21. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ernestīne, Ingmārs
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Tiesa aizliedz sagrābt Baltijas Aviācijas sistēmas
Tiesa aizliedz sagrābt Baltijas Aviācijas sistēmas
Autors: Imants Liepiņš / NRA.lv / 1. februāris 2013, 10:38
Lai arī bijušais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks jau vairāk nekā gadu strādā ārzemēs, viņš nedomā aizmirst to laiku un tos ieguldījumus, kurus savulaik izdarījis BAS un airBaltic. Viņa pozīciju atbalstījusi arī tiesa, aizliedzot veselai personu rindai izvazāt BAS mantu.


Ekonomiskajā un politiskajā cīņā ierautajai SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) pat pēc VAS airBaltic akciju zaudēšanas (iepriekš piederēja 47,2%) paliek vismaz desmit citi meitasuzņēmumi (piemēram, SIA North Hub, SIA airBaltic Hotels, SIA FLS u.c.), kā arī parādu atprasīšanas tiesības kopsummā ap 63 miljonu latu apmērā (pretī ir saistības tikai 53 miljonu apmērā). Tas nozīmē, ka BAS arī šobrīd ir ļoti vērtīga kompānija, ko apliecina tās pamatkapitāla apmērs – 19,3 miljoni latu.

Taču maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas (LK) administrācija pamanījās «pārņemt» šīs vairāk nekā 19 miljonus vērtās BAS daļas par 2000 latu, izmantojot faktu, ka BAS bija kredītsaistības pret LK. Taču nezināmu iemeslu dēļ LK administratori izvēlējās nevis atprasīt naudu no BAS un B. Flika (naudu tagad varētu atmaksāt Noguldījumu garantiju fondam un LK kreditoriem, noguldītājiem), bet gan naudas vietā steigšus sagrābt BAS daļas un aktīvus.

Tiesā atklājas fakti 

Pagājušā gada 30. novembrī jaunieceltie LK administratori – auditorkompānija KPMG un advokāts Jānis Ozoliņš, ko KPMG bija nolīguši kā dokumentu parakstītāju, izmantoja LK komercķīlas tiesības un pārņēma iepriekš B. Flikam un Taurus Asset Management Ltd. līdz tam piederējušās BAS daļas un līdz ar to arī kontroli pār BAS un visiem tās meitasuzņēmumiem. 

Tiesā atklājies, ka pārņemšana notikusi savdabīgā stilā: pērn novembrī administratori nosūtījuši uz BAS kaut kādus mazsvarīgus papīrus un pēc tam apgalvojuši, ka ierakstītajā vēstulē it kā esot atradies paziņojums par komercķīlas tiesību izmantošanu. (Bija svarīgi, lai BAS valde un līdzīpašnieki par to nezina, jo tad viņi varētu likumā noteiktajā kārtībā vērsties pret LK nesen iecelto administratoru plānu – neatprasīt no BAS naudu, bet pārņemt svešiem piederošas kapitāla daļas.) Turklāt vēl jo aizdomīgāks ir fakts, ka BAS nemaz nav nonākusi LK administratoru kontrolē (kuriem būtu BAS īpašumi jāpārdod izsolē par augstāko cenu) – tā vietā BAS tagad kontrolē SIA Atlantijas biroji. Šīs firmas vadītājiem nav jāpakļaujas visai striktajiem kredītiestāžu maksātnespējas normatīviem.

Pārņēmējiem sasien rokas 

Tagad centienus izsaimniekot BAS mantu apturējusi tiesa, uzliekot neparasti detalizētus aizliegumus personām, kas pēc manipulācijām ar komercķīlu ir kļuvušas par BAS jaunajiem vadītājiem. Tiesa uzlikusi aizliegumu atņemt B. Flikam piederošās kapitāla daļas: šim nolūkam ierakstīta aizlieguma zīme Uzņēmumu reģistrā. Vienlaikus tiesa rūpējusies arī par BAS darbiniekiem – Atlantijas biroju ieceltajiem BAS jaunajiem (pseido)vadītājiem Jānim Bankovam un Edijam Ziediņam aizliegts atbrīvoties no BAS darbiniekiem un pieņemt vietā sev labvēlīgus, izdot un atsaukt pilnvaras, izsniegt un saņemt aizdevumus, garantijas un galvojumus, noslēgt darījumus BAS vārdā, kuri pārsniegtu 1000 latus. (Tas pats attiecas arī uz BAS piederošo mantu, no kuras aizliegts atbrīvoties un kuru aizliegts apgrūtināt ar dažādām saistībām.) Rūpes izrādītas arī par to, lai J. Bankovs un E. Ziediņš nevarētu no dažādām institūcijām atsaukt viņiem un KPMG nelabvēlīgus iesniegumus un dokumentus. 

Aizliegumu skartie gan mēģinājuši panākt šo ierobežojumu atcelšanu, taču tiesa norādījusi – viņu darbības neviens neierobežo kā atsevišķus cilvēkus: ar savu personīgo mantu viņi drīkst rīkoties, kā pašiem patīk, bet ne ar BAS līdzekļiem. Rīgas Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā. 

Kašķa cena – airBaltic 30 miljoni 

Tā kā apskatītais ātrais plāns noreiderēt BAS nav līdz galam izdevies – apgabaltiesa atstājusi spēkā visus ierobežojumus, paredzams, ka airBaltic darbību (vismaz pašlaik) viņiem apdraudēt nebūs izdevies. Lai arī BAS iepriekš piederējušās airBaltic akcijas tagad ir pārņēmusi Satiksmes ministrija, BAS papildus tiešajam ieguldījumam aviokompānijas pamatkapitālā bija aizdevusi airBaltic darbības finansēšanai milzīgu naudas daudzumu – kopumā vismaz 30,35 miljonus latu. Tas dod cerību, ka arī LK maksātnespējas procesa ietvaros varētu atgūt naudu no BAS. 

Kāpēc cīņa par BAS daļām un aktīviem ir pat niknāka nekā par airBaltic akcijām? Acīmredzot tāpēc, ka tiesības atprasīt parādus no airBaltic ir daudz vilinošākas nekā airBaltic akciju mazākuma daļa 47,2% apmērā (kas nedod kontroli pār aviokompāniju šā vai tā, jo valstij bija un ir kontrolpakete). Proti, pašreizējais airBaltic vadītājs Martins Gauss ir sācis izdevumu mazināšanas programmu Re:Shape, kuras rezultātā teorētiski aiznākamgad airBaltic vajadzētu strādāt pa nullēm. Tad airBaltic sāks atdot parādus, kuru vidū ir arī tie 30 miljoni latu, kuriem līdz tam brīdim būtu jāpieaug līdz vismaz 33 miljoniem latu.

Šāda apjoma nauda sāks ienākt to cilvēku kabatā, kas tobrīd kontrolēs BAS un tai piederošos aktīvus, savukārt airBaltic pati varētu sākt maksāt dividendes tikai tad, kad uzkrājusies parādu kaudze tiktu atdota. Tādā kontekstā cīņa par Baltijas Aviācijas sistēmām ir daudz nozīmīgāka nekā par pašu airBaltic.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: airBaltic, Baltijas Aviācijas sistēmas, Bertolts Fliks

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats