Skandāls ap augstākās izglītības izvērtējumu vēršas plašumā. Runas par
paviršību vai pat tīšu datu sagrozīšanu apaug ar jaunām aizdomām. Tās
tagad trāpījušas Augstākās izglītības padomei (AIP), kas iepriekš skarbi
kritizēja Izglītības un zinātnes ministru (IZM) Robertu Ķīli. Kā stāsta
starptautiskie eksperti, kas piedalījās vērtēšanas darbā - nekad
iepriekš vēl neesot nācies piedalīties tik nepārdomātā projektā un
Latvijā notikušo nevar uzskatīt par starptautiski pieņemamu veidu, kā
noteikt studiju kvalitāti.
TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstī - neraugoties uz to, par projektu atbildīgā – AIP uzskata, ka iegūtie dati ir jāizmanto gaidāmajā studiju virzienu akreditācijā un turpmākajās augstākās izglītības reformās. Bet ministrs Ķīlis sola nepieļaut, ka izvērtējums notiktu uz apšaubāmu datu pamata.
Augstskolu izvērtējums bija gaidīts ar lielām cerībām beidzot tikt skaidrībā par to, kuras augstskolas un programmas spēj piedāvāt labāko izglītību Latvijā. Lai to noskaidrotu, strādāja 237 vietējie un ārvalstu eksperti.
Lai palīdzētu Latvijai veikt augstākās izglītības reformas, Eiropas Sociālais fonds piešķīra vienu miljonu latu. Mērķis bija nodrošināt, lai mūsu augstākā izglītība būtu kvalitatīva, efektīva, starptautiski konkurētspējīga, atbilstu tautsaimniecības vajadzībām un lietderīgi izmantotu sistēmā ieguldīto naudu.
Iepriekšējā valdība, kurā Izglītības un zinātnes ministriju vadīja ZZS virzītais Rolands Broks, par atbildīgo darba veikšanai izraudzīja Saeimas iecelto AIP, ko vada Jānis Vētra. Padome savukārt projekta īstenošanu uzticēja ZZS biedrei un bijušajai Izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai. Tika iecerēts unikāls pētījums – pirmoreiz Latvijā pēc vienotiem un Eiropas praksei atbilstošiem standartiem izvērtēt augstskolas un studiju programmas.
Rivža norāda: «Studiju vērtēšana ietvēra pašnovērtējuma ziņojumu, ietvēra divas datu bāzes, kas tika veidotas, kas bija pilnīgi jaunas, kur arī nebija pieredzes. Bet tas uz nākotni ir orientēts. Uz nākamajām studiju virzienu akreditēšanām tiešām tās datu bāzes būs labas.»
Procesā piedalījās 59 augstskolas un koledžas kopumā ar 857 programmām. Augstskolas labprāt piekrita iesaistīties, arī tādēļ, ka tas dotu iespēju turpmāk lētāk veikt programmu akreditāciju vairs ne pa programmām, bet virzieniem. Taču iegūtais rezultāts bija ne gluži tāds, uz ko cerēts. Tika pamanīti vairāki principi, ar ko vērtēšana atšķīrās no starptautiskās prakses.
Tie Latvijas augstskolu pasniedzēji, kuri paši daudzkārt strādājuši kā eksperti citās Eiropas valstīs, atzīst, ka, piemēram, vietējie eksperti citur tiek izmantoti tikai kā padomdevēji vai informācijas sniedzēji, bet nevis paši piedalījušies lemšanā. Bijuši vēl kliedzošāki interešu konflikti.
Pedagoģijas zinātņu doktore, profesore Dainuvīte Blūma sacīja: «Kā var būt ekspertu grupā cilvēki, kas strādā šajās pašās augstskolās, kuru programmas viņi vērtē? Un man ir zināmi vairāki tādi. Man ir zināms, ka vērtētāji ir doktoranti kādā no programmām, kur viņš šajā augstskolā mācās un šo augstskolu programmas vērtē. Viņi ne tikai nedrīkstēja vērtēt, viņi vispār nedrīkstēja atrasties ekspertu sarakstā, jo līdz šim šis man ir pirmais gadījums pa visiem 14 gadiem, kopš es kā eksperts esmu! Viņi nedrīkst būt tādā konfliktā!»
Viņa norāda, ka AIP pētījums neatbilst starptautiskajiem kritērijiem.
Eksperte uzskata, ka organizatori Latvijas pusē īsti nav bijuši gatavi tam, ka pēcpadomju maigākās vērtēšanas laiks ir garām un tagad vērtējums būs tikpat stingrs, kā jebkur citur Eiropā. Viena no ļoti atzītām ārvalstu ekspertēm - britu pārstāve Džiliana Hillarda, kura vadīja ekspertu komisiju, kas vērtēja pedagoģijas programmas atzīst, ka Latvijā pieredzētais noteikti neatbilst starptautiski pieņemtai praksei.
Hiltone, vaicāta, vai šis bija Eiropas līmeņa pētījums, sacīja: «Es esmu Eiropas pilsone un atklāti sakot - es biju šokēta. Tas, kas bija izdarīts, tas bija ļoti slikti sagatavots. Ja patiešām bija vēlme aplūkot visas valsts programmas tādā jomā kā izglītība, kur to ir ļoti daudz, sagatavošanās, priekšizpēte, kurai jābūt, lai tālāk vērtētu katru gadījumu – nebija. Mēs mocījāmies ar zināšanu trūkumu, informācijas trūkumu, pat ar pareiziem programmu nosaukumiem, kas mainījās ikreiz, kad saņēmām dokumentus. Tas nebija, ja būsim godīgi. Tāpēc es domāju un man teica, ka mēs veicam pilotpētījumu.»
Eksperte no Latvijas Laura Valtere, atbildot uz jautājumu, kāpēc ir aizdomas par datu viltošanu, norādīja: «Ir jautājums, kā ir ministrijā iesniegti šie te dati, jo lielākā daļa ziņojumu, ko mēs esam radījuši, mēs esam paši parakstījuši. Bet mums nav pārliecības, ka tie dati, kas ir parādīti ministrijai, ir ar mūsu parakstu un tie ir tie īstie dati, ko mēs esam paziņojuši.»
«Šobrīd ir ziņas ekspertiem, ka datos, kas iesniegti ministrijai, nav bijis ekspertu parakstu. Tā mēs saprotam, ka tas ir bijis kaut kāds cits dokuments varbūt,» sacīja Valtere.
Jautāta kā paraksti tad tie ir, viņa sacīja: «Atkarīgs, kurš viņus iesniedza. Es pati esmu gājusi uz Augstākās izglītības padomi un lūgusi par konkrētām studiju programmām izskatīt, kāpēc viņas ir pēkšņi 3.grupā, ja viņām jābūt 1., jo katram ekspertam bija savas studiju programmas, ko viņš vērtē un sava augstskola. Un viņš zina, kā viņš ir novērtējis un, protams, strādājot komandā zina, ko pārējie eksperti domā par šo konkrēto programmu un augstskolas stāvokli vispār.»
Viņa norādīja, ka tobrīd neviens AIP nebija uz vietas, tādēļ viņa atstāja iesniegumu, saņēma atbildi, ka ir saņemts, taču vairāk nekāda atbilde nav bijusi.
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra raidījumam sacīja: «Daļa ekspertu uzrakstīja vēl savus ziņojumus, ka viņi patiešām tur ir sajaukuši vai kļūdījušies un, ka tas ir bijis tiešām jābūt augstākam tam vērtējumam. Augstākās izglītības padome kā vadības komiteja izskatīja visu šo materiālu kopu un pieņēma lēmumu, ka Augstākās izglītības padome nemaina nevienu vārdu, nevienu rindu ekspertu parakstītajos dokumentos, bet mēs liekam kopā. Mums ir ekspertu parakstītais ziņojums, augstskolas iesniegums, pēc tam ekspertu atsevišķie iesniegumi, ka patiešām tur ir notikusi kļūdīšanās. Un to visu mēs iesniedzam Akreditācijas komisijai, kura to izmanto, pieņemot lēmumu akreditācijai.»
Visvairāk aizdomu rada tas, kas noticis ar ekspertiem izvirzīto milzīgo skaitu - 62 skaitliskā vērtējuma kritērijiem. Tie bijuši neskaidri formulēti un tagad daudzviet uzrāda absurdus rezultātus. Piemēram, kritērijā par to, vai attiecīgā programma spēj nodrošināt mācībspēkiem un studentiem uzturēšanos viesnīcā un citus servisus, loģiski būtu, ka visā Latvijas Universitātes (LU) struktūrā vērtējums sakristu. Taču tā nav noticis.
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultātes dekāns Oļģerts Nikodemus norādījis: «Bet mūsu fakultātei šajā jautājumā vides zinātnei ir ielikts 4, bet ģeogrāfijā un ģeoloģijā ir ielikts 2. Ģeoloģijas maģistra programmā eksperti vērtējumu vispār nav ielikuši.»
To, ka kaut kas nav kārtībā, apliecina arī fakts, ka daļa ārvalstu ekspertu vispār attiecās skaitlisko vērtējumu sniegt, taču, kad eksperti aizbrauca, cipari dokumentos tomēr parādījās.
LU profesors Andris Kangro norādīja: «Par divām Latvijas Universitātes lielākajām skolotāju programmām, kurās mācās 1100 studenti, kuras īsteno 10 fakultātes kopā, parādījās šādi skaitliskie kritēriju vērtējumi, kur katrā kritērijā divām atšķirīgām programmām ir vieni un tie paši skaitļi – 3 un 3 – labi un labi, 4 un 4 – teicami un teicami un katrā no šiem 62 vērtējumiem tie skaitliski sakrīt.»
Pieņēmums, ka tā varētu gadīties vienā gadījumā no miljona, te neder. Viens no datu pētīšanas entuziastiem secinājis, ka 857 programmās tādu sakritību ir ceturtā daļa.
Datu analīzes speciālists Pāvils Jurjāns norāda: «Ir ap 25% vai precīzi 210 programmas, kam starpā ir viens vai vairāki dublikāti. 22:00 Nu, kod, kurā pirkstā gribi, tas vai nu norāda uz datu ievākšanas metodoloģijas kaut kādām problēmām vai datu kvalitātes un uzticamības problēmām. Bet – kādā veidā tieši šī te datu kopa ir radusies – tas jau ir izmeklēšanas jautājums.»
Ko par to visu saka projekta Uzraudzības komiteja, ko vēl kopš iepriekšējā ministra Broka laika vada ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Lauma Sīka, nav zināms, jo viņa šonedēļ uzturas ārzemēs. Uzraudzības komitejas priekšsēdētājas vietnieks - Rektoru padomes vadītājs Arvīds Barševskis saka, ka sanāksmēs pārsvarā runāts tikai par projekta virzības gaitu.
«Es neko daudz nevaru nokomentēt. Es kā Rektoru padomes priekšsēdētājs piedalījos Uzraudzības komitejā. Bet mēs jau tikai uzklausījām šos te ziņojumus un skatījāmies – ir vai nav kaut kādas problēmas. Kaut kādas problēmas parādās tagad tikai, ja,» norādīja Barševskis.
Pētījuma organizators – Augstākās izglītības padome vispār neuzskata, ka trūkumi ir. Ja paskatās uz lielajiem papīra blāķiem ar izvērtējuma datiem, nav brīnums, ka dažas kļūdas varēja iezagties. Bet – kopējais rezultāts esot labs.
Visi gan piekrīt, ka darbs bija jāveic lielā steigā – ekspertiem prasīts tikt galā nedēļas laikā, jo kavēšanās dēļ varētu tikt zaudēta iespēja tikt pie Eiropas naudas un bijis jāpaspēj arī līdz septembrim, kad bija jāsākas jaunajai augstskolu akreditācijai. Arī naudas piešķirts stipri mazāk, nekā sākumā bija cerēts un tāpēc izcilu kvalitāti sasniegt nemaz nav bijis iespējams. Vietējos interešu konfliktus vērtēšanā bijis domāts novērst, aizliedzot piedalīties tikai vēlētām augstskolu amatpersonām, nevis visiem vietējiem ekspertiem. Un kopumā cerējuši sasniegt pat labāku rezultātu, nekā ārzemēs, tāpēc arī ekspertiem prasīts tik detalizēts izvērtējums.
«Tās prakses ir dažādas. Mēs varbūtās... mēs gribējām, kā labāk... jāsaka, kā ir – mēs gribējām kā labāk... Lai kvalitatīvie rādītāji būtu papildināti ar šiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Un tā ideja, es domāju, ir ļoti laba. Bet tikai viena lieta – ka tur ir milzīgs darbs jāiegulda. Daudz lielāks, nekā ja jūs vienkārši aizpildāt tieši no augstskolu puses, jo mums precīzi ir jāsaraksta tie rādītāji,» sacīja Rivža.
Kas notiks tālāk? Augstskolas, lai arī kritizē iznākumu, tomēr cer, ka darbs netiks izmests atkritumos, jo vismaz ārvalstu ekspertu padomi esot ļoti vērtīgi.
Nikodemus norādīja: «Ekspertu ziņojumi deva daudz ierosmju studiju programmu uzlabošanai un mēs jau šajā gada laikā esam daudz ko jau esam paspējuši izmainīt. Vienmēr skats no malas ir daudz labāks, nekā, ja mēs savā starpā diskutējam. Un es domāju, šis ieguvums ir noteikti pats, pats būtiskākais.»
Rektoru padomes vadība uztraucas, ka vairs nav ne laika, ne naudas projektu pārstrādāt, tāpēc tas tik un tā jāizmanto jaunajā augstskolu akreditācijā.
«Patiesībā, ja tas nenotiek, tas ir augstākās izglītības Latvijā krahs. Jo iepriekšējie akreditācijas noteikumi vairs nedarbojas, kas akreditēja programmas. Ir jaunie noteikumi, kas paredz akreditēt virzienus un, ja šo virzienu akreditācija nav laikā, tad praktiski ir apdraudēta ne tikai diplomu izsniegšana, bet apdraudēta arī jaunā uzņemšana, kas vasarā būs visās augstskolās un tas, manuprāt, ir ļoti nopietni,» sacīja Barševskis.
Izglītības un zinātnes ministrija tam nepiekrīt, jo, ja jaunā akreditācija aizkavēsies, paliks ilgāk spēkā iepriekšējā. Ministrs Roberts Ķīlis jau paziņojis, ka tiks veikts savākto datu audits. Tas var aizņemt pāris mēnešus, toties netikšot pieļauts, ka jaunā akreditācija notiek uz apšaubāmu datu bāzes.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Kuļšs norādīja: «Mans pieņēmums, ka audita rezultātā var izrādīties, ka daļēji šie atzinumi var tikt izmantoti. Respektīvi, tie dati, ko devuši starptautiskie eksperti, var tikt izmantoti. Par pārējo – jāskatās.»
Ja būs tā, ka skaitliskos vērtējumus izmantot nebūs iespējams, tas nozīmē, ka ministrijai un Ķīlim nāksies atsaukt arī savu publiskoto augstskolu un programmu izvērtējumu, jo tas tapis, balstoties uz Augstākās izglītības padomes savāktajiem nederīgajiem cipariem.
Tikmēr daļa visvairāk saniknoto astoņu augstskolu mācībspēku un studentu, kuri šonedēļ pirmoreiz izgāja arī ielās, turpina uzstāt, lai demisionē nevis Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra vai projekta vadītāja Baiba Rivža, vai Rektoru padomes vadītājs Arvīds Barševskis, kurš procesu uzraudzīja, bet demisija prasīta tieši ministram Ķīlim.
Rādīt reklāmu
