Daugavas plašākai izmantošanai elektrības ražošanā, iespējams, ir krietni vairāk emocionālu un politisku aizspriedumu nekā ekonomisku un zinātnisku argumentu. Izrādās, gadu gaitā ir veikti vairāki pētījumi, kas apstiprina kaskādes lietderību un vienlaikus respektē nepieciešamību saglabāt ainavu ar Daugavas lokiem.
Šis fantastiskais dabas darinājums ir galvenais antihesistu satraukuma iemesls.
Ir iespējams ielocīt lokos
Inženierzinātņu un enerģētiskas eksperts Leons Magelis aprēķinājis, ka septiņu metru ūdens uzstādinājums pilnībā ielokās Daugavas lokos: «HES var uzbūvēt videi draudzīgu!» Vecais padomju laika projekts mūsdienās būtu izmantojams vien kā izejmateriāls jauna taisīšanai, jo Latvija nevar taisīt uzplūdinājumu Baltkrievijas teritorijā, noslīcināt tos pašus Daugavas lokus un atpirkt milzīgas zemes platības no privātīpašniekiem. Jā, saražot būtu iespējams ne vairāk par 100 megavatiem, spriež L. Magelis, taču arī celtniecības izmaksas būtu krietni zemākas. Tas iegūto elektrību padarītu rentablu, raksta
NRA.lv.
Turklāt runa nav tikai par hipotētisko Daugavpils HES. Elektrību varētu ražot arī hidrobūvēs pie Jēkabpils. Katru gadu pilsēta vairāk vai mazāk applūst, un tai nepieciešamas nopietnākas aizsargbūves. Savukārt, uzceļot augšpus un lejpus pilsētai jaunus dambjus, nav nekāda iemesla tajos neielikt turbīnas, kas ražotu elektrību. Hidroenerģētiķis un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes prodekāns Kārlis Siļķe atzīst, ka šos abus mērķus ir iespējams apvienot. Turklāt Jēkabpils gadījumā plūdu draudi mazinātos ievērojami.
Sadūrās grupējumu intereses
Daugavas HES būvniecības pārvaldi savulaik vadīja hidrotehniķis Jānis Jermacāns, kas arī šobrīd aizstāv kaskādes attīstīšanas ideju. Viņš pētījis enerģētikas vēsturi Latvijā, un, izrādās, jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē uz Daugavas tika plānotas sešas hidroelektrostacijas. 1932. gadā, pildot Latvijas valdības pasūtījumu, pie šāda ieteikuma nonāca ASV uzņēmums The Foundation Company. Pirmo sāka celt Ķegumu, tad – jau padomju laikos – nāca Pļaviņas, Rīga, bet uz papīra jau tapusī Daugavpils HES iecere atmodas viļņos iestrēga.
Taču diskusijas un pētīšana turpinājās. Attiecībā uz Jēkabpils HES celtniecību 2004. gadā tapa Itālijas valdības finansēts pētījums, ko īstenoja sabiedriska organizācija Enerģētikas attīstības centrs. Teorētiski biedrība nav likvidēta, bet, kā apstiprina valdes loceklis Eduards Mazūrs, aktīvu darbību tā beigusi: «Enerģētika ir ļoti ietekmējama nozare. Jēkabpils jautājumā saistībā ar iespējamo transporta mezglu attīstību sadūrās atsevišķu politisku grupējumu intereses un speciālistu viedoklis nevienu vairs neinteresēja.» Uz papīra šis viedoklis joprojām ir saglabājies un saucas Projekts «Daudzfunkcionālas plūdu aizsargbūves Jēkabpils apkārtnē». Pētīšanā tika iesaistīti gan pašmāju, gan ārzemju speciālisti – hidrologi, ģeologi, inženieri, enerģētiķi un ekonomisti. Divu gadu darbs vainagojās ar trim rekomendācijām par nepieciešamajiem inženiertehniskajiem pasākumiem un divām projektu skicēm: 1) jārekonstruē Jēkabpils un Salas aizsargdambji, pastiprinot vājās vietas; 2) augšpus Jēkabpilij pie Ābeļu salas jāuzbūvē aizsprosts, HES ēka un tilts; 3) lejpus Jēkabpilij aiz Prižu stāvkrasta jābūvē regulējams aizsprosts, HES ēka, slūžas Sakas augšgalā. Jāpadziļina Daugavas gultne no Zeļķu tilta līdz hidromezglam un jānorok Sakas salas ziemeļu krasts, lai radītu ceļu ūdens notecei no turbīnām.
Miljoni iztērēti, lēmuma nav
Kopējais HES pētītāju secinājums ir šāds – lai novērstu plūdus Daugavpilī, Jēkabpilī un Pļaviņās, Augšdaugavā ir jāierīko hidroelektrostacijas.
Pēdējais mēģinājums no runām pāriet pie darbiem bija 2008. gadā pēc kārtējiem plūdiem. Plānojot jauna tilta celtniecību pār Daugavu, Jēkabpils dome sazinājās ar somu kompāniju Fortum un respektabliem hidrobūvju inženieriem Maskavā. Tomēr slēdziens bija nelabvēlīgs – piekarināt tiltam horizontālās turbīnas, neveidojot upes uzplūdinājumu, neatmaksājas. Iecerēts, ka tiltu sāks būvēt 2015. gadā, bet elektrību tas neražos un pilsētu no plūdiem nesargās.
Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs ir gana nikns par to, ka HES idejas pētīšanā un pagaidu pretplūdu risinājumos pārdesmit gadu laikā ir izgāzti miljoni, taču iegūtie dati noput atvilktnēs: «Priekšizpētes liecina, ka mūsu plūdu problēmas ir iespējams atrisināt ar HES būvniecību. Bet lēmumu būvēt valdība nekādi nespēj pieņemt. Tā ir viena vienīga vāvuļošana, nevis pragmatiska pieeja. Es vairs neticu visiem tiem aprēķiniem.» Prezidenta Andra Bērziņa nesenos izteikumus par nepieciešamību izvērtēt jauna HES būvniecību uz Daugavas mērs gan vērtē pozitīvi. Tie ir tiešām autoritatīvi: «Bet turpinājumā vajadzīgs arī valdības lēmums. Mēs būtu pateicīgi par to.» Taču valdības dienaskārtībā šāda jautājuma pagaidām nav un galvenais valsts energospeciālists – uzņēmums Latvenergo – jau paudis savu skepsi par tālāku Daugavas kaskādes attīstīšanu. Te gan vietā aģentūrai LETA paša prezidenta paustā iebilde: «Kāpēc Latvenergo, kāpēc ne kāds cits, kurš ir gatavs šeit ieguldīt?»
Rādīt reklāmu
