Skolēnu skaitam samazinoties, neizbēgami sarūk arī Latvijas pedagogu saime un palielinās konkurence. Tas kā bumerangs atsaucas arī uz skolotāju pieprasījumu. Viena no tendencēm: šobrīd darba tirgū pieprasīti ir daudzpusīgi sagatavoti jaunie speciālisti.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departaments norāda: lai gan studiju vietu skaits pedagogu izglītības programmās samazinās, tomēr bažām, ka jaunus pedagogus tuvākajā laikā tikpat kā nevajadzēs, neesot pamata. Viens no iemesliem: joprojām aktuālā skolotāju novecošanās. Piemēram, dabaszinātņu jomā – fizikā un ķīmijā – nav notikusi pedagogu paaudžu nomaiņa, un tuvākajā laikā šo priekšmetu skolotāju varētu pietrūkt.
Novērojumi gan liecinot, ka pēc pedagoģijas studijām skolu par savu darbavietu izvēlas samērā maz jauno skolotāju. Tomēr fakts, ka pedagoģijas programmas absolvējušie atrod labu darbu daudzās citās specialitātēs, pierādot, ka viņi ir daudzpusīgi un konkurētspējīgi darba tirgū, secina IZM.
Arī augstskolu pārstāvji uzsver daudzpusīguma nozīmi studiju programmās. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) profesore Zenta Anspoka uzskata, ka skolotājam jāspēj ne tikai mācīt konkrētos mācību priekšmetus, bet arī, piemēram, vadīt kori vai deju kolektīvu, prast rakstīt projektus un tamlīdzīgi. Tikai vispusīgi izglītoti pedagogi spēs vienmēr atrast darbu. Viņa domā, ka nebija tālredzīgi savulaik pēc IZM pasūtījuma daudzās augstskolās atvērt pilnīgi jaunas studiju programmas, kas sagatavoja to mācību priekšmetu skolotājus (sociālo zinību, informātikas u.c.), kuriem pat vidēji lielās skolās nevar nodrošināt slodzi. «Tas jau vien nozīmē, ka nebija skaidra redzējuma, cik ilgtspējīgas ir šādas programmas. Diemžēl vēl pārāk dziļi sabiedrībā ir iestrēdzis uzskats, ka katram mācību priekšmetam ir jābūt savam skolotājam,» spriež Z. Anspoka.
Populārākā – pirmsskolas skolotājs
Lai sekotu līdzi šā laika prasībām, augstskolas ir spiestas būt daudz elastīgākas, galveno akcentu liekot uz to, lai vienlaikus tiktu dota iespēja iegūt vairākas kvalifikācijas. Rēzeknes augstskola (RA) piedāvā studentam vienas programmas ietvaros apgūt šādas specialitātes, piemēram, ģeogrāfijas un sociālo zinību vai mājturības un vēstures skolotāja, skaidro RA Izglītības un dizaina fakultātes dekāns Jānis Dzerviniks. Esot arī iespēja bakalaura programmā saņemt vienu kvalifikāciju, bet maģistra – citā. Šāda pieeja ļāvusi līdz šim augstskolām nokomplektēt grupas visās programmās, lai gan esot vairāk un mazāk populāras specialitātes. Pie populārākajām RPIVA un Liepājas universitātē tiek minētas: pirmsskolas un sākumskolas skolotājs (skolotājam ir tiesības strādāt gan pirmsskolā, gan sākumskolā) un pirmsskolas skolotājs. RPIVA iecienītas esot arī mūzikas un deju skolotāja programmas. Pie tām, kas nav izpelnījušās lielu piekrišanu, tiek nosauktas speciālā pedagoga un logopēda specialitātes. Lai noskaidrotu, kurās specialitātēs trūkst visvairāk darbinieku, Liepājas universitātē regulāri notiek informatīva apmaiņa ar novadu izglītības pārvaldēm, norāda šīs augstskolas studiju prorektore Ilma Neimane.
Klibo karjeras izglītība
Lai skolā nonāktu pedagogi, kas tiešām ir šā vārda cienīgi, jaunietim jau laikus jātiek skaidrībā ar savu piemērotību konkrētajai profesijai, ir pārliecināti augstskolu pārstāvji. Z. Anspoka norāda, ka diemžēl skolās karjeras izglītība ir zemā līmenī: «Jau skolas solā katram skolēnam ir ne tikai jāpalīdz apzināties savas intereses, spējas, bet arī iegūt objektīvu informāciju par to, kādi ieguvumi, riski vai pat zaudējumi var rasties, izvēloties vienu vai otru studiju programmu, kādas iespējas pastāv sākotnējo kvalifikāciju pilnveidot un papildināt.»
Tāpat zināms klupšanas akmens esot studentu zināšanu atšķirīgais līmenis – to varot redzēt jau pēc vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultātiem. «Nereti tieši tie, kas studē par maksu, ir ne tikai ar vājākām sekmēm, bet arī ar nepietiekamu motivāciju. Daļa no viņiem gan atbirst jau pirmajos kursos,» novērojis J. Dzerviniks. Kopumā tieši budžeta studenti programmu pabeidzot sekmīgi, un arī sūdzības par viņu nesagatavotību vai neatbilstību amatam augstskolas nesaņemot. Diemžēl neesot tādu pētījumu, kā absolventiem veicies ar darba meklējumiem vai darba devēju apmierinātību ar viņu kvalifikāciju.
Trūkst praktisko iemaņu
Āgenskalna ģimnāzijas mācību pārzine un Latviešu valodas un literatūras asociācijas vadītāja Anita Vanaga teic, ka viņas skolā strādājot 14 jauni pedagogi un viņu prasmju un zināšanu līmenis esot pietiekams un daļai pat ļoti labs.
Tomēr šogad Daugavpilī notikušajā pedagogu konferencē izskanējuši arī kritiski vārdi par pedagoģijas studentu nepietiekamo sagatavotību. Pedagoģiskās prakses gan esot, tomēr pie praktisko iemaņu gūšanas vajadzētu piestrādāt vairāk. A. Vanaga uzskata, ka viens no veidiem varētu būt šāds: students mentora vadībā strādā gadu, tādējādi apgūstot prasmes ātrāk un pamatīgāk. Tāpat dažas studiju programmas atstājot sasteigtības un nenostrādātības iespaidu, ko gan varētu labot ar nopietnas metodiskās pētniecības nodrošināšanu, kas gan mums šobrīd klibojot.
Rādīt reklāmu
