Trešdien organizētajā preses konferencē uz ledlauža Varma Rīgas brīvostas pārvaldes priekšsēdētājs Andris Ameriks un ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs oficiāli ziņoja, ka Rīgas osta 2012. gadā kravu apgrozījumu kāpinājusi par 5,8%, sasniedzot 36,1 miljonu tonnu gadā, kas ir lielākais rādītājs starp Baltijas ostām.
Līdz ar to ir sasniegts stratēģiskais mērķis – Rīgas osta ir lielākā Baltijā.
«Tas ir kopējs brīvostas pārvaldes, stividoru un investoru panākums. Esmu lepns, ka mums ir ne tikai izdevies būtiski kāpināt kravu apgrozījumu, bet apsteigt arī kaimiņvalstu ostas, kas savulaik mums šķita neiespējami. Taču ne jau par tonnām gribu runāt, bet par cilvēkiem, kas stāv aiz katras kravu tonnas. Pēdējā desmitgadē ir radīts desmitiem tūkstošu jaunu darba vietu, kam ir būtiska nozīme Rīgas sociāli ekonomiskajā attīstībā,» vēsta Leonīds Loginovs.
Statistika liecina, ka 2000. gadā Rīgā pārkrauts 13,4 miljoni tonnu, bet 2012. gadā 36,1 miljons. Visu 12 gadu laikā vērojams kravu apjoma kāpums – vidēji par 8,6% gadā. Svarīgi, ka apgrozījuma pieaugums bijis visos kravu segmentos gan ilgtermiņa skatījumā, gan 2012. gadā. 2012. gadā beramkravu segmentā pieaugums bijis 8,3% apmērā, sasniedzot 21,63 miljonus tonnu. Lielāko palielinājuma daļu sastāda akmeņogles, kuru pieprasījums pasaules tirgos turpina pieaugt. Kopumā Rīgas ostā 2012. gadā pārkrauts 14,5 miljoni tonnu ogļu.
Par 1,9% palielinājies ģenerālkravu segments. 2012. gadā ģenerālkravu segmentā pārvadāts 6,65 miljoni tonnu kravu, no tām lielāko daļu – 3,63 miljonus tonnu – sastāda konteinerizētās kravas, kuru pieaugums pērn attiecībā pret iepriekšējo gadu ir par 15,1% jeb vairāk nekā pusmiljonu tonnu.
Lejamkravu segmentā pārvadāts par 2,6% vairāk. Tādējādi Rīgas ostas termināļos ir apstrādāts 7,77 miljoni tonnu lejamkravu, galvenokārt naftas produktu.
Par 5% pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits, sasniedzot 815 000 pasažieru. Īpaši jāatzīmē kruīzu pasažieru skaita pieaugums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par nepilniem 20 000, sasniedzot 83 091 pasažieri. Andris Ameriks kā Rīgas vicemērs ir īpaši gandarīts par pieaugošo pasažieru skaitu, kas dod nepastarpinātus ienākumus Rīgas kopējā ekonomikā. «Aizvadītajā sezonā Rīgā ieradās 92 kruīzu kuģi, bet nākamgad to skaits būs vēl lielāks. Tāpēc ir svarīgi izveidot vēl vienu kruīzu kuģu piestātni. Jaunā piestātne ieplānota pie Vanšu tilta Ķīpsalā.»
Vaicāts par mērķiem šim gadam, Loginovs lēš: «Līdz ar vairāku jaunu kravu termināļu darbības uzsākšanu, tajā skaitā Uralhim minerālmēslu pārkraušanas termināli, ir pamats plānot šajā gadā kravu apgrozījumu kāpināt vēl par diviem miljoniem tonnu, sasniedzot 38 miljonus tonnu gadā. Brīvostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, tajā skaitā padziļināt kuģu ceļus, lai Rīgā varētu ienākt lielie Panamax tipa kuģi ar 60 000 GT un lielāki. Pērn spējām nodrošināt uzkraušanu vislielākajam kuģim, kāds ienācis Rīgas ostā, – tika iekrautas 111 000 tonnu ogļu.»
Kā viens no nozīmīgākajiem projektiem, kāds jebkad ticis īstenots Rīgas brīvostā, ir Krievu salas infrastruktūras attīstības projekta uzsākšana. Tā mērķis ir nodrošināt dziļūdens piestātnes, kā arī pārcelt saimnieciskās aktivitātes no Daugavas labā krasta – pilsētas centra tuvumā – uz kreiso krastu. «Līdz ar ostas kravu apjoma pieaugumu, saasinās jautājums par dzīves vides kvalitāti. Tas ir likumsakarīgi, tāpēc mūsu uzdevums ir veikt nepieciešamās investīcijas, pastiprināt kontroli un sakārtot loģistiku, lai Rīgas iedzīvotāji justu tikai ekonomiskas pārmaiņas, bet ne vides kvalitātes pasliktināšanos,» uzsver A. Ameriks.
2013. gads būs investīciju ziņā apjomīgākais Rīgas ostas vēsturē.
***
UZZIŅAI
RBP 2012. gadā ieguldījusi 14,46 miljonus latu.
Tajā skaitā:
• dzelzceļa infrastruktūras attīstībā Kundziņsalā 7,68 miljonus latu;
• galvenā kuģu pieejas kanāla padziļināšanā 2,97 miljonus latu;
• infrastruktūras attīstībā Krievu salā 2,55 miljonus latu;
• ieguldījumi pamatlīdzekļos 1,26 miljoni latu.
RBP plānotie ieguldījumi 2013. gadā 77,3 miljoni latu.
Tajā skaitā:
• infrastruktūras attīstībā Krievu salā 52,7 miljoni latu;
• galvenā kuģu ieejas kanāla padziļināšanā 8,3 miljoni latu;
• dzelzceļa infrastruktūras attīstībā Kundziņsalā 7,5 miljoni latu;
• ostas palīgflotes kapitālajā remontā un iegādē 5,1 miljons latu;
• dzelzceļa infrastruktūras attīstībā Bolderājā 2,5 miljoni latu;
• hidrotehniskajās būvēs 1,2 miljoni latu.
Avots: RBP
Rādīt reklāmu
