Pēc neveiksmīgās pieredzes ar vācu ražotāja Vitronic GmbH starpniekiem valsts ar izdevīgo rūpalu visticamāk nodarbosies pati.

Pašlaik uz Latvijas ceļiem darbojas vien tie četri fotoradari, ko policija nopirka 2008. gadā un kas atpelnījuši sevi ar uzviju. Valsts policija uz to fiksēto pārkāpumu pamata līdz 22. februārim bija sastādījusi 39 095 administratīvā pārkāpuma protokolus par kopējo summu 1 295 190 latu. Un nauda valsts kasē turpina ripot – piemēram, Hipokrāta ielā, kur starp trim bērnudārziem, skolu, veco ļaužu pansionātu un slimnīcu jābrauc ar 30 kilometriem stundā, radars ik dienas fiksē aptuveni 350 pārkāpumu.

Ar šādu rentabilitāti ir tiešām grūti saprast, kā Vitronic iekārtu īpašnieki pamanījās neizmantot šo dāsno iespēju.

Vāciešu radari, kas ar tādām mokām un skandāliem tika uzstādīti vietās, kur pēc tiem bieži vien nebija nekādas vajadzības, nu ir aizvākti. Taču arī atlikušie četri ātruma mēraparāti darbojas pēc vecajiem juridiskajiem principiem, ko par nepieņemamiem atzinis Tiesībsarga birojs, proti, sodu par ātruma pārsniegšanu saņem mašīnas īpašnieks, nevis pārkāpumu izdarījušais vadītājs. Pieteikumā Satversmes tiesai tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka šādi tiek pārkāpta Satversmē nostiprinātā nevainīguma prezumpcija. Valstij jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai viņas nevainīgums. Saeima savukārt jau ir sniegusi komentārus Satversmes tiesai, ka esošo kārtību uzskata par labu esam.

Lieta tiek skatīta rakstveida procesā, un spriedumam jātop 30 dienu laikā. Ja tas būs tiesībsarga pozīcijai labvēlīgs, tad ātrumpārkāpēju sodīšanas plānos atkal nāksies ieviest korekcijas, jo konkrēta šofera noskaidrošana ir krietni dārgāks pasākums. Jānofotografē ne tikai mašīnas numurs, bet arī šofera seja, turklāt jāatpazīst persona, piemēram, aiz lielām saulesbrillēm.

Noprotams, ka pagaidām fotoradaru jaunajos iepirkšanas plānos šādi sarežģījumi netiek paredzēti.

Iekšlietu un Satiksmes ministrijas darba grupa tuvāko pāris nedēļu laikā iesniegs valdībā jauno fotoradaru ieviešanas scenāriju. Pagaidām, kamēr turpinās saskaņošana, melnraksts ir konfidenciāls, bet galvenos principus Neatkarīgajai ieskicē iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma.

Līdz 2017. gada beigām uz Latvijas ceļiem parādīsies simt radaru. Katru gadu pa divdesmit. Par to apsaimniekošanu atbildēs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Pagaidām gan nav skaidra šāda risinājuma lietderība. Ja policija darbojas ar tās mašīnās uzstādītajiem radariem, kāpēc tā nevar apsaimniekot arī ceļu malā noliktu radaru. CSDD komentārus līdz galīgā lēmuma pieņemšanai valdībā nesniedz. Ierosinājums nācis no Iekšlietu ministrijas. Acīmredzot pēc pērnā gada mokām tā ar radariem vispār vairs negrib ķēpāties.

Teorētiski ziņojumā garāmejot būs pieminēta arī versija par iespējamo privātā investora piesaisti, taču nopietni šādu iespēju vairs neviens neapsver.