Rīgas apgabaltiesā pagājušā gada nogalē ierosināta civillieta likvidējamas Lietuvas bankas "Snoras" prasībā pret Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un likvidējamo Latvijas Krājbanku, prasot par spēkā neesošu atzīt 2011.gada 3.oktobra vienošanos par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" glābšanu, ar kuru tika aizsākta kompānijas nonākšana valsts kontrolē, raksta portāls "pietiek.com".
Kā norāda "pietiek.com" – "Snoras" prasību var vienlaicīgi uzskatīt par pieteikšanu gan uz "airBaltic" preču zīmēm, gan uz Latvijas valsts pārņemtajiem, Bertolta Flika "Baltijas Aviācijas sistēmas" iepriekš piederējušajiem 47,2% "airBaltic" kapitāldaļu. Abi iepriekš bijuši kā ķīla par labu "airBaltic" kreditētājam – "Snoras" bankai, bet saskaņā ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos starp Latvijas valsti toreizējā satiksmes ministra Ulda Auguļa personā, BAS, kā arī "airBaltic" kreditoriem – Latvijas Krājbanku, "Snoras" "Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un "KD Jet".
Savukārt "Snoras" maksātnespējas pilnvarotie pārstāvji pauž pārliecību, ka toreizējais Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, kurš 3.oktobra vienošanos bija parakstījis "Snoras" vārdā, patiesībā nav bijis pilnvarots to darīt, un šī vienošanas esot arī radījusi un nākotnē varot radīt zaudējumus "Snoras" akcionāriem, tādēļ bankas likvidators Rīgas apgabaltiesai prasa to atzīt par spēkā neesošu.
Neskatoties uz to, ka 3.oktobra parakstītās vienošanās 13.lappusē minēts, ka no "Snoras" puses tā parakstīta uz pilnvaras pamata, pieteikumā Rīgas apgabaltiesai bankas likvidators uzsver, ka "Snoras" nekad nav konkrēti pilnvarojis minēto personu Vienošanās parakstīšanai “Snoras” vārdā".
Šī prasība atzīta par pamatu civillietas ierosināšanai, un tiesa jau pērnā gada 27.decembrī nosūtījusi pieprasījumu sniegt rakstveida paskaidrojumus līdz šā gada 28.janvārim gan SM, gan Latvijas Krājbankai, tāpat arī BAS un “KD Jet”, raksta “pietiek.com”.
Portāls arī noskaidrojis - lai arī prasības summa “Snoras” pieteikumā nav norādīta, tā svārstīsies no 14 miljoniem līdz 70 miljoniem eiro, skaidrojot, ka runa ir par aizdevumiem, kurus “Snoras” savulaik izsniegusi “airBaltic,” kā nodrošinājumu saistību izpildei, pretī saņemot komercķīlu uz tobrīd privātpersonai Flikam īpašumā esošajām BAS kapitāldaļām, uz BAS tobrīd piederējušajām “airBaltic” 47,4% kapitāldaļu, kā arī uz BAS tobrīd piederējušajiem lidsabiedrības aktīviem, ieskaitot “airBaltic” preču zīmes. Kopumā kopš 2009. gada “Snoras” piešķirtā aizdevuma finansējuma daļa BAS, kā “airBaltic” lielākajam privātajam akcionāram, sasniegusi 40 miljonus eiro, noskaidrojis “pietiek.com”, minot, ka 2011.gada 3.oktobra vienošanās starp Latvijas valsti un “airBaltic” privātajiem akcionāriem un kreditoriem, faktiski noveduši pie tā, ka “Snoras” zaudēja šo sava aizdevuma nodrošinājumu.
Tāpat portāls ari atzīmē, ka šī vienošanās tostarp paredzēja aru valsts proporcionālu līdzdalību “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanā, valsts aizdevuma piešķiršanu 16.miljonu latu apmērā, ja tiks izpildīti vairāki priekšnosacījumi, tajā starpā, no amata tiks atcelts līdzšinējais “airBaltic” valdes loceklis Fliks un lidsabiedrības zīmes tiks atdotas atpakaļ aviokompānijai un ieķīlātas par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Rādīt reklāmu
