Nepilna gada laikā trešo valstu pilsoņi uzturēšanās atļauju iegūšanai Latvijā ir iegādājušies nekustamos īpašumus 159,12 miljonu latu apmērā. Tikmēr Nacionālā apvienība neatlaidīgi vēlas šo sistēmu reformēt, uzskatot, ka neveselīgā prakse būtu nekavējoties jāpārtrauc.
2010. gada pavasarī Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, definējot, ka trešo valstu pilsoņi turpmāk varēs saņemt uzturēšanās atļauju, ieguldot līdzekļus Latvijas uzņēmumos vai iegādājoties mūsu valstī nekustamo īpašumu. Ministru kabinets izdeva noteikumus, nosakot, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas reģionā vai lielajās pilsētās par summu ne mazāku kā 100 000 latu vai arī nekustamo īpašumu ārpus Rīgas par kopējo summu ne mazāku par 50 000 latu. Paralēli tam tika paģērēts, ka ārvalstniekam nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļu parādu, savukārt darījuma summai jābūt veiktai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Tāpat ārzemnieks šobrīd var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījis vismaz 25 000 latu, nodarbina vismaz piecus darbiniekus un gadā nodokļos nomaksājis vismaz 10 000 latu. Atļauju var pieprasīt arī, ja ir veiktas ne mazāk kā 200 000 latu lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē subordinēta kapitāla veidā.
Jāpiebilst, ka strīdīgo kārtību pēc gadu ilgušas lobēšanas izbīdīja Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers, kurš gan pats ir darbojies nekustamā īpašuma biznesā, gan bijis cieši saistīts ar Krievijas uzņēmējiem. Līdz ar to jau pašos izmaiņu tapšanas pirmsākumos netika slēpts, ka jaunā kārtība visvairāk interesēs Krievijas un citu postpadomju valstu iedzīvotājus, jo šāda uzturēšanās atļauja ļauj gan brīvi pārvietoties pa Šengenas valstīm, gan paver iespējas iegūt izglītību, izmantot medicīnisko pakalpojumu klāstu, noformēt ielūgumus radiniekiem un draugiem u. tml.
Gada laikā, kopš Latvijā darbojas jaunā prakse, trešo valstu pilsoņi Latvijas ekonomikā ir investējuši 205,32 miljonus latu. Tiesa, vairāk nekā 75% ieguldījumu jeb 159 miljoni latu nonākuši nevis ražošanā vai banku sektorā, bet gan nekustamā īpašuma tirgū. Kā
Neatkarīgajai klāsta uzņēmuma Arco Real Estate Starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati apliecina tendenci, kas tika prognozēta jau likumdošanas izmaiņu tapšanas brīdī, proti, vislielāko interesi par nekustamo īpašumu Latvijā izrādījuši Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas u. c. postpadomju valstu pilsoņi. Pēc ekspertes teiktā, vispieprasītākie šobrīd ir dzīvokļi Rīgas centrā, pirmskara namos vai arī jaunbūvēs ar platību no 60 līdz 100 kvadrātmetriem. Savukārt pievilcīgākā cena, ko par īpašumu Latvijā gatavi maksāt trešo valstu pilsoņi, ir līdz 250 000 eiro. O. Bogodistaja tāpat piebilda, ka ārvalstnieki labprāt iegādājas īpašumus arī Jūrmalā, taču tur cenu līmenis ir daudz augstāks, tādēļ šādu pirkumu var atļauties tikai retais.
Laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. maijam uzturēšanās atļaujas saņemšanai kopumā tika iesniegti pieteikumi par 3306 cilvēkiem, tajā skaitā attiecībā uz 2626 cilvēkiem – saistībā ar īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu. No viņiem uzturēšanās atļauja izsniegta 3049 cilvēkiem, tajā skaitā 2403 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu.
Pret minēto kārtību jau no pašiem pirmsākumiem ir iestājušies nacionālie spēki. Labējais flangs vairākkārt centies atcelt strīdīgo novitāti, taču parlaments nav tam piekāpies. Kā Neatkarīgajai atzina Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, uzturēšanās atļauju piešķiršana nekustamo īpašumu pircējiem ir apšaubāma prakse, kas būtu nekavējoties jāpārtrauc. «Mēs neveicinām investīcijas Latvijai svarīgās nozarēs – rūpniecībā, ražošanā –, bet gan atbalstām apšaubāmas izcelsmes finanšu ieplūšanu mūsu valsts ekonomikā,» atzina R. Dzintars. Politiķis arī akcentēja, ka pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijas šis ir bijis viens no principiāliem jautājumiem, par kura risināšanu iestājas nacionāļi. «Mēs vēlēto lai nepareizā kārtība tiktu pārtraukta nekavējoties, taču kompromisa redzējums varētu būt investīciju sliekšņa paaugstināšana, kam sekotu zināms pārejas periods, līdz šī kārtība tiktu atcelta vispār,» sprieda parlamentārietis.
Rādīt reklāmu
