Rīgas domē saņemta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstule, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz iestādē saņemtu iesniegumu, birojs ir veicis pārbaudi, lai izvērtētu SIA «Rīgas nami» valsts amatpersonu darbību atbilstību likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» normām, veicot Saktas puķu tirgus paviljona būvniecību 2011.gadā.
Kā portāls «
Apollo» uzzināja domē, pārbaudes ietvaros konstatēts, ka būvniecības procesā nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi Nr.112 «Vispārīgie būvnoteikumi», kas nosaka kārtību, kādā būvobjektā aizpildāms būvdarbu žurnāls – tajā neatbilstoši noteikumu prasībām ticis ierakstīts Saktas ziedu paviljona jumta segumam izmantotais materiāls – patinēts varš.
«Tas rada šaubas, vai paviljonam uzliktais jumta materiāls (jumta virsējā seguma materiāls un apakšējā seguma materiāls) atbilst paviljona tehniskajā projektā noteiktajam jumta materiālam,» teikts KNAB vēstulē.
Ņemot vērā iepriekšminēto, KNAB pieprasījis SIA «Skonto Būve» iesniegt jumta seguma – patinēta vara atbilstības deklarāciju, pēc tam lūdzis Patērētāju tiesību aizsardzības centru kā tirgus uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi par minētā būvizstrādājuma atbilstību normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar PTAC veikto novērtējumu, SIA «Skonto Būve» iesniegtā dokumentācija nav uzskatāma par preces atbilstību apliecinošiem dokumentiem, tāpēc KNAB vēršas Rīgas domē, lūdzot to kā kapitāla daļu turētāju SIA «Rīgas nami» nodrošināt paviljona jumta seguma materiāla pārbaudi.
Citus likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpumus KNAB nav konstatējis.
SIA «Rīgas nami» kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) uzdevis uzņēmuma valdei nodrošināt ziedu paviljona jumta seguma materiāla ekspertīzes veikšanu un par pārbaudes rezultātiem nekavējoties informēt gan KNAB, gan Rīgas domi.
TV3 raidījums «Nekā personīga» pērn martā ziņoja, ka paviljonu celtniecība izmaksājusi 2890 latu kvadrātmetrā, bet Rīgas biržas restaurācija – 2430 latu kvadrātmetrā vai Skrundas pils – 690 latu kvadrātmetrā.
Kāpēc Saktas puķu tirdzniecības vietas būvniecība ir dārgāka par muzeja rekonstrukciju, pils un pat biržas restaurāciju, «Nekā personīga» aptaujātie neatkarīgie būvniecības speciālisti nespēja izskaidrot.
Arī pārdevēji nesaprot, kur Rīgas dome likusi naudu. Bailēs, ka dome varētu nepagarināt tirdzniecības līgumus, pārdevēji aiz kadra stāstīja par durvīm, kas slikti veras jau dažus mēnešus pēc paviljonu atklāšanas, un par stiklu, kas saplaisājis, neizturot temperatūras svārstības.
Savukārt projekta pasūtītājs – Rīgas domes struktūra «Rīgas nami» – ar paveikto ir apmierināts. Objekts esot unikāls, tāpēc arī tik dārgs.
«Eiropā otra tāds nav! Jo tur šīs konstrukcijas, šīs logu paketes ir īpašas,» paskaidroja «Rīgas namu» valdes loceklis Almers Ludviks.
Būvdarbu veicēja «Skonto būves» priekšnieks Guntis Rāvis pa telefonu «Nekā personīga» norādīja, ka «mēs būvējam jaunbūvi, kas ir absolūti nesalīdzināma jaunbūve ne ar biržu, ne ar pili, ne ar veikalu, ne bērnudārzu. Es nesaprotu, ko jūs tur gribat atrast. Normāls būvniecības process pēc viena normāla konkursa.»
Arī «Rīgas namos» raidījumam ieteikts vērsties pie speciālistiem, jo tikai tie varēšot novērtēt ļoti īpašo veikumu, piemēram, metāla konstrukcijas, kas fiksē logu paketes.
Taču «Nekā personīga» uzaicinātais būvinženieris Sergejs Meierovics apgalvoja pretējo – nekādi papildu darbi, ne arī īpašās paketes nevar tā sadārdzināt projektu.
Raidījumam neizdevās arī iepazīties ar izmaksu tāmi, jo tā izrādījās slepena. Gan Rīgas dome, gan «Skonto būve» pieļāva, ka varētu tāmi iedot, bet tas izrādījās pārāk sarežģīts un laikietilpīgs process.
Rādīt reklāmu
