29. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Ignats
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latgalē visvairāk tērē vietējo ceļu labošanai
Latgalē visvairāk tērē vietējo ceļu labošanai
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 6. februāris 2013, 12:57
Kopš Latgales rīcības plāna apstiprināšanas valdībā pagājis pusgads, un lielākais tā ieguvums – reģionam pastiprināti pievērstā uzmanība, aktualizējot problēmas, kas nav risinātas gadiem ilgi, uzskata vides ministrs Edmunds Sprūdžs.


Diemžēl Latvijā šim plānam esot arī pretinieki – citu reģionu pašvaldības, kas iebilst pret to, ka «tik daudz uzmanības» tiek Latgalei.

«Kopš plāna apstiprināšanas ir pagājis neilgs laiks, tāpēc ir grūti runāt par lieliem sasniegumiem,» preses pārstāvjiem pauda E. Sprūdžs, atzīstot, ka šis dokuments nav nekāda brīnumnūjiņa un katrā ģimenē un Latgales mājā no tā labāk uzreiz nekļūs. Tomēr ieguvumi esot – pirmām kārtām latgalieši, kā poētiski izteicās ministrs, sākuši «ticēt rītdienai un kļuvuši drošāki». Kā pierādījums tam esot arī projekta ietvaros uzņemtā filma Trīs stāsti par Latgali, kas rādot, ka «Latgalē ir cilvēki, kas ir noticējuši un tiks galā». Atspēkojot projekta pretinieku pārmetumus par tik lielas naudas tēriņiem vienam reģionam, E. Sprūdžs uzsvēra, ka «uz šo programmu jāskatās kā uz pilotprojektu, kas rāda jaunu pieeju reģiona attīstībai, un no tā ieguvēji būs visā valstī». Pēc šā plāna uzmanība tikšot pievērsta arī citiem reģioniem, un kā nākamais «rindā stāv» Rīgas reģions.

«No Latgales rīcības plāna īstenošanai paredzētājiem 53 miljoniem latu šogad tiks apgūta lielākā līdzekļu daļa, jo būs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums,» solīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Pērn izmantoti vien 9,2 miljoni latu – no tiem lielākā daļa vietējo ceļu labošanai (6,3 miljoni latu). Tāpat nauda tērēta jauniešu izglītošanai biznesa noslēpumos (pēc apmācībām trīs no viņiem uzsākuši savu uzņēmējdarbību). Pie pagājušā gada labajiem darbiem VARAM min arī parakstītos grantu līgumus skolu pārveidei par «jauna modeļa» izglītības iestādēm, kur tiks mācīta uzņēmējdarbība gan teorētiski, gan praktiski. Apstiprināts Igaunijas–Latvijas– Krievijas pārrobežu programmas projekts Vientuļu un Bruņiševas robežšķērsošanas vietu rekonstrukcija un labiekārtošana, un šā gada valsts budžetā ieplānots finansējums Latgales reģiona publiskajā sektorā strādājošajiem Izglītības un zinātnes ministrijas studiju un studējošo kredītu dzēšanai (183 238 lati). Piesaistīti arī Eiropas Savienības līdzekļi 33 miljonu latu apmērā uzņēmējdarbību veicinošiem projektiem. I. Raugze gan atzina, ka dažām aktivitātēm būs vajadzīgi termiņu pagarinājumi, jo bijuši pārāk optimistiski attiecībā uz tiem.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks norādīja, ka tās problēmas, kas jārisina Latgalē, ir arī citur, taču Latgalē tās ir asāk jūtamas. Viņš piebilda, ka svarīgi noskaidrot, kas vispār ir reģiona attīstība, piemēram, cik tālu no dzīvesvietas jābūt skolai, vai un kā var aizbraukt uz darbu. «Pat tāds fakts kā banka ir svarīgs. Lai nav tā kā Krāslavā, kur ir tikai viena banka, un pie tās šorīt cilvēkiem bija jāstāv rindā,» teica G. Upenieks. Pie darbiem, kas noteikti būtu jāīsteno programmas ietvaros, viņš minēja uzņēmējdarbības atbalsta centru izveidi, kuri varētu piedāvāt arī jaunas biznesa idejas jau esošajiem komersantiem.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs uzteica programmu, kas «ir aizgājusi tālāk nekā citas, jo tai ir paredzēts finansējums». Pozitīvi, ka visi tās pasākumi paredzēti uzņēmējdarbības attīstībai un rūpniecības infrastruktūras izveidei. «Te nav runa tikai par atsevišķas rūpnīcas, bet Rēzeknes kā industriālas pilsētas tēla atjaunošanu,» cerīgi pauda Rēzeknes mērs.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Aleksandrs Bartaševičs, ceļi, Edmunds Sprūdžs, Latgale, remonts

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats