriminālprocess par Latvenergo un Sadales tīkla amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem. «Izmeklējot šo lietu, KNAB pievērsa uzmanību aizdomas raisošai sarakstei starp Latvenergo darbiniekiem un pasūtījumu veicējiem, un informēja par to KP. Izmeklējot šo lietu, ieguvām informāciju par ievērojami plašāku kartelī iesaistīto uzņēmumu loku, nekā tas bija redzams no KNAB pieejamajiem materiāliem,» sacīja Skaidrīte Ābrama.

Par iespējamiem pārkāpumiem Latvenergo iepirkumos ir sašutis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzdevis izvērtēt Latvenergo un Sadales tīkla amatpersonu atbildību par to, kā tiek organizēti iepirkumi, gan par iespējamajiem zaudējumiem, kas kompānijām šādu iepirkumu rezultātā nodarīti. Uzņēmumu izmaksas agrāk vai vēlāk tiek iekļautas pakalpojumu cenā. Līdz ar to iznāk, ka uzņēmuma amatpersonu nespēju pamanīt un novērst pārkāpumus iepirkumos apmaksā pakalpojumu saņēmējs. Latvenergo gadījumā – iedzīvotāji un uzņēmumi, kas pērk elektrību no šīs sabiedrības.

Lietas izmeklēšanā konstatēts, ka aizliegtas vienošanās bijušas arī Latvijas dzelzceļa, SIA LarRosTrans un SIA Binders rīkotajos konkursos.

Sodītie elektrobūvniecības uzņēmumi no 2006. gada līdz pat brīdim, kad KP ierosināja pārkāpuma lietu, saskaņoja savu dalību konkrētajos iepirkumos, tādējādi likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu. Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc šādas shēmas – pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku.

Vainīgajiem uzņēmumiem piemērots naudas sods un liegums gadu piedalīties iepirkumu konkursos. Savukārt pasūtītāja rīcību, kurā saskatāma ieinteresētība kāda konkrēta uzņēmuma uzvarā vai fiktīvu tāmju sagatavošanā, pēc S. Ābramas teiktā, jāvērtē KNAB.

Bargākais sods – 7,5% no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma – piemērots SIA Austrumu energoceltnieks (SIA Būvenergoserviss), SIA RIO un Daugavpils energoceltnieks, jo šo uzņēmumu vaina saskatīta vislielākā skaitā epizožu. KP uzsver, ka šīs lietas ietvaros piemērotie sodi ir procentuāli augstākie KP vēsturē. Tomēr tas nenozīmē, ka sodi nevar būt vēl bargāki. Konkurences likuma 12. pantā maksimālais soda lielums ir noteikts 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma.

Naudas izteiksmē lielākais sods (471 106 lati) piespriests SIA Vidzemes energoceltnieks (6,5% no gada apgrozījuma). Liegums gadu piedalīties iepirkumu konkursos, pēc KP domām, ir gana bargs, lai gan ir valstis, kurās par līdzīgiem pārkāpumiem iepirkumu konkursos nedrīkst piedalīties trīs līdz piecus gadus.