Iespējams, tas jau ir noticis, tikai atbildīgās institūcijas skandālu cenšas pieklusināt gan vēlēšanu dēļ, gan arī tāpēc, ka piepešs 20 miljonu iztrūkums bojātu eiro ieviešanai glīti iesaiņoto Latvijas budžetu.

Pat pēc Neatkarīgās publikācijas Gudrona megaprojekts draud izgāzties Vides un reģionālās attīstības ministrija publiski turpina apgalvot pretējo. Ministra Edmunda Sprūdža preses sekretāre raksta: «Projekts ir tā īstenošanas fāzē. VARAM uzticas saviem sadarbības partneriem, pretējā gadījumā strādāt pie šādu sarežģītu projektu īstenošanas nebūtu iespējams.»

Taču patiesībā ministrija partneriem jau ilgāku laiku neuzticas. 8. maijā notikušajā Vides konsultatīvajā padomē sabiedriskās organizācijas informētas, ka projektā iespējams vispesimistiskākais scenārijs – darbi nenotiek, laika grafika nav, ir iespējama līguma laušana ar darbu izpildītāju Skonto būve, neiekļaušanās atvēlētajos termiņos un Eiropas finansējuma pazaudēšana. Tiek apsvērta arī līdzekļu pārdale citiem mērķiem. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Grūberte šajā kontekstā taujājusi organizāciju viedokli, kā tās raudzītos uz projekta pārtraukšanu. Konsultatīvās padomes vadītājs Viesturs Ķerus uz to atbildēja, ka neatkarīgi no organizāciju vērtējuma jau tagad skaidrs, ka projekta mērķi netiks sasniegti.

Līdz šim projektā iztērēti vairāk nekā deviņi miljoni latu, kas ir 45% no kopējās pasūtījuma summas. Izpildītāji prasa vairāk naudas, jo Inčukalna gudrons ir ne tāds, kādam tam vajadzētu būt saskaņā ar līgumā iegrāmatotajām analīzēm. Tikmēr reāli dabā izpildīta lielākā daļa saistīto darbu – sabūvēti ceļi, sagatavoti laukumi, uzliktas iekārtas –, bet gudrons izsmelts vien nieka 8% apjomā.

Viesturs Ķerus Neatkarīgajai atzīst: «Man radusies sajūta, ka tas ir bezcerīgi. Ministrija auklējas ar būvniekiem, jo gadījumā, ja līgumu lauzīs, tad nepagūs naudu apgūt. Taču, ja projektu vilks garumā, tad jau arī nepagūs... Nav vērts vairs auklēties.» Biedrības Latvijas ezeri pārstāvis Jānis Sprūds sanāksmē norādīja uz brāķi pašas ministrijas darbā – tā neizvērtē tēriņu lietderīgumu un efektivitāti: «Finansējums tiek iztērēts, bet rezultāts netiek sasniegts. Un tā daudzos projektos.»

Te vietā atgādināt, ka Inčukalna sērskābā gudrona dīķu likvidācija ir nu jau aizvēsturisks projekts un nauda to susināšanai atvēlēta vēl ar Augstākās padomes lēmumiem. Tikai neviens nezina, cik naudas īsti izšķīdināts dīķos, jo ministrija nav veikusi tēriņu apkopojumu. Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa pieļauj, ka kopējais cipars varēja būt lēšams miljonos, vēl pirms sākts pēdējais 20 miljonu vērtais projekts. Gudrona pētīšana un cilāšana notikusi 1993. gadā, 1994. gadā, tad 1998. gadā, vēlāk no 2004. līdz 2009. gadam. Pa to starpu bijuši arī daži reāli mēģinājumi aizgādāt gudronu līdz Brocēnu cementa rūpnīcai, taču ceļā agresīvā viela sabojāja automašīnu cisternas.

Pērn projektā par apakšuzņēmējiem pieaicināto vāciešu izpildījumā lietota cita tehnoloģija, proti, gudrons sajaukts ar sasmalcinātiem uzsūcošiem atkritumiem, taču arī tā izrādījusies nederīga – ministrijas pārstāve Dace Grūberte vides organizācijām atzinusi – «ir problēmas ar krāsnīm».

Šobrīd tiek meklēti jauni tehniskie risinājumi, vairāk naudas un laika. Taču Latvijas valsts to savukārt nevar atļauties, ja vēlas projektam iztērētās naudas lauvas tiesu aizvietot ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Gudrona dīķu projekts nonācis kārtējā strupceļā.