16. oktobris, Sestdiena
Vārda dienas: Daiga, Dinija
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Zinātnieki prasa 6 miljonus jau šogad
Zinātnieki prasa 6 miljonus jau šogad
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 27. februāris 2013, 12:53
Latvijas zinātnieki ir satraukti par nepietiekamo finansējumu nozarē: viņi aicina Saeimu un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) šā gada budžeta grozījumos paredzēt papildu līdzekļus – vismaz 6 miljonu latu apmērā.


Viņi arī pārmet IZM kavēšanos gan sadarbības memoranda noslēgšanā, kas ļautu nodrošināt zinātniekiem atbilstošu darba samaksu, gan zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtēšanas procesa kavēšanā, un neskaidrību zinātnes politikā vispār. IZM tikmēr iesaka viņiem paciesties, lai 2014. gadā «ieviestu jaunas politikas iniciatīvas».

Ministrijai trūkst kapacitātes

Šobrīd daudzi pētnieki spiesti «sēdēt bezalgas atvaļinājumos vai saņemt 100 latu mēnesī», jo vēl aizvien kavējas valsts finansējums, – bija spiesti atzīt izglītības un zinātnes nozarē strādājošie, kas vakar pulcējās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, lai lemtu, ko darīt kritiskās situācijas risināšanai. Joprojām tiek turpināta tradīcija gada pirmos mēnešus zinātniekus tērpināt bez naudas. To nemācēja teikt arī IZM pārstāve Lauma Sīka, vien taisnoties, ka aizkavējusies vērtēšana, jo ministrijai trūkstot kapacitātes. Viņa arī ieteica nelolot īpašas cerības, ka šāgada budžeta grozījumos izdosies izbīdīt papildu miljonus zinātnei. «Iespējas atrast budžetā vēl 10 miljonus ir ļoti limitētas,» uzsvēra L. Sīka, mudinot meklēt citus ceļus – ārpus valsts budžeta. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa bija vēl atklātāka: zinātnieku prasības ir «vienas no», kam vajag papildu naudu. IZM vajadzību rindā stāv arī bezmaksas ēdināšana skolēniem, profesionālā izglītība, internātskolas utt.

Liek aicināt palīgā uzņēmējus

L. Sīka mudināja vairāk raudzīties komersantu, it īpaši lielo valsts uzņēmumu, virzienā, piemēram, Latvenergo, Latvijas valsts meži, Lattelecom, kas ik gadu 1–3% no saviem ieņēmumiem varētu novirzīt zinātnei. Jau nākamajā gadā šis sektors varētu dot pētniekiem 42% no visa finansējuma nozarei. Taču uz pavisam zaļa zara zinātne varētu nokļūt pēc gadiem septiņiem, kad finansējums zinātnei sasniegšot 1,5% no IKP.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš bija skarbs: ja nedomāsim, ko darīt tagad, šie 1,5% nekad nepienāks. «Jānolaižas uz zemes un jārisina reālas lietas – kā rast līdzekļus, lai varētu finansēt labus pētījumus.» (Šobrīd no 216 starptautisko ekspertu pozitīvi novērtētajiem tematiskajiem pētījumiem finansējumu saņem tikai 64 – un arī daļēji.)

Krīzes attieksme turpinās

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš arī netaupīja kritiskus vārdus IZM virzienā: nedrīkst likt uz svaru kausiem brīvpusdienas bērniem un jauno zinātnieku algas. Nav runa tikai par zinātnieku sociālajām problēmām, trauksmes zvani tiek sisti par zinātnes attīstību un nepārtrauktību. «Diemžēl krīzes laika attieksme, kad viss jātaupa, zinātnē turpinās, lai gan visu laiku tiek uzsvērts, ka valsts budžets pildās labi. Nav pieņemama ministrijas nostādne: sak, šogad neko vairāk iedot nevaram, nākamgad kaut ko pieliksim, bet pēc vēl diviem gadiem – nu tad tikai būs! Ir jādomā, kā finansējumu dabūt jau šogad,» uzsvēra M. Auziņš, ironiski piebilstot, ka IZM sola dot resursus, ja būs kvalitāte, un tas atgādinot anekdoti par trakajiem, kurus māca peldēt sausā baseinā, solot ielaist tajā arī ūdeni, kad viņi būs apguvuši peldēt prasmi. Akadēmiķe Maija Kūle pauda pārliecību, ka kopš 2009. gada zinātnei finansējums veidots nepareizi, bet tagad nozari vēl dziļāk zem ūdens grūžot IZM negatīvā attieksme.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: IZM, Sanda Liepiņa, zinātnieki

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats