20. janvāris, Trešdiena
Vārda dienas: Aļģirds, Oļģerts, Orests
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Linkaits: airBaltic ir naudas putekļsūcējs
Linkaits: airBaltic ir naudas putekļsūcējs
6. jūnijs 2013, 9:32
Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecība pēdējā laikā grupu lidojumiem uz Briseli sākusi izmantot nevis nacionālās aviokompānijas airBaltic pakalpojumus, bet citas lidsabiedrības – piemēram, Lufthansa. Tā lētāk, un, kas arī nav mazsvarīgi, – pašiem lidotājiem krietni ērtāk.


Gausam ārprātīga alga

airBaltic mājaslapa ir piesātināta ar uzmundrinošām preses relīzēm, kurās lietas, par ko it kā nebūtu pamata līksmot, rādītas iepriecinošā gaismā. Piemēram, propelleru lidmašīnas ir krietni skaļākas par reaktīvajām – grūti sarunāties, ja galvā dūc un vibrē. Bet tas nekas! Taču kompānija šo defektu pārdod par efektu: «airBaltic ir pirmā aviokompānija Eiropā, kas uzsāks zaļos lidojumus ar turbopropelleru lidmašīnām.» Izpilddirektors Martins Aleksandrs Gauss iepriecina pasažierus ar vēsti, ka «uz katru Q400 lidojumu CO2 izmešu daudzums tiks samazināts līdz pat 300 kg». Arī kompānijas grandiozajos zaudējumos izpilddirektors saskata iemeslu priecāties. 2012. gada zaudējumi ir 19 miljoni latu. Toties salīdzinājumā ar 2011. gadu tie iztulkoti kā 66 miljoni plusā, kas M. A. Gausam ir ārkārtīgi būtiski, jo saskaņā ar līgumu tieši ietekmē viņa personiskos ienākumus. Bet ienākumi ir ārprātīgi lieli – vairāk nekā ceturtdaļmiljons gadā. Kaut gan te vietā atgādināt, ka pat šī izcilā darbinieka rīcībā ir tikai 24 stundas diennaktī. Amatpersonas deklarācijā uzrādīti 270 687 lati un papildus vēl 4936 lati apdrošināšanas atlīdzībā. Saskaitot kopā un izdalot uz 12 mēnešiem, iznāk, ka mēnesī šis vācu speciālists saņēmis 22 968 (!) latus.

Tērē, ko valsts iedod

Skeptisks viedoklis par šo rādītāju spēju iepriecināt Latvijas valsti ir aviācijas politikas ekspertam Tālim Linkaitam: «airBaltic ir naudas putekļsūcējs, kas iesūc mūsu visu, nodokļu maksātāju, naudu. Valsts 2011. gadā aviokompānijā ieguldīja pāri 50 miljoniem latu, un šī nauda arī tagad tiek tērēta. Viņi sola 2014. gadā beidzot strādāt pa nullēm, bet tur patiešām ir jābūt grāmatvedības guru, lai kaut ko tādu dabūtu gatavu.» Vadoties pēc pēdējo divu gadu statistikas, tas izskatās iespējami, taču te T. Linkaitam ir cits skaidrojums. Biznesa plāns, pēc kura tiek vērtēti Gausa kunga sasniegumi, sacerēts apzināti pesimistisks, un tādējādi ik pa brīdim ir iespējams ziņot par jauniem sasniegumiem pie debesu apvāršņa. Nu, piemēram, šādiem: «airBaltic pārspēj 2013. gada pirmā ceturkšņa plānotos rezultātus.» 16. maija preses relīzē tiek ziņots, ka lidsabiedrība uzlabojusi savu neto rezultātu par +6,7 miljoniem latu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. «Ja ir kaut vai nelieli uzlabojumi statistikā, Gausa kungam arī uzreiz labi,» tā par statistikas rādītāju ietekmi uz lidsabiedrības vadītāja atalgojumu atgādina eksperts. Taču pat airBaltic grāmatvedības faķīri būs bezspēcīgi, ja Eiropas Komisija gada beigās nolems, ka valsts sniegtais atbalsts aviokompānijai bijis konkurenci kropļojošs un jāatmaksā atpakaļ. Tad piepildītos vispesimistiskākais scenārijs.

Uzņēmējiem neērti

Pagaidām gan neesot manīts, ka valsts un lidsabiedrība tādai iespējai gatavotos. Darbs rit ierastajās sliedēs. Tiek veikti dažādi uzlabojumi – kompānijas ieskatā. Tikmēr klienti ir citās domās. Piemēram, attiecībā uz biļešu cenām. Eiropas Komisija, organizējot grupu vizītes uz Briseli, izvēlas zemāko cenu. Latvijas pārstāvniecības darbinieks Kaspars Kreics skaidro, ka pēc šā kritērija citas kompānijas mūsu nacionālo kompāniju apsteidz. Turklāt kā maijā, ar vācu Lufthansa lidojot uz Briseli, pārliecinājās Neatkarīgā, cenai klāt nāk vēl divi nozīmīgi papildu bonusi. Pirmkārt, lidotājs tiek paēdināts, otrkārt, centneru smagam latviešu vīrietim arī ekonomiskajā klasē ir, kur likt kājas.

Arī airBaltic piekoptā maršrutu un grafiku politika ir riskanta. Agrāk vairākums reisu startēja ap pulksten sešiem rītā un uzņēmēji varēja vienā dienā izskriet komandējumu un naktī būt atpakaļ mājās. Tagad lidojumi pārcelti vairāk uz deviņiem rītā. T. Linkaits piekrīt, ka tūristiem un caurlidotājiem tas ir draudzīgāk, taču šo publiku jāprot paņemt. Īpaši jau eksotiskajos maršrutos, ar ko tradicionāli eksperimentējuši airBaltic priekšnieki.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: airBaltic, alga, aviokompānija, Lufthansa, Martins Gauss, Tālis Linkaitis

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats