16. aprīlis, Otrdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Jaunie studenti biežāk izvēlas praktiskās profesijas
Jaunie studenti biežāk izvēlas praktiskās profesijas
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 3. jūlijs 2012, 17:17
Augstskolas ir gatavas sākt jaunu studentu iesaukumu, piedāvājot mācīties dažādās programmās, tajā skaitā tikai šogad akreditētās. Uzņemšanas komisiju pārstāvji apliecina, ka šogad palielinās interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem.


Šonedēļ uz studijām

11 Latvijas augstskolās jau sākusies pieteikšanās. Šobrīd to var izdarīt tikai elektroniski, un lielākais iesniegumu skaits gaidāms no 10. jūlija, kad būs zināmi centralizēto eksāmenu rezultāti un varēs doties ar dokumentiem uz uzņemšanas komisijām. Prognozēt, ko izvēlēsies šāgada studētgribētāji, ir grūti, jo pieteikšanās uz studiju programmām tikko sākusies. Taču aptaujātās augstskolas pieļauj, ka iepriekšējo gadu tendences varētu saglabāties un iecienītas būs jau iepriekšējo gadu topa specialitātes, raksta NRA.lv.

Piemēram, Latvijas Universitātē un arī citās augstskolās jau ilgāku laiku popularitātes viļņa augšgalā ir vadības zinības, tiesību zinātnes, ekonomika, komunikācijas. LU pērn visvairāk pieteikumu bija uz tiesību zinātnēm – 1849 (piesakoties studijām, katrs varēja izvēlēties līdz 20 prioritātēm, un katra no tām tiek skaitīta kā viens pieteikums). Tām pa pēdām sekoja komunikācijas zinātne (1781), vadības zinības (1379) un ekonomika (1134). Piekto vietu ieņēma ārstniecība (997), tai sekoja angļu filoloģija, datorzinātnes, politikas zinātne un moderno valodu un biznesa studijas ar vairāk nekā 800 pieteikumiem katrā studiju programmā. Desmitnieku noslēdza vides zinātne ar 643 pieteikumiem. Visvairāk budžeta vietu šogad – kopumā 359 (saskaitot pamata, maģistrantūras un doktorantūras programmas) – paredzētas datorzinību studētājiem, seko bioloģija ar 123 vietām, tiesību zinātņu maģistrantūras programma ar 70 un fizika ar 67 vietām pamata un doktorantūras programmās.

Rīgas Stradiņa universitātē arī pirmajā vietā stabili turas zobārstniecība, pērn uz vienu vietu šajā programmā pretendēja desmit cilvēki. Gandrīz tikpat populāri nemainīgas ir fizioterapijas, ergoterapijas, farmācijas specialitātes. Arī sociālo zinātņu programmās liels pieteikumu skaits joprojām ir uz žurnālistiku, sociālajiem multimedijiem un starptautisko mārketingu un reklāmu.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) jau vairākus gadus pirmajās rindās ir arhitektūras un uzņēmējdarbības un vadības programmas. Arī Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola tieši lielās intereses dēļ pērn sākusi piedāvāt arhitektūras programmu, uz kuru arī šogad, jādomā, pretendentu netrūkšot. Šajā augstskolā novērots, ka pēdējos gados notiek arvien lielāka virzība uz radošajām profesijām.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) palēnām sāk atgūt lauku profesiju cienītājus. Studētgribētāju skaits pieaudzis gan lauksaimniecības, gan mežu, gan veterinārijas, gan pārtikas tehnologu programmās. Arī lielu kritumu piedzīvojusī būvniecības programma atkal sākusi piesaistīt jauniešus. «Pirms tam bija grūtības nokomplektēt grupas šajās jomās, tagad ir pat konkurss,» norāda studiju daļas galvenā speciāliste uzņemšanas jautājumos Rasma Veinberga, piebilstot, ka ekonomisti, datoriķi gan joprojām LLU neesot izkonkurējami.

Arī citas ārpus galvaspilsētas esošās augstskolas var apliecināt, ka mazliet pieaug profesionālo programmu popularitāte. Tieši profesionālās ievirzes dēļ un pirms tam veikto pētījumu mudināta, Rēzeknes augstskola bez jau esošā vides un interjera dizaina šogad piedāvās arī apģērbu projektēšanu un dizainu. Liepājā jauna elpa dota vides un atjaunojamo resursu pārvaldes un inženierijas programmai. Vidzemes augstskola piedāvā pavisam neparastu rakursu: koka ēku celtniecība un ekobūvniecība. Lai arī pērn šī programma ieviesta pēdējā brīdī, atsaucība bijusi pietiekami liela. Cerams, ka arī šogad tā būs interesanta daudziem studētgribētājiem.

Arī citas augstskolu cenšas piesaistīt studentus, ieviešot jaunas programmas. Ventspilī lielāku akcentu turpmāk liks uz starptautiskajām programmām, kuras tiks mācītas angļu valodā. Plānots bijis ieviest trīs, taču šogad, iespējams, izdosies palaist tikai vienu no tām. Bet LU Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes nodaļā turpmāk varēs apgūt maģistra studiju programmu Diplomātija, kas ļaus iegūt padziļinātas zināšanas par starptautiskajām attiecībām un diplomātiju.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Augstskolas, profesija, Rasma Veinberga, studenti

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats