Klusi un bez debatēm pagājušajā nedēļā Saeima veica labojumus likumā, kas turpmāk specdienestam dod tiesības pārtraukt zinātniskus pētījumus, ja tajos saskata draudus nacionālajai drošībai. Zinātnieki tā arī nebūtu pamanījuši viņu darbībai būtiskos labojumus, ja tajos ar pirkstu neiebakstītu Latvijai nedraudzīgais Krievijas vēsturnieks Vladimirs Simindejs, svētdien vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga».
Jaunie zinātnieki sāka vākt parakstus, lai iebilstu pret šādu cenzūru un zinātnes diskreditēšanu. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atklāj, ka bijis iniciators strīdīgajiem labojumiem un taisnojas, ka tādējādi cenšas aizsargāt mūsu zinātniekus pret krievu spiegiem. Tie 2000.gadu vidū kontaktējušies ar mūsu zinātniekiem un vēlējušies iegūt svarīgu informāciju.
Raidījums gan ziņo, ka Saeimas komisijas deputātiem SAB pārstāvis atklājis, ka likums labots steigā kāda pavisam nesena gadījuma dēļ.
Par Latvijas brīnišķīgo prātu sauktais matemātikas profesors Andris Ambainis nesen izturējis konkursu un ieguvis vairāk nekā miljons 300 tūkstošs eiro lielu stipendiju, lai dotu savu ieguldījumu kvantu datora attīstībā. 38 gadus jaunais profesors ir satraukts par labojumu Zinātniskās darbības likumā. Zinātnieka pienākums turpmāk būtu pārtraukt pētījumu, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, varētu radīt draudus nacionālajai drošībai. Viņš šādas specdienesta pilnvaras sauc par bīstamām.
Jaunais zinātnieks strādājis vairākās universitātē ASV un Kanādā, un tur nav sastapties ar šādiem ierobežojumiem .
Stingros grozījumus deputāti pieņēma bez debatēm un klusi. Zinātnieki tos būtu nogulējuši, ja uz tiem «ļaunā priekā» nenorādītu Latvijas melnajā sarakstā specdienestu iekļautais Krievijas vēsturnieks Simindejs. Tikai pēc tam sociālajā tīmeklī jaunie zinātnieki sāka vākt parakstus, aicinot neizsludināt likumu.
Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete (V) taisnojas, ka likums bijis atvērts pilnīgi citu mērķu dēļ, lai sakārtotu zinātnieku mantiskās tiesības uz izgudrojumiem. Bet uz trešo, pēdējo lasījumu pēkšņi uzradušies šādi specdienesta ierosinājumi, ko iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija. Paļaujoties uz SAB kompetenci un tiesībām neatklāt savu informāciju, komisijas deputāti priekšlikumu atbalstīja. Bez debatēm likumu pieņēma arī Saeima pagājušās nedēļas plenārsēdē.
SAB skaidro, ka šādi rīkoties viņus mudināja senas Krievijas spiega Sergeja Jakovļeva aktivitātes Latvijā. Viņš, uzdodamies par Portugāles pilsoni, esot kontaktējies ar Latvijas zinātniekiem, lai iegūtu informāciju par pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā.
Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta nelegālis Jakovļevs vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbus Krievijas labā. Simms jau sen atklāts un pašlaik izcieš cietumsodu.
SAB savā paziņojumā raksta par vairākus gadus seniem notikumiem un tas sēj šaubas, vai specdienests atklāj īsto iemeslu, kāpēc likums steidzami jāmaina. Saeimas izglītības komisijas deputātiem SAB pārstāvis nekādu Jakovļevu nepiemin, bet runā par kādu aktuālu pētījumu.
Tagad opozīcijas deputāti atzīst, ka varēja grozījumus skatīt atbilstošā komisijā, atbilstošā kārtībā.
Valsts prezidents nolēmis izmantojis savas pilnvaras un strīdīgo likumu pēc «Saskaņas centra» deputātu lūguma, neizsludināja.
Rādīt reklāmu
