Tas uzskata, ka uzņēmums šmucē iepīts speciāli, jo noraidījis kāda cita gaļas pārstrādātāja apvienošanās piedāvājumu un, nesaskatīdams savu vainu, joprojām nav atsaucis apšaubīto produkciju no tirdzniecības. Zirga gaļas medības atklājušas arī uzņēmumu nespēju komunicēt ar patērētājiem.

Jau vēstīts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aizvadītajā nedēļā izplatīja paziņojumu, kurā atklāja, ka gaļas pārstrādātāja Forevers liellopu gaļas produkcijā atrodama arī zirga gaļa.

Vaino konkurentus

PVD skaidro, ka SIA AIBI lopkautuve, kas pērn noslaktējusi vairāk nekā pusi no Latvijā nokautajiem zirgiem, lielāko to daļu pārdevusi Forevers, taču gaļas pavaddokumentos tā jau nodēvēta par liellopa gaļu. SIA AIBI pēc uzņēmumu pārstāvošā jurista izplatītās vēstules, kurā jebkādas aizdomas par negodprātīgu attieksmi pret gaļas pārstrādātāju un patērētājiem tiek noraidītas, kategoriski atsakās sniegt savu situācijas skaidrojumu.

Savukārt Forevers pārstāve Anita Lancmane norāda uz nepilnībām zirga gaļas aprites kontrolē un aicina atbildīgās institūcijas – Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju, Eiropas Parlamenta un nevalstisko organizāciju pārstāvjus – uz diskusiju par likumdošanas sakārtošanu gaļas aprites jomā.

Forevers uzskata, ka PVD tiek izmantots, lai novārdzinātu uzņēmumu un tādējādi sagatavotu to pārņemšanai. Uz vairākkārtējiem jautājumiem, kurš tad īsti būtu tas uzņēmums, kuram atteikta apvienošanās un kurš būtu ieinteresēts kaitniecībā, A. Lancmane atteicās atbildēt. Tomēr par labu šai versijai liecinot fakts, ka PVD pārbaudes un tām sekojošais paziņojums izskanējis īsi pēc piedāvājuma noraidīšanas. Uzņēmums joprojām arī neesot saņēmis analīžu rezultātus, kas apliecinātu, ka pārbaudītā produkcija patiešām ir viņu ražota, tādēļ pagaidām netiek atsaukti aizdomās kritušie produkti, tos no aprites pēc savas iniciatīvas izņēmuši mazumtirgotāji.

PVD pārstāve Ilze Meistere Forevers pārstāves apgalvoto dēvē par nepatiesu, jo dienests uzņēmumam analīžu rezultātus nosūtījis gan elektroniski, gan dokumentu analogās kopijas. Viņa arī atgādina, ka par saražotās produkcijas nekaitīgumu un kvalitāti ir atbildīgs ražotājs. «Ražotājs garantē, ka patērētājs veikalā iegādājas drošu pārtikas produktu, kas sastāv no marķējumā minētajām sastāvdaļām. Pretējā gadījumā ražotājs maldina patērētāju,» saka I. Meistere.

Neraugoties uz to, ka uzņēmums pagaidām norobežojas no šā skandāla, tas tomēr uzsācis iekšējo un ārējo izmeklēšanu un pastiprinātu gaļas aprites kontroles mehānisma ieviešanu. Jautāta, vai skandāls ietekmējis Forevers produkcijas noietu, A. Lancmane atzina, ka pieprasījums mazliet sarucis, taču tas neesot dramatiski.

Gaidīs Eiropas noteikumus

Lielbritānijā, kurā zirga gaļas skandāls aizsākās, gaļas pārstrādātājiem jārēķinās ne tikai ar zaudētiem līgumiem, bet arī ar jaunām, miljonus eiro lielām izmaksām, jo valsts Pārtikas standartu aģentūra noteikusi, ka gaļas pārstrādātājiem visiem to liellopu gaļas produktiem pirms nodošanas tirdzniecībā jāveic papildu analīzes.

Savukārt Latvijā gaļas pārstrādātājiem pagaidām jārēķinās tikai ar iespējamām PVD pārbaudēm. Zemkopības ministrija skaidro, ka šobrīd, konstatējot pārkāpumus izsekojamībā vai marķēšanā, tiek piemērotas sankcijas, kas noteiktas spēkā esošajos normatīvajos aktos. Ja būs nepieciešams, tad par izmaiņām uzraudzībā un nepieciešamajām papildu sankcijām attiecībā uz iesaistītajiem uzņēmumiem lems Eiropas Komisija.

Lopkautuvei AIBI tiks piemērots 500 latu sods par pārtikas izsekojamības nenodrošināšanu saistībā ar piegādi uzņēmumam Forevers. Pārkāpumus PVD ir konstatējis arī trīs citās kautuvēs.

Komunikācijas problēmas

Skandāls izgaismoja arī uzņēmumu nespēju tikt galā ar krīzes situāciju. Sabiedrisko attiecību speciālisti atzīst, ka tamlīdzīgi skandāli uzņēmumu reputācijai nodara milzu postu, taču kompānijām esot jābūt gatavām uz radušos krīzes situāciju reaģēt adekvāti.

Viens no ieteikumiem, kurā vajadzētu ieklausīties Forevers pārstāvjiem, bija nu jau nokavēts padoms – uzreiz pēc PVD paziņojuma pašiem izplatīt paziņojumu par produkcijas atsaukšanu, nevis vainot kādus mistiskus spēkus ļaunprātībā. «Uzņēmumiem krīzes situācijām jābūt gataviem un jākomunicē ar sabiedrību. Ja tas netiek darīts, tad sabiedrība komunicē pati ar sevi,» saka sabiedrisko attiecību aģentūras P.R.A.E. valdes loceklis Ainārs Ērglis.

Īpašu sabiedrisko attiecību nozares pārstāvju neizpratni izpelnījās ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes Hesburger paziņojums, kurā uzņēmums par tā pārtaisītu logo ar norādi uz zirga gaļas skandālu – Horseburger – tālāku izplatīšanu draud ar vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs. A. Ērglis uzskata, ka Hesburger ar šādu «bērnudārza līmeņa» paziņojumu neko nepanāks. Ja uzņēmumam netīkot šāda publicitāte, tad tam vajadzējis uzreiz vērsties attiecīgajā iestādē, nevis izplatīt draudus. Turklāt šobrīd panākts pretējs efekts – Horseburger sociālajos tīklos kļūst aizvien populārāks.