«Liepājas metalurgs» draud nogrimt gandrīz vai «Titānika» ātrumā – tā
var secināt no paša uzņēmuma darbinieku teiktā, bet tikmēr eksperti
izsaka dažādas versijas, tostarp, ka uzņēmums šantažē valdību, vēstī TV3
raidījums «Nekā personīga».
Uzņēmumu dzenot bankrotā elektrības cenu lēciens, ko izraisījusi valdības pārliekā labvēlība pret tā sauktajiem zaļās elektrības ražotājiem. Mazās elektrostacijas, ko darbina ūdens, vējš vai biomasa, attīstījušās tik strauji, ka lielie elektrības patērētāji vairs nespēj segt sadārdzinājumu. Metalurgs paziņojis, ka atsakās turpmāk maksāt par zaļās enerģijas obligāto iepirkumu. Bezprecedenta gadījums spiež ministrus lauzīt galvas, bet ekspertus – izteikt dažādas versijas. Arī par to – vai notiekošais nav šantāža pret valdību ar mērķi uz valsts rēķina aizlāpīt neprasmīgu saimniekošanu savā uzņēmumā, raksta
Apollo.lv.
Lai arī «Liepājas Metalurgs» ir privāts uzņēmums, tas ir Latvijā lielākais ražotājs. Arī agrāk tas ne reizi nonācis finanšu grūtībās un ne reizi vien valdība to ir atbalstījusi. Tagad uzņēmuma vadība atkal brīdina – ja valsts nepalīdzēs, tas var bankrotēt. Turklāt itin drīz.
«Ja netiks mainīta tieši šī konkrētā apmaksas sistēma, kas ir saistīta ar elektrības patēriņu, vai, ja netiks radīti kādi citi mehānismi, kas ļauj mums saglabāt konkurētspēju ar kolēģiem Baltkrievijā, Turcijā, Francijā, Vācijā, Spānijā, Alžīrā – tad mēs pēc diviem mēnešiem būsim ciet!» sacījis «Liepājas metalurga» izpilddirektors Leons Ptičkins.
To sakot, izpilddirektors liek saprast, ka gaida, lai valdība pasaka priekšā, ko tagad darīt. Eiropas mērogā nozarē joprojām turpinās krīze un lēš, ka, ja iepriekš metalurģijā Eiropas Savienībā vēl pirms dažiem gadiem bija nodarbināti viens miljons strādnieku, tad tagad tikai aptuveni 300 tūkstoši.
Tērauda cenas kritušās, pieprasījums - arī. Ja uzņēmums iepriekš varēja Vācijai pārdot mēnesī līdz pat desmit tūkstošiem tonnu, tagad nulli, jo vāciešiem pietiek ar pašu saražoto. Uz Somiju iepriekš mēnesī veda ap diviem tūkstoš tonnas, tagad – desmitreiz mazāk. Vēl smagāku visu padara «Metalurga» krīzes laikā ņemtais kredīts - tuvu 70 miljoniem latu, kas bija nepieciešams, jo bez modernizēšanas neizturētu starptautisko konkurenci. Arī valdība tam piekrita un ar Eiropas Savienības atļauju valsts kredītu galvoja. Izrādās – ar to ir bijis par maz, jo tagad uzņēmums vairs nespēj samaksāt par elektrību.
«Metalurga» vadība skaidro, ka pēc tam, kad tika veikta ilgi gaidītā modernizācija un vecā martenkrāšņu sistēma aizstāta ar jauno elektriskā loka krāsni, rūpnīcas elektrības rēķins četrkāršojās. Un tas arī bija paredzēts. Taču ar to, ka elektrības cenas pieaugs tik strauji, kā tas noticis šobrīd, neviens neesot rēķinājies.
Valsts nekontrolētā atļauja attīstīties zaļās elektrības ražotājiem kopējo cenu pieaudzējusi tā, ka, ja iepriekšējos piecos gados kopumā tā sauktā zaļās enerģijas obligātā iepirkuma komponente uzņēmumam izmaksāja 10 miljonus 930 tūkstošus, tad gandrīz tikpat (9 miljoni 172 tūkstoši) tagad būs jāsamaksā tikai vienā pašā šajā gadā. Jau tagad redzams, ka Latvijas lielajiem ražotājiem zaļās enerģijas iepirkuma slogs veidojas vismaz trīskārt lielāks, nekā viņu kolēģiem Lielbritānijā, nemaz nerunājot par Nīderlandi vai Zviedriju, kur tas ir ap 15 reizes mazāks. «Metalurgā» liek saprast, ka grib, lai valdība ātri rīkotos, vēstī raidījums.
«Lai saglabātu konkurētspēju savam vietējam uzņēmumam, kas beigu beigās nodrošina 25% Liepājas budžeta un beigu beigās – būsim atklāti – visu Liepājas pilsētu! Praktiski katram ģimenes loceklim ir kāda saikne ar Liepājas metalurgu – šis sociāli ekonomiskais jautājums ir ļoti būtisks un par to nevar aizvērtām acīm teikt, ka mēs neko neredzam!» norādījis «Liepājas metalurga» padomes loceklis Andris Deniņš.
Trauksmi pie valdības durvīm ceļ arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Valmieras stikla šķiedra, «Lauma fabrics», «Cemex» un citi. «Metalurgs» gājis vistālāk un paziņojis, ka par zaļo elektrību vairs nemaksās.
Šantāža, ultimāts vai teātris – tā «Metalurga» izdarības raksturo eksperti. Viņuprāt, tas ir kārtējais gājiens, lai pašu problēmas atrisinātu uz valsts rēķina.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš raidījumam sacījis: «Nu, mēs jau viņu balstām ļoti sen. Mēs mocījāmies ar viņu kā ar gāzes patērētāju, mēs viņam uzbūvējām visus elektrības pieslēgumus izņēmuma kārtā, ko apmaksāja visi Latvijas patērētāji.»
«Metalurgs» izvērtis karstu nākamo darba nedēļu premjeram un ministriem, kas spiesti likt galvas kopā, domājot, ko tagad darīt. Epicentrā ir ekonomikas ministrs, kurš jau vairakkārt publiski paudis bažas par sekām, ko izraisījušas iepriekšējās valdības, nekontrolējot dārgās zaļās enerģijas pieaugumu.
«Esmu pilnīgi drošs, ka mani tagad vainos, ka esmu te radījis problēmu kaut kādu un tā... Lai gan patiesībā es vienkārši esmu izcēlis gaismā tās ziepes, kas ir ievārītas un kuras tagad sāk rādīt savu patieso seju. Tā, ka mums tagad piekritīs tas nepateicīgais uzdevums to risināt,» norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Ekonomikas ministrija zaļo enerģiju ierobežojošus priekšlikumus jau izstrādā un sola, ka projekts valdībai būs gatavs jau aprīlī. To gaida arī Finanšu ministrija.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) norāda: «Tikpat labi var teikt, ka nemaksās par valsts garantiju vai nemaksās obligāto komponenti, nemaksās bankām, nemaksās piegādātājiem.»
Ministri un arī eksperti ir vienprātīgi – īstā problēma ir citur. Un tā noteikti nav elektrības cena. «Metalurga» argumenti sadiegti pat ne ar baltiem diegiem, bet tikai ar prognozēm, kā elektrības cena varētu pieaugt, ja īstenotos visi zaļie projekti, kam ir valdības atļaujas. Taču tā noteikti nebūs, jo daļa ir tikai formāli, bez izredzēm tos īstenot, turklāt jāņem vērā, ka Ekonomikas ministrija procesu gatavojas ierobežot. Tāpēc liela daļa risku, par kuriem priekšlaikus uztraucas uzņēmums un citi ražotāji, nemaz neīstenosies.
Pētījumu centra «Providus» enerģētikas pētnieks Reinis Āboliņš raidījumam sacījis: «Uzreiz atsaucas uz maksimālo – faktiski spekulāciju, kas balstīta uz pieņēmumiem, ka par 74% pieaugs elektroenerģijas cenas lielajiem patērētājiem. Manā skatījumā tas ir liels pārspīlējums un ir ārkārtīgi priekšlaicīgi nākt ar publiskiem paziņojumiem, ka kāds bizness ies bojā tikai tādēļ, ka ir izlasījis secinājumus, ko ekonomikas ministrija izdarījusi savā ziņojumā. Es vispār nesaistītu «Liepājas Metalurga» situāciju ar šo, es atstātu viņu ziņā risināt viņu biznesa problēmas.»
Enerģētikas eksperts Ozoliņš tikmēr norādījis: «Man arī tā vienkārši paskatoties – administratīvās izmaksas viņa publicētajā pārskatā par 2010. un 2011.gadu... nu, man palika mute vaļā! Pieci miljoni latu administrācijas izdevumi – viņu pašu publicētajos datos! Nākt pēc tam uz Tautsaimniecības komisiju un stāstīt, ka viņiem mazās ūdensdzirnavas atņēmušas strādnieku algu un to mierīgi klausās arī un lielu līdzjūtību izsaka arī vadošie politiķi – es domāju, jāsaka – tas izskatās pēc absurda!»
Uz paša uzņēmuma nesaimnieciskumu norāda arī ministri. Piemēram, valsts galvotais kredīts jau sen bijis jāpārliek uz izdevīgākām procentu likmēm, bet uzņēmums to nav darījis.
«Mēs esam likuši priekšā, ka šis aizdevums ir jāpārrestrukturizē. Jo tagad mēs redzam – Latvija arī pirms neilga laika aizņēmās ārējos tirgos virs pieciem procentiem. Tagad mēs aizņemamies jau krietni zem trim procentiem. Jebkurš uzņēmums Latvijā var līdzīgi arī pretendēt, ja viņam laba kredītvēsture, saprotami un dinamiski biznesa rādītāji,» norāda Vilks.
Pavļuts saka: «Tur noteikti ir vēl kādi nopietni jautājumi. Tas ir vienkārši jāizzina. Tur ir ļoti daudz jautājumu, kas jāuzdod uzņēmuma valdei patiesībā.»
Nav skaidrs, piemēram, kā uzņēmuma lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdis Sergejs Zaharjins, spriežot pēc žurnāla «Kapitāls» miljonāru saraksta, gada laikā spējis kļūt par vēl 34 miljoniem bagātāks, ja «Metalurgs» vispār nav maksājis dividendes. Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē sākts kriminālprocess par «Metalurga» amatpersonu iespējamiem noziegumiem, piesavinoties uzņēmuma līdzekļus, mākslīgi uzpūšot metāllūžņu iepirkuma cenas.
«Es domāju, ka tās ir baumas vai meli! Manā rīcībā tādas informācijas nav,» to komentē Ptičkins, savukārt Deniņš saka: «To noskaidrosim. Noskaidrosim.»
Vaicāts, vai tā ir taisnība, ka uzņēmuma vadībā ir cilvēki ar 170 tūkstošu latu algu, Ptičkins sacīja: «Neesmu sastapies nekad ar tādu informāciju.. .Skatoties uz manu amatu, tas ir kosmisks cipars... Es jums varu teikt tikai to, ka izpilddirektors, 11 gadus nostrādājis šinī amatā, nav pārliecināts, ka viņa nopelnītā pensija garantē bezrūpīgas, cilvēka cienīgas vecumdienas.»
Viņš neatbildēja uz jautājumu, kāda šobrīd ir lielākā alga uzņēmumā, norādot, ka šāda informācija viņam būs nākamās nedēļas sākumā.
Rādīt reklāmu
