22. marts, Trešdiena
Vārda dienas: Dziedra, Tamāra
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » airBaltic virs Rīgas lidos citādāk
airBaltic virs Rīgas lidos citādāk
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 23. janvāris 2013, 11:16
Latvijas aviokompānija airBaltic pieņēmusi it kā pašsaprotamu lēmumu – vismaz izpētīt, vai visu lidojumu garumu nevar saīsināt par 50 kilometriem, metot īsākas cilpas, ar kādām lidmašīnas uzņem kursu uz lidostas Rīga skrejceļu.


airBaltic amatpersonas ar uzņēmuma izpilddirektoru Martinu Gausu priekšgalā vakar ar lielu aizrautību stāstīja, cik daudz degvielas un tātad arī naudas un ogļskābās gāzes izmešu tiks ietaupīts, saīsinot to lidojumu daļu, ko lidmašīnas veic nevis ceļā uz Rīgu, bet manevrējot ap Rīgas lidostu. Atlika jautāt, kāpēc šāds ietaupījums jau sen nav sasniegts, nevis tikai tagad iecerēts. airBaltic kopā ar lidojumu vadības uzņēmumu Latvijas gaisa satiksme (LGS) un lidostu Rīga ir apņēmušies līdz vasarai jaunās cilpas izplānot un saskaņot lidojumu kontroles instancēs, vasarā tās izmēģināt un līdz gada beigām aprēķināt, kādus ietaupījumus tās reāli dod.

Atbilde par kavēšanos ar lidojumu trašu pārveidošanu ir tāda, ka trašu mainīšana īstenībā nozīmē lidojumu vadības iekārtu pārcelšanu no zemes uz Zemes mākslīgajiem pavadoņiem (satelītiem). Tagadējās cilpas tiek mestas atbilstoši tam, kā pirms gadiem četrdesmit ap lidostu Rīga tika izvietoti radari, kuri fiksē lidmašīnu atrašanās vietas un dod iespēju LGS dispečeriem izskaitļot komandas, pēc kādām lidmašīnām lidot, lai tās ne gaisā, ne lidlaukā nesaskrietos. Turpmāk būs tā, ka satelītu mēraparāti un datori sazināsies ar lidmašīnu mēraparātiem un datoriem, bet lidmašīnu piloti un LGS dispečeri šo procesu vēros un koriģēs. Jaunās sistēmas ieviešana nozīmē, ka pilotiem un dispečeriem jāapgūst jaunas darba iemaņas.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks pastāstīja, ka šāda sistēma attīstīta Amerikas Savienotajās Valstīs, bet Eiropā ilgi šaubījušies, vai uz datoriem var paļauties tikpat lielā mērā kā uz cilvēkiem. ASV pieredze un aviācijas degvielas augošās cenas tomēr likušas pieņemt Eiropas Savienības līmeņa lēmumu, ka uz jauno sistēmu visur Eiropā ir jāpāriet līdz 2018. gadam. Pēc A. Mūrnieka teiktā, svarīgākais ir izplānot un izmēģināt pirmo īso cilpu ap lidostu Rīga, bet nākamās cilpas, kādas jāmet atkarībā no lidmašīnu maršruta, tipa un laika apstākļiem, varēs izveidot pēc analoģijas ar pirmo.

Eiropas Komisija sākusi finansēt lidmašīnu trašu pārveidošanu. Citur Eiropā jau ir pārveidotas reaktīvo lidmašīnu trases, bet airBaltic esot pirmā aviokompānija, kas trašu pārveidošanas darbu sāks ar propellerlidmašīnām. Par to aviokompānija saņems no ES apmēram 100 000 eiro – pusi no projekta kopējām izmaksām. EK finansējumu attaisno tas, ka pēc tam pa airBaltic ierādītajām trasēm varēs lidot arī citu aviokompāniju lidmašīnas.

airBaltic rēķina, ka ieguldījumiem ir jāatmaksājas ļoti drīz. Propellerlidmašīnas veido pusi no airBaltic lidmašīnu parka un kopā nolido tik daudzus reisus, ka katra reisa saīsināšana par 50 km ļaušot samazināt degvielas patēriņu par pusmiljonu ASV dolāru gadā tagadējās degvielas cenās. Reaktīvo lidmašīnu vadīšana pa jaunajām trasēm gan būs jāatliek uz pāris gadiem, līdz airBaltic saņems jaunās Bombardier lidmašīnas, kas jau aprīkotas ar iekārtām, kādas nepieciešamas lidmašīnu vadīšanai ar satelītu starpniecību. airBaltic neuzskata par vajadzīgu modernizēt pašlaik izmantotās reaktīvās lidmašīnas, jo tas neatmaksātos.

Aviotrašu pārveidošanas reklāma pēc inerces tiek ietērpta zaļajos lozungos, kuri vismaz Latvijā sevi diskreditējuši ar zaļo enerģētiku, t.i., ar pārāk augstajām izmaksām, kādas prasa elektrības ražošana mazajās hidroelektrostacijās, ar vēja ģeneratoriem utt. M. Gauss un LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš vienojās kopīgā solījumā Neatkarīgajai, ka lidmašīnu vadīšanas sistēmu pārcelšana no zemes uz debesīm neizraisīs tik lielu LGS rēķinu piestādīšanu airBaltic, ka vajadzētu celt aviobiļešu cenas un/vai prasīt nemitīgas subsīdijas no Latvijas valsts un Eiropas Savienības kasēm.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: airBaltic, Aldis Mūrnieks, Latvijas gaisa satiksme, lidosta Rīga

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats