Kas ir Edvards Snoudens - varonis vai likumpārkāpējs? Iespējams, tas ne
vienam vien Latvijā atsauc atmiņā notikumus ar Neo un trūkumiem Valsts
ieņēmumu dienesta drošības sistēmās.
Tieši Neo jeb Ilmāram Poikānam Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» vaicāja, cik daudz kontrolēti varētu būt interneta lietotāji Latvijā? Viņaprāt, izmantojot speciālu aprīkojumu, teorētiski ir iespējams lasīt privātas elektroniskās vēstules un sarunas internetā. Tikmēr cilvēktiesību aizstāvji uzsver, ka Latvijas likumos attiecībā uz drošības iestāžu iespēju piekļūt privātajai sarakstei internetā ir vairākas nepilnības.
Privātā sarakste elektroniskajā pastā vai draudzīga saruna «Skype» - lai arī tās ir sarakstes starp diviem cilvēkiem, pastāv iespēja, ka tās var lasīt arī kāds trešais.
Poikāns raidījumam sacīja: «Vai tas tiek darīts Latvijā, es nezinu. Tehniski to, es domāju, nav problēmu izdarīt.» Poikāns ir pārliecināts, ka spiegot internetā var arī bez operatoru ziņas, izmantojot aprīkojumu, var pievienoties vietai, kur ir liela datu plūsma, protams, apejot interneta pakalpojuma slēdzēju.
«Vienkārši novērojot trafiku, minimums var pateikt, kas no kurienes, kad pieslēdzies. Daļa datu ir nešifrētā veidā, daļa šifrētā veidā. Jautājums ir, vai tos šifrētos datus ir iespējams atšifrēt. Es domāju, Latvijas līmenī tas ir pagrūti,» sacīja Poikāns.
Viņš norādījis, ka tehnoloģijas attīstījušās tik tālu, ka pat izdzēšot vēstuli e-pastā, drošības iestādes var to atjaunot. Tagad viss, ko tu saki, var tikt izmantots pret tevi ne tikai tagad, bet arī desmitiem gadu uz priekšu, norādījis Poikāns.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes katedras vadītājs Artūrs Kučs raidījumam sacīja: «Drošības iestādēm tādas pilnvaras ir. Vienmēr, protams, sabiedrībā un arī cilvēktiesību speciālistu vidū tā diskusija tieši ir par to, kas arī Amerikā ir - vai šobrīd nav iets par tālu, kur tad ir tas samērīgums.»
Kučs uzskata, ka operatīvo darbību likuma normas, kas nosaka drošības iestāžu tiesības noklausīties telefona sarunas vai lasīt privātas elektroniskās vēstules, ir vispārīgas. Kučs arī norāda, ka likumā nav iekļauti vairāki svarīgi aspekti, piemēram, cilvēkam, kas izspiegots vēlāk šis fakts netiek paziņots, tātad viņam nav iespējas pārbaudīt, vai spiegošana bijusi sankcionēta.
«Tas, kas Latvijā arī tiek vairākkārt diskutēts un arī tiek rosināts izmaiņas Saeimā operatīvās darbības likumā, ka nav noteikti pietiekami skaidri tie gadījumi, kādos gadījumos, teiksim, operatīvie dienesti var veikt šādas darbības. Varbūt tagad šādas darbības var veikt pietiekami plaši,» norādījis eksperts.
Viņš arī uzsvēris, ka būtu pareizi, ja drošības iestādes sniegtu kaut vispārēju statistiku - cik šādas darbības gada laikā internetā veiktas, taču šādu informāciju drošības iestādes nesniedz. Joprojām nav arī oficiāli apstiprinātas martā izskanējušās ziņas, ka Latvija ir iegādājusies vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa raidījumam telefoniski sacījusi, drošības iestādes rīkojas atbilstoši likumam un nekāda informācija par operatīvajām darbībām internetā netiks sniegta.
Rādīt reklāmu
