Beidzot arī politiķus ir nokaitinājusi mūzikas nodokļa iekasētāju pārcentība, un Autortiesību likumā top grozījumi, kas radio klausīšanos padarīs atkal par legālu nodarbi. Šodien Saeima likumprojektu izskata pirmajā lasījumā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka organizācija Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) savā naudas kārē nonākusi tiktāl, ka cilvēkus soda pat par radio ziņu klausīšanos darbavietās. Skaļākais gadījums ir mazai puķu apmaiņas bodītei "Mājas svētība" ar tiesas lēmumu uzliktais 500 latu naudassods. Advokāti vakar paziņoja, ka lēmumu pārsūdzēs. Šoreiz šķiet, ka likumpārkāpēja pusē ir ne tikai aizstāvība, bet arī pārliecinošs sabiedrības vairākums. Dusmīgi ir pat politiķi.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aģentūrai LETA paziņoja, ka šāda sodīšana ir «negodīga, nepareiza, politiski šķība un pretvalstiska». Tas esot apdraudējums valsts drošībai. Kolēģa sašutumam vakar piebiedrojās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, nosaucot AKKA/LAA piekopto praksi par absurdu.
Advokātu birojs BDO Zelmenis&Liberte, kas aizstāv mazo puķu uzņēmumu, nepieciešamības gadījumā sola tiesāties līdz pat Eiropas Savienībai. Tomēr ļoti cerams, ka tas nebūs nepieciešams un augstāka tiesu instance tepat Latvijā varēs pieņemt jēgpilnu lēmumu izbeigt lietu, pamatojoties uz likumdevēja gribu. Valdošā koalīcija vienojusies grozīt Autortiesību likumu, tādējādi likvidējot pamatojumu AKKA/LAA visatļautībai. Likumprojektu iesniegušie deputāti piedāvā noteikt, ka «ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana tiešraidē nav publisks izpildījums» un ka darbu atskaņošana tiešraidē nekomerciālā nolūkā nepārkāpj autortiesības.
AKKA/LAA radio klausītāju apkarošanas patruļas ir pamanījusi arī Kultūras ministrija. Juriskonsults autortiesību jautājumos Rihards Gulbis skaidro, ka iniciatīvu problēmas risināšanā tagad gan pārņēmusi Saeima, taču ministrija piedalīsies deputātu virzītā likumprojekta pilnveidošanā.
«Ministrija rosina atteikties no jēdziena «ierastais ģimenes loks» izmantošanas publiskā izpildījuma definīcijā Autortiesību likumā un piedāvā noteikt konkrētus kritērijus, lai nošķirtu privātā cilvēku lokā veiktu izpildījumu no publiskā izpildījuma,» skaidro R. Gulbis.
Tomēr grozījumu juridiskie formulējumi darba gaitā, visticamākais, mainīsies. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece spriež, ka pašlaik ir skaidri divi uzdevumi: pirmkārt, ir jānovērš acīm redzama bezjēdzība, otrkārt, jāatrod saprātīgs līdzsvars starp autoru un sabiedrības interesēm.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, «šābrīža neskaidrais regulējums attiecībā uz radio atskaņošanu ir daudzviet izskaudis tā klausīšanos, tādējādi samazinot auditoriju un attiecīgi arī reklāmdevēju interesi». Tātad faktiski cieš arī tie, ko AKKA/LAA formāli aizstāv. Turklāt par autortiesībām pārmaksā dubulti, jo licences pērk gan raidorganizācijas, gan tie, kas grib klausīties radio rūpnīcās, mašīnās, birojos utt. Nule AKKA/LAA darīja zināmu jaunu naudas kasēšanas metodi, proti, kafejnīcām vasarā jāpērk pat divas licences – viena iekštelpām, bet otra – ja radio ir sadzirdams arī pie terasē novietotajiem galdiņiem.
Savdabīgi, ka šīs organizācijas pirmā persona – padomes priekšsēdētāja Māra Zālīte – publiskajās diskusijās par radio klausīšanās aizliegumu pēc iespējas neiesaistās. Iespējams, tādēļ, ka tas kaitētu viņas nevainojamajam literātes tēlam. Arī vakar Neatkarīgajai ar preses sekretāra starpniecību tika piedāvāts iesūtīt interesējošos jautājumus, lai Zālītes kundze varētu apdomāties, uz kuriem un vai vispār viņai labpatiks atbildēt.
Ņemot vērā šādu komunikācijas modeli, diskusijām par sabiedrības un arī politiķu konstatēto «acīm redzamo bezjēdzību» būs jānotiek, ignorējot AKKA/LAA viedokli.
Rādīt reklāmu
