Pēc koalīcijas partneru darba grupas sanāksmes izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, neskatoties uz koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumu, ir pieņēmis lēmumu virzīt uz Ministru kabinetu likumu un saistošo MK noteikumu grozījumu paketi, kas paredz plašāku Eiropas Savienības valodu lietošanu Latvijas valsts augstskolās, kā arī plašākas iespējas piesaistīt ārvalstu profesorus.
Kā uzsver ministrs Roberts Ķīlis: «Virzot šos grozījumus, IZM skaidri nostājas augstākās izglītības sektora un izglītības kvalitātes pusē. Augstākās izglītības sektora pārstāvji jau ilgāku laiku skaidri atbalsta un pat pieprasa plašāku ES valodu lietojumu, kā norāda uz barjerām esošajā likumdošanā. Turpretī koalīcijas partneru pārstāvji no Vienotības un Nacionālās Apvienības uzskata, ka esošais regulējums jau pieļauj pietiekami plašu ES valodu lietojumu. Šajā gadījumā ministrija ir līdzīgās domās ar augstākās izglītības sektoru un uzskata, ka esošā likumdošana rada būtiskus šķēršļus ārvalstu mācībspēku un studentu piesaistei, tāpēc tā ir jāmaina.»
Divās sanāksmēs, kas notika Izglītības un zinātnes ministrijas telpās, koalīcijas partneru pārstāvji pauda savus pretargumentus, un savu atbalstu grozījumiem pagaidām paudusi tikai Reformu partija. Nacionālās apvienības pārstāvji norādīja, ka pēc viņu ieskatiem, šādi likuma grozījumi apdraud latviešu valodu. Savukārt Vienotības pārstāve Ina Druviete norādīja, ka esošais regulējums dod visas iespējas izmantot Eiropas Savienības valodas, un augstskolu vadība un administrācijas korekti neizprot esošās likuma normas. Neatkarīgo deputātu pārstāve Elīna Siliņa pagaidām atturējās formulēt savu nostāju, norādot, ka nepieciešams laiks, lai izpētītu esošo un piedāvāto regulējumu.
Atsaucoties uz Boloņas procesa pētījumu, ministrija uzsver, ka Augstākā izglītība Latvijā kopumā ir salīdzinoši ļoti noslēgta. No visām 47 Eiropas augstākās izglītības telpu veidojošajām valstīm Latvija līdz ar Lietuvu un Ungāriju ir visslēgtākā sistēma ar negatīvu bilanci, t.i. gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza un vairāk ir to, kuri dodas studēt uz ārzemēm nekā to ārzemnieku, kuri studē Latvijā.
Kompānijas KPMG veikts pētījums rāda, ka viens no galvenajiem apstākļiem, kas ierobežo augstākās izglītības eksportu, ir valodas lietošanas noteikumi un studiju kvalitāte.
Pielikumā nosūtītām izvērstu skaidrojumu par iecerēto normatīvo aktu grozījumu redakciju, piebilstot, ka gala versija vēl tiks apspriesta ar ministrijas sadarbības partneriem augstākās izglītības sektorā.
Rādīt reklāmu
