Baltijas valstu zemnieku saņemtie tiešie maksājumi patiešām esot dramatiski zemi, un Eiropas Parlaments šim jautājumam pievērsīs īpašu uzmanību, pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku petīcijas saņemšanas teicis Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis un lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā Armands Krauze, kas M. Šulcam iesniedza petīciju,
Neatkarīgajai pastāstīja, ka, tiekoties ar M. Šulcu, viņš paudis Latvijas lauksaimnieku nostāju tiešo maksājumu jautājumā. Eiropas Parlamenta prezidents atzīst, ka Baltijas lauksaimnieki saņemot nepiedodami zemu Eiropas Savienības (ES) atbalstu, tomēr nevarot cerēt, ka viņus nākamajā finanšu perspektīvā pielīdzinās vidējam ES maksājumam par hektāru. Jau vairākkārt vēstīts – Latvijā lauksaimnieks no ES saņem 63 latus par hektāru jeb apmēram 34% no ES vidējā – 186 latiem. Latvijas valdība iecerējusi panākt, ka visu ES dalībvalstu lauksaimnieki par hektāru apsaimniekotās zemes saņemtu ne mazāk par 140 latiem.
M. Šulcs lauksaimnieku pārstāvim arī apsolījis, ka viņa vadītais parlaments nesāks darbu pie ES nākamās finanšu perspektīvas, kura sākas 2014. gadā, līdz nebūs atrisināts jautājums ar Baltijas valstu lauksaimnieku saņemamajiem tiešajiem maksājumiem. «Viņš teica, ka mūsu lauksaimnieku situācija noteikti ir jāuzlabo,» stāstīja A. Krauze.
Pārliecinošu atbalstu Latvijas lauksaimniekiem solījis arī Eiropas Parlamenta lielākās partiju grupas – Eiropas Tautas partiju grupas – vadītājs Jozeps Dauls, kurš, Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim klātesot, solījis darīt visu iespējamo, lai mūsu lauksaimnieki saņemtu iecerētos 80% no ES vidējā tiešā maksājuma par hektāru.
Arī Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvošā Sandra Kalniete apliecina, ka, sadarbojoties ar Latvijas valdību un lauksaimniekiem, panākta situācija, kurā neinformēto par Baltijas problemātiku šajā jautājumā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā nav.
«Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, pašlaik Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka, kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eirozonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām,» saka S. Kalniete.
Deputāte arī atbalsta lauksaimnieku iniciatīvu paust savas prasības miermīlīgā protestā, kas ceturtdien norisinājās pie Eiropas Padomes ēkas Briselē. S. Kalniete uzskata, ka šāda akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcējas Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem bija arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Eiropas Parlamenta Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete, kas arī piedalījās protestā.
Protestētājus pie sevis uzaicināja arī ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačana Čološa administrācija. Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzs-kalēja pēc tikšanās pastāstīja, ka nekā jauna pie komisāra lauksaimnieki nav dzirdējuši, vien atkārtojumu, ka pašlaik jāvienojas ES dalībvalstu līderiem un Eiropas Parlamentam.
Rādīt reklāmu
