16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Slimnīcas aicina valdību veselības aprūpes attīstībai iedalīt arī naudu
Slimnīcas aicina valdību veselības aprūpes attīstībai iedalīt arī naudu
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 25. maijs 2012, 16:39
Veselības ministrijas (VM) jaunizstrādātais dokuments tikai daļēji risina problēmas veselības aprūpē, jo tam nav sasaistes ar budžeta plānošanu.


«Valsts pienākums ir pateikt, kur un kādas slimnīcas tai un tās iedzīvotājiem ir nepieciešamas, un atbilstoši plānot valsts finansējumu,» Neatkarīgajai saka Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis, uzsverot, ka veselības aprūpes plānā jeb tā sauktajā māsterplānā vajadzētu balstīties uz iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu.

«Pieņemsim, plāns saka: kura slimnīca strādā neproduktīvi, tā jāslēdz, bet ko darīt iedzīvotājiem? Kurp Skrundas, Aizputes un Saldus lauku iedzīvotājiem doties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, ja Kuldīgā vairs nebūtu pieejama 24 stundu palīdzība?» jautā slimnīcas vadītājs. Viņaprāt, valstij jāuzņemas atbildība par veselības sistēmas plānojumu un skaidri jādara tas zināms tautai. Ceturtdien tieši Kuldīgas slimnīcā VM pārstāvji iepazīstināja Kurzemes reģiona veselības aprūpes speciālistus ar svaigi tapušo Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plānu diskusijām. Kuldīgas slimnīcai gan tiek saglabātas līdzšinējās funkcijas – vismaz līdz 2018. gadam.

Slēgt negribētu

VM plāns paredz, ka līdz 2018. gadam akūtās hospitalizācijas virs 24 stundām varētu nodrošināt visas slimnīcas, izņemot Alūksnes, Preiļu, Krāslavas un Jūrmalas slimnīcu, kurām saskaņā ar pētījuma rezultātiem vajadzētu pārprofilēties. Plāna autore Rita Konstante norāda, ka demogrāfiskās izmaiņas nav paredzamas tādas, lai kaut kur slēgtu kādu slimnīcu pavisam un «ar dēļiem aizsistu logus», tomēr situācijas analīze parāda: vairākas slimnīcas nestrādā efektīvi. Otrs būtisks secinājums – līdz 2019. gadam trešā daļa ārstu būs pensijas vecumā un pastāv iespēja, ka akūti trūks mediķu. Sīkāk jāpēta, kā slimnīcu darbības izmaiņas ietekmēs neatliekamās medicīniskās palīdzības darbu.

Naudu neprasām

Kuldīgas diskusijā izskanēja gan atzinība – beidzot kaut kāds plāns ir tapis, gan kritika – plāns nav balstīts realitātē un nav sasaistīts ar finansējumu veselībai. Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde atzina, ka mulsina viņas slimnīcas portretējums plānā – minēts, ka slimnīcas darbība jābalsta mājas aprūpē, taču nav pieminēts, ka slimnīcā darbojas steidzamās medicīniskās palīdzības punkts un dienas stacionārs. «Varbūt to visu likvidēs un Priekulē nekā nebūs?» vaicāja ārste. Priekules domes pārstāvji ieminējās, ka plāna veidotāji un citi dzīvo dažādās realitātēs – Rīga un lauki. Izskanēja jautājums: kā saprast secinājumu: ambulatoro aprūpi veidosim pieejamāku cilvēkiem, koncentrējot lielos centros...? VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško atzina: nekad nevarēsim nodrošināt katrā pagastā savu ginekologu, zobārstu, ķirurgu, jābūt ģimenes ārstam. «Tā ir skaidra realitāte – nav resursu!» Viņa arī atzina, ka ar šo dokumentu nav plānots risināt veselības aprūpes finanšu problēmas.

Kuldīga paliks

Kuldīgas slimnīca varētu saglabāt neatliekamās medicīniskās palīdzības statusu. «Kuldīgas slimnīcai nākotnē būtu jāpilda steidzamās medicīniskās palīdzības punkta funkcijas (analīze liecinot, ka darbs nav pietiekami produktīvs), tomēr tad Kurzemes reģionā nebūtu nevienas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas starp Rīgu un Liepāju vai Ventspili, un arī Dobeles un Tukuma slimnīcas atrodas attālumā, kas pārsniedz stundas braucienu,» teikts plānā.

«Veselības ministrija ir tā, kas izveido plānu, izvērtē objektīvo nepieciešamību pēc ārstniecības iestāžu izvietojuma – kur jābūt slimnīcām, traumpunktiem un kur neatliekamās palīdzības slimnīcām,» saka I. Eglītis. «Šajā izvērtējumā jāņem vērā tikai Latvijas iedzīvotāju vajadzības. Tad atklātos situācija, ka iedzīvotājiem noteiktā reģionā, apdzīvotā vietā ir nepieciešama slimnīca, bet iedzīvotāju blīvums ir mazs un nevienmērīgs. Slimnīca ir vajadzīga, bet objektīvu iemeslu dēļ tā nevar strādāt tik produktīvi.» Šādā situācijā

I. Eglītis uzdod jautājumu: kurš slimnīcai pieliek punktu – Kuldīgas slimnīca ir nepieciešama šajā vietā kā 24 stundu akūtas palīdzības sniedzēja, bet visus VM rentabilitātes plānus izpildīt nespēj?

Pērn vasarā tieši Kuldīgā noritēja mediķu protesta akcija; pret pārāk mazo piešķirto finansējumu iebilda arī Kuldīgas slimnīca. «Šogad nekas būtiski nav mainījies. Vairāk nekā 1000 pacientu gada beigās būs vairāk, nekā valsts mums samaksā. Te arī ir tas paradokss – ja mēs esam neatliekamās palīdzības slimnīcas statusā, mēs nevaram aizvērt durvis pacientam, arī tad, ja kvotas pārsniegtas. Mēs jau tā uzņemam tikai pusi pacientu, ko atved ātrā palīdzība,» saka I. Eglītis.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ivars Eglītis, nauda, slimnīcas, Veselības ministrija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats