Kolīdz Bulgārijas valdība atkāpās pēc masu protestiem pret elektroenerģijas cenu pieaugumu, Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apsolīja «skaidrus un drosmīgus priekšlikumus» elektroenerģijas cenu pieauguma apturēšanai Latvijā.
Ziņa par Bulgārijas valdības atkāpšanos Latvijā pienāca aizvakardienas rītā. Savukārt pēcpusdienā parādījās Ekonomikas ministrijas (EM) apliecinājums, ka patiešām strādājot viena no tām nepārskatāmi daudzajām darba grupām, ar kādām aplipusi jebkura valsts iestāde. Šajā gadījumā tika uzrādīta EM vadībā izveidotā starpministriju darba grupa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu ierobežošanai. Izrādījās, ka šī grupa strādā nevis vienkārši, bet trīskārši – izstrādā priekšlikumus trijos virzienos nemitīgā D. Pavļuta uzraudzībā. Ministrs publiski prasīja no grupas «skaidrus un drosmīgus priekšlikumus».
Ministrs ir apsolījis elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanas priekšlikumus nogādāt valdībā līdz 1. aprīlim, kad stāsies spēkā nākamais elektroenerģijas tarifs ar OIK pieaugumu par 0,66 santīmiem. Tik vien neizklausās iespaidīgi attiecībā pret elektroenerģijas gala cenas 10,65 santīmiem. Protams, elektrības patērētājiem nāksies apmaksāt šo pieaugumu kopā ar tagadējo OIK, kas veido 1,23 + 0,66 = 1,89 santīmus jeb 17,8% no elektrības gala cenas. Tad tas noteikti nav nepamanāms lielums un jo sevišķi, ja to salīdzina ar pašas elektrības ražošanas izmaksu – 2,78 santīmiem par kilovatstundu: elektrība maksā patiešām nelielu daļu no tā, kas valdības izdomājumu dēļ jāsamaksā patērētājam. Tad nost ar šādiem izdomājumiem!
Pat ja atmetam emocijas un spēles ar skaitļiem, kur OIK sadalījumā pa sīkākām komponentēm parādās pieaugums par 93% attiecībā pret zemāku bāzi, OIK pieaugums izraisa bažas. Pēc oficiālās versijas, OIK pieaugums nepalielināšot elektroenerģijas gala cenas vidējo rādītāju, kas veidojas, piegādājot elektrību dažādām patērētāju grupām par dažādām cenām. Valdības un valsts uzņēmuma Latvenergo rīcībā it kā esot brīnumlīdzeklis, lai tieši 1. aprīlī pazeminātu elektrības ražošanas pašizmaksu tieši par tik, par cik pieaugs OIK. Vai tas ir reāli? Vai elektrības cenas tiešām var mainīties pēc Latvijas valdības pieprasījuma? Ja tiešām var mainīties, tad iznāk, ka šodien valdība uztur mākslīgi paaugstinātu elektrības cenu. Ticamāk gan, ka elektrības ražošanas cena pēc valdības pieprasījuma nekritīs, bet gala tarifa saglabāšana ir skaitļu spēle, par kuru patērētāji norēķināsies, sākot ar 1. septembri. Šonedēļ valdība Ministru kabineta komitejas līmenī apstiprināja šo datumu, kas pilnīgi nejauši atrodas drošā attālumā no pašvaldību vēlēšanu brīža, par elektrības cenu regulēšanas atcelšanas brīdi mājsaimniecībām. Tad katram elektrības lietotājam tiks dotas tiesības, t.i., pienākums atrast sev izdevīgāko elektrības pārdevēju, bet Latvenergo apņemsies pārvadīt šā pārdevēja strāvu līdz pircējam. Viens no Latvijā sastopamiem elektrības pārdevējiem tad būs igauņu Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit, kura valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers atklāti pasaka to, no kā Latvenergo izvairās: «Jāsaprot, ka pašreizējos tarifos iekļautās elektrības cenas neatbilst patiesajam tirgus līmenim. Ikviens, kas savas pirmās patērētās 1200 kilovatstundas apmaksā saskaņā ar Starta tarifu, pēc tirgus atvēršanas maksās pat par 40% vairāk.»
Cenu pieaugums par 40% gan vēl nesasniedz Bulgārijas līmeni, kur pašlaik iedzīvotāji publiski dedzina februārī saņemtos rēķinus par janvārī patērēto elektrību, jo tie esot divas reizes lielāki nekā pagājušogad šajā pašā laikā un apmēram izlīdzinājušies ar turienes minimālo algu. Iespējams, ka tas attiecas uz cilvēkiem, kuri izmanto tikai elektriskos sildītājus. Mūsu apstākļos šādiem rēķiniem atbilstu elektrības un apkures izmaksu summa, kuras pieaugums Latvijā patiešām var izrādīties 100 vai vairāk procenti.
Latvijas valdības mierināšanai der krievu masu saziņas līdzekļu versija, ka simtprocentīgs elektrības vai elektrības + apkures rēķinu pieaugums Bulgārijas valdību nenogāza. Notikumiem Bulgārijā ar Latviju izrādās savādāka sasaiste valsts pasūtījumu veidā. Abas valstis ir atsaukušas savus pasūtījumus – Latvija vilcienu pasūtījumu spāņiem, Bulgārija atomelektrostacijas pasūtījumu krieviem. Abi atraidītie pasūtījumu saņēmēji prasa kompensācijas. Spāņi naudas piedzīšanai ir nolīguši zviedrus, bet krievi ir spējīgi rīkoties paši. Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot saucis Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu šonedēļ uz Maskavu samaksāt miljardu eiro Krievijas atomstaciju būves uzņēmumam, tāpēc B. Borisovs atradis (Izprovocējis? Vai notikumi Bulgārijā neatgādina 2009. gada 13. janvāri Latvijā, kad atkāpās Ivara Godmaņa valdība?) ieganstu, kā izvairīties no slavenā parādu piedzinēja. Atgādināsim
Neatkarīgās 18. janvāra publikāciju par V. Putina saistību ar Reverta parādnieku trenkāšanu Krievijā. B. Borisova Latvijas līdzinieks Valdis Dombrovskis cer atkratīties no spāņiem un zviedriem uz satiksmes ministra Aivja Roņa atlaišanas rēķina.
Rādīt reklāmu
