Latvijā sociālajā aprūpē vērojama tendence – kā notiek nelaime,
izveidojas konfliktsituācija vai publiski tiek apspriestas problēmas, tā
tiek piedāvātas reformas. Tomēr izpaliek situācijas analīze, kāpēc
iepriekš iecerētās pārmaiņas nav notikušas.
Labklājības ministrija (LM) pēc skandāla aprūpes centrā Kalkūni izveidoja darba grupu, lai veiktu reformas aprūpes centros, savukārt pēc nākamās skaļās lietas saistībā ar gados jaunā Artūra nāvi centrā Rūja paziņojusi, ka izstrādāta jauna sistēma, kas tiks «aprobēta sešās filiālēs». Arī Ministru kabinetā pēc mēneša tiks iesniegts ziņojums, kurā būs aprēķināts, cik naudas vajag aprūpes centriem, lai nodrošinātu pienācīgu aprūpi visiem, apliecina LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Savukārt nevalstiskās organizācijas iestājas par naudas došanu tikai alternatīvai aprūpei, lai pārtrauktu cilvēku ievietošanu centros.
Valsts sociālās aprūpes centros dzīvo ievērojams skaits cilvēku – 4545, liecina LM šāgada aprīļa dati. Kopumā Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 31 filiāli – jāpaskaidro, ka filiāles ir tie paši sociālās aprūpes centri, pēc to administratīvās reformas izveidoti pieci reģioni, koncentrējot vadības grožus katrā reģionā vienā centrā. Kopumā aprūpes centros ir 4659 vietas. Šajos namos dzīvo cilvēki ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Ir centri gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem. I. Jaunzeme norāda, ka apvienotais valsts sociālo aprūpes centru modelis sevi attaisnojis daļēji, jo sistēmā nemitīgi tiek konstatētas problēmas, kas tiešā veidā ietekmē centros dzīvojošos. Iespējams, problēma ir arī tā, ka nereti aprūpes centru galva atrodas pavisam citā reģionā, piemēram, Latgales reģionu komandē aprūpes centrs, kas atrodas Zemgalē. Tas nozīmē, ka nenotiek pietiekama centru uzraudzība. Valsts sekretāre gan atzīmē, ka viena no būtiskākajām problēmām ir lielā kadru mainība, jo centros strādājošo atalgojums ir katastrofāli zems, kā arī nav pietiekami nodrošināta veselības aprūpe – arī pēdējās skaļās lietas par Kalkūniem un Rūju ir tieši saistītas ar veselības aprūpi.
«Es arī vēlētos zināt, kāpēc jau pirms vairākiem gadiem izstrādātā reforma par alternatīvu sociālās aprūpes sistēmu nav ieviesta,» sarunā Neatkarīgajai atzina I. Jaunzeme. Alternatīvas būtu dienas centri, grupu dzīvokļi vai nelielas aprūpes iestādes ar darbnīcām. «Aprūpe lielos ilgstošas sociālās aprūpes centros, kas ir vēsturiskais mantojums no pēckara laikiem, bet kas joprojām ir pamata aprūpes modelis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ir sevi izsmēlusi un neatbilst mūsdienu izpratnei par normālu cilvēka dzīves vidi,» uzsver Inga Šķestere, Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi vadītāja. Viņa kategoriski aicina atbildīgās institūcijas veikt steidzamus pasākumus, lai veicinātu alternatīvo pakalpojumu attīstību. «Mēs aicinām nepieļaut vietu skaita palielinājumu lielajos ilgstošas aprūpes centros un uzskatām, ka nav pieļaujama ES finansējuma izmantošana šādu centru uzturēšanai. Šī nauda jānovirza alternatīvo pakalpojumu attīstībai,» saka I. Šķestere.
Neatkarīgā izpētīja, ka pērn uz grupu dzīvokļiem vai pusceļa mājām pārcēlās dzīvot tikai 9 cilvēki no aprūpes centros dzīvojošajiem gandrīz 5000.
Plāns LM pagaidām ir šāds. «Pēc Kalkūniem strādāja darba grupa un izvirzīja priekšlikumus par aprūpes grozu, kas nepieciešams katrai no klientu grupām atkarībā no viņu spējām veikt pašaprūpi,» stāsta I. Jaunzeme. Pilotprojekta veidā sešos centros izvērtēs klientu grupas un to, kāda aprūpe viņiem ir vajadzīga un cik tas prasa resursu – darbaspēka, naudas. Jau 2009. gadā bija programma sociālās aprūpes reformai un katru gadu LM vērsusies valdībā ar finansējuma pieprasījumu. Tas nav piešķirts. «Paveikt to darbu, kas uzlikts aprūpes centriem, ar esošajiem resursiem nav iespējams,» uzsver I. Jaunzeme. Jūnijā valdībā tiks iesniegts vēl viens ziņojums.
Rādīt reklāmu
