Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» restrukturizācijas plānus raitu
īstenošanu šobrīd apdraudot tikai dažādas uzņēmuma bijušo slēpto
īpašnieku aktivitātes, kuri dažādos veidos šobrīd mēģinot šantažēt
valsti, lai atgūtu aviokompānijā zaudēto naudu. Šādu viedokli šovakar
LTV raidījumā «De facto» pauda aviokompānijas konsultanta «Prudentia»
valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Valdības apstiprinātais «airBaltic» restrukturizācijas plāns paredz panākt, ka lidsabiedrība jau pēc diviem gadiem strādās ar 4 miljonu latu peļņu. Lai to sasniegtu, vēl šogad jānorij 38 miljonus latu lielie zaudējumi (tie gan varētu būt krietni zemāki, ap 33 miljoniem), un nākamgad jāsamierinās ar vēl 16 miljonus latu lieliem zaudējumiem. Pēc tam kompānijas ieņēmumiem jāaug. Valdības un «airBaltic» piesaistītais konsultants «Prudentia» gan neslēpj, ka aviokompānijas stutēšana uz kājām mēdz iebuksēt. Risku plāna sekmīgai realizācijai radot saspīlētās juridiskās cīņas ar «airBaltic» bijušajiem īpašniekiem, kas, kā apgalvo «Prudentia», šobrīd dažādos veidos savtīgu interešu vārdā mēģina graut lidsabiedrības reputāciju, raksta
Apollo.lv.
«Tās personas, ar kurām Flika kungam ir bijušas vēsturiski labas attiecības un draudzības, es esmu pārliecināts, ka Flika kungs ir zināmā mērā tikai viens no iesaistītajiem personāži.Domāju, ka aiz viņa stāv mūsu pašu latvju bāleliņi, latviešiem jau diezgan bēdīgi labi zināmie. Šo personu mērķis ir atriebties par zaudēto naudu, mēģinot šantažēt valsti un mēģinot un cerot no tā kaut ko panākt,» raidījumam sacīja Krastiņš.
Vienlaikus viņš gan pauda viedokli, ka diez vai šie mēģinājumi sekmēsies, jo «tas ir objektīvi nepatīkams fakts, [..]šīm visām darbībām es neredzu nekādu reālu iespēju personām šo sasniegt, bet, protams, no reputācijas viedokļa, izplatot negatīvu informāciju vai izplatot un pasniedzot kaut kādus juridiskos riskus sev vēlamā gaismā, šīs personas mēģina vienkārši destabilizēt situāciju.»
«De facto» vēsta, ka šāds viedoklis saistīts ar maksātnespējas pieteikumiem, kas gada sākumā pārpludināja Latvijas tiesas gan saistībā ar pašu «airBaltic», gan tā bijušo līdzīpašnieku «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS). Saistībā ar šiem procesiem atklājās arī Tautas partijas tēva un polituzņēmēja Andra Šķēles un viņam pietuvinātu cilvēku intereses.
Tā Šķēles meitām un sievai piederošais «INPO 13» gada sākumā aizdevis 74 tūkstošus latu SIA «Veriko», kas ne tikai centās panākt nacionālās lidsabiedrības maksātnespēju, bet savulaik bija ticis arī pie BAS piederošajiem 14 miljoniem «airBaltic» konvertējamo obligāciju. Turklāt diez vai tikai sakritība – «Veriko» pārstāvis tiesā un arī bijušais īpašnieks Raivo Sjademe savulaik bijis arī viens no līdzīpašniekiem SIA «Jūras priedes», no kā Šķēle it kā nomāja savu dzīvesvietu Lilastes «Mākoņos». Pašreiz gan Šķēles ģimene oficiāli kļuvusi par Mākoņu īpašnieku.
Aizdomas, ka Šķēle slēpies aiz Flika muguras kā patiesais «airBaltic» līdzīpašnieks, nostiprinājis arī darījums ar kuru Šķēles meitām un sievai piederošais Liepājas autobusu parks kļuvis par «Baltic Taxi» kontrolpaketes turētāju.
Tikmēr «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss nekomentē, kā bijušo lidsabiedrības īpašnieku aktivitātes šobrīd ietekmē kompānijas darbu. Viņš uzskata, ka ar šiem jautājumiem jātiek galā «airBaltic» akcionāriem, proti, valstij un juristiem. Gauss atbildot par lidsabiedrības darbu, un skaitļi runājot paši par sevi.
«Zaudējumi būs mazāki, bet to nevajag jaukt ar peļņu. Zaudēt mazāk tik un tā nozīmē ko zaudēt. Tā tas ir. No otras puses - mēs esam pietiekami liela kompānija, un mēs darām to, kas mums ir jādara, mēs pārvadājam aptuveni trīs miljonus pasažieru, mums joprojām ir labākie savienojumi Baltijā. Un mēs to nodrošinām, neskatoties uz ļoti smago pagājušo gadu,» «De facto» sacīja Gauss.
Neskatoties uz akcionāru ķīviņiem, amatpersonas par «airBaltic» finanšu stāvokli ir visai mierīgas un par nepieciešamiem papildu ieguldījumiem nebažījas, jo kā sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss «šis te rezerves buferis un nodrošinājums, ja kaut kas notiek, šis Valsts kases aizdevums ir pieejams joprojām, viņš bija sākumā pat paredzēts, ka viņš tiks izlietots līdz jūnijam, viņš vēl šobrīd nav aiztikts, tā kā izskatās, ka tā situācija ir labāka, nekā viņa sākotnēji tika prognozēta.»
Kompānijas restrukturizācijai trūkstošos līdzekļus cer atrast, piesaistot stratēģisko investoru. Tā atrašana pagaidām gan nav sekmējusies un nav arī signālu, ka investoru izdosies atrast drīz. Tāpēc arī Gauss uzskata, ka kompānijai visticamākais būs nauda jāaizņemas.
«Ja mums būs privātais investors, varētu būt citādi scenāriji, bet es paredzu, ka mēs saņemsim aizdevumu, kas mums būs jāatmaksā, kad sāksim strādāt ar peļņu. Tāda ir situācija šobrīd, bet tas var mainīties atkarībā no tā, vai valsts varētu veikt kapitāla palielinājumu vai nē, vai būs jauns investors, kas veiks kapitāla palielināšanu, ja tas nenotiks, tad mēs saņemsim aizdevumu,» sacīja nacionālās lidsabiedrības izpilddirektors.
Netiek gan noliegts, ka atsevišķas tiesvedības var aizņemt pat vairākus gadus. Un investora piesaisti tās arī neveicina. Tāpēc šobrīd nav skaidras atbildes, vai valsts jebkad varētu atgūt lidsabiedrībā ieguldītos miljonus.
«Piecu gadu laikā mēs sasniegsim punktu, kad mums vairs nav nepieciešami papildu ieguldījumi. Pēc tam piecu gadu laikā mēs paredzam peļņu, kas mums ļautu šo naudu atmaksāt. Tomēr šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kas notiks pēc pieciem gadiem. Tā ir stratēģiska plānošana, bet redzot, kas notiek šodienas pasaulē, nebūtu godīgi apsolīt, ka 2021.gadā mēs izdarīsim to un to,» sacīja Gauss.
Jāpiebilst, ka lidsabiedrība Rīgas apgabaltiesā iesniegusi prasību pret tās bijušo vadītāju Fliku, vainojot viņu apzināti kaitnieciskās darbībās, gan slēdzot neizdevīgus līgumus, gan uzņemoties fiktīvas saistības. Kopējā prasījuma summa ir 70 miljoni latu. Tā gan nav vienīgā tiesvedība, kas saistīta ar «airBaltic». Tiesa jāvērtē arī, vai valsts savulaik BAS piederošās lidsabiedrības akcijas pārņēma likumīgā ceļā.
Rādīt reklāmu
