Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nevirza lētāko agrākās padomes izstrādāto jauna sabiedriskā medija modeli, ir neatkarīgo satura veidotāju trūkums, īpaši radio nozarē, intervijā ar biznesa portālu "Nozare.lv" teica NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
"Radio nozarē vispār tādu nav. Un Latvijas Televīzijā (LTV) neatkarīgie producenti dzīvo no tā, ka viņi sarūpē reklāmas saviem raidījumiem. LTV par šiem raidījumiem nemaksā. To sistēmu koncepcijā ir paredzēts izbeigt. Latvijā, it sevišķi radio jomā, kur vispār nav neatkarīgo producentu, nebūs piedāvājuma. Neesam desmitu miljonu nācija kā Nīderlande," Dimants teica, iepriekš minot Nīderlandi kā Eiropas valsti, kur darbojas samērā zemu izmaksu sabiedriskā televīzija, raksta
IR.LV.
Tomēr Dimants piekrita, ka starp spēcīgākiem neatkarīgajiem producentiem ir tādi kā "Hansamedia" un "Labvakar", taču daudz tādu neesot un nevarot būt mazā valstī. Pēc Dimanta domām, producenti, kas ir lielā mērā atkarīgi no pašu sarūpētajiem reklāmas ienākumiem, nevarot būt īsti neatkarīgi un rūpēties par satura kvalitāti. Savukārt Latvijā arī esot tradīcijas, ka sabiedriskie mediji cenšoties nospraust labas žurnālistikas standartus.
"Nevaram arī aizmirst, ka Latvijā ir sabiedriskā medija kā institūcijas tradīcijas. Sabiedriskais medijs ar savām redakcijām varētu būt visai Latvijas žurnālistikai kā vadošais medijs arī no sabiedrības un profesionālās attīstības viedokļa," Dimants sacīja.
Lētākais sabiedriskā medija projekts, kas izstrādāts agrākās padomes sastāva laikā, izmaksātu 17,7 miljonus latu, bet NEPLP virzītais tā sauktais otrais jaunā sabiedriskā medija variants maksātu 53,57 miljonus latu. Lētākais modelis paredz, ka "sabiedriskais medijs nodrošina plašas auditorijas pieprasīta satura pieejamību, to iepērkot galvenokārt no neatkarīgiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot vienīgi ziņu raidījumu sagatavošanā".
Jau ziņots, ka NEPLP valdībai ieteiks atbalstīt otro jaunā sabiedriskā medija modeli, taču Dimants uzskata, ka tā izmaksas varētu būtiski samazināt.
"Ne vienmēr lētākais ir labākais. Ja saprotam, ka bez spēcīga nacionāla medija Latvija kā nacionāla un demokrātiska valsts nevar turēties kopā un attīstīties, nodrošinot kopējo publisko sfēru, kas ir vajadzīga demokrātijai, arī kopīgu nacionālo identitāti, tad saprotam, ka nav spēcīgāka instrumenta par vienotu nacionālo mediju," Dimants teica.
Otrais modelis paredz, ka tiks veidots "vienots sabiedriskais medijs, kas uztur dialogu ar sabiedrību un veicina iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju radio un TV kanālos, internetā un citos mobilajos kanālos." Tas notiks, "sākot ar daļēju (LTV un Latvijas Radi (LR)) konverģenci. Administratīvo un atbalsta funkciju veikšana tiek apvienota. LR un LTV programmu zīmoli tiek saglabāti," skaidrots NEPLP prezentācijā par jaunā sabiedriskā medija modeļiem.
NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.
Rādīt reklāmu
