Jūras, zvejnieku un zivju uzraudzīšanai būvējamais kuģis, ko par vairāk nekā diviem miljoniem latu grasās pirkt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), visu nepieciešamo funkciju veikšanai nebūs piemērots.
Proti, ar to nevarēs novērot zivju krājumus, kas nepieciešams ikgadējiem zvejas kvotu aprēķiniem. Izrādās, ka atbildīgās VARAM amatpersonas gluži vienkārši nav iedomājušās par sadarbību ar Zemkopības ministriju, bet, kad atminējušās – bijis jau par vēlu grozīt konkursa nolikumu. Šobrīd galīgā lēmuma pieņemšana tomēr apturēta.
Par sadarbību runā, bet nesadarbojas
Vides institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs skaidro: «Kad viņi pie mums atnāca, iepirkuma process jau bija aizgājis par tālu. Būtu gandrīz pilnībā jāmaina kuģa specifikācija, savukārt, aizkavējoties konkursam, pastāvēja risks zaudēt Eiropas līdzfinansējumu.»
Lai veiktu zivju uzskaiti, kuģim jāatbilst divām būtiskām prasībām: pirmkārt, tam jābūt tik jaudīgam, lai varētu vilkt trali; otrkārt, tam nepieciešams slīps pakaļgals, pa kuru trali ar saskaitāmajām zivīm varētu ievilkt. VARAM pasūtinātais kuģis būs ātrs, bet ne jaudīgs, un arī tā konstrukcija nav piemērota traļa lietošanai.
Neatkarīgās avots zivsaimniecības nozarē stāsta, ka mēģinājumiem apvienot vides un zvejas rūpala uzraugu spēkus ir sena vēsture. Arī par kuģa iegādi runāts jau kopš 2000. gada. Taču tagad iznāk, ka, piepildot ilgi loloto mērķi un iztērējot milzīgus līdzekļus, problēma pilnībā netiks atrisināta. Tāpat kā līdz šim zivju uzskaitei zinātniskos kuģus nāksies īrēt no poļiem un lietuviešiem, bet mazākiem darbiem sarunāt vietas uz pašmāju zvejnieku kuģiem.
Viens kuģis jau rūsē
Kohēzijas fonda līdzfinansējums šai situācijā ir vienīgais mierinājums. Superkuģis, kas būs piemērots zvejnieku tvarstīšanai, bet ne zivju skaitīšanai, Latvijas valstij izmaksās tikai apmēram 300 000 latu, jo 86% izmaksu segs Eiropa. Iepirkuma komisijas loceklis Juris Skrube atzīst: «Tas ir ļoti lēti, paši mēs to nekad nevarētu atļauties.» Viņš komisijā pārstāv Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi, kas arī būs galvenais kuģa lietotājs vai attiecīgi – nelietotājs, ja nebūs naudas kuģa uzturēšanai. Iestādei, izrādās, ir arī šāda veida pieredze. Tās rīcībā esošais kuģis Brēmene jau divus gadus nav kustināts, jo trūkst naudas apkalpes algošanai un degvielas iegādei. Paretam izmanto vienīgi celtni. Direktora vietnieks Felikss Klagišs stāsta, ka Brēmene ir taupīgs, labs kuģis darbam piekrastē un līcī – labos laika apstākļos. Taču pārāk lēns, lai operatīvi nokļūtu zvejas noteikumu pārkāpumu vietā. Tāpēc pārvalde sadarbojas ar robežsargiem vai ārzemju kolēģiem. Arī pašlaik uz mūsu ūdeņiem nākot igauņu zvejas kontrolieru kuģis. Notikšot lielāks reids Latvijas ekonomiskajā zonā.
Lēmums apturēts
Kad pārvalde tiks pie jaunā kuģa, Brēmene tiks pārdota vai sagriezta lūžņos. Taču vai, nomainoties kuģim, parādīsies arī nauda tā uzturēšanai, šobrīd nav skaidrs. Teorētiski šie līdzekļi jāieplāno budžetā, taču pēdējos gados tas nav darīts. Cita lieta, ka šobrīd uz Latviju spiedienu izdara Eiropas Komisija, pieprasot zvejniekus kontrolēt bargāk un novērst pārzveju. No Baltijas jūras valstīm vienīgi Latvijai nav specializēta kontroles kuģa, un tas arī ir galvenais arguments tā iegādei.
Neatkarīgās rīcībā esošie dokumenti liecina, ka par tiesībām piegādāt kuģi šobrīd cīnās trīs kompānijas: Rīgas kuģu būvētava, Sinnautic B.V. un Baltic Workboats, piedāvājot cenu amplitūdā no 1,39 līdz 1,78 miljoniem (bez PVN). Jāpiebilst, arī portāls pietiek.com pievērsis uzmanību šim iepirkumam, saskatot virkni aizdomīgu nepilnību tā tehniskajā specifikācijā. Konkursa gaitā patiešām vairākas reizes tika grozītas prasības un, atbildot uz pretendentu iebildēm, veikti papildu skaidrojumi, tai skaitā arī palielināta paredzamā iepirkuma cena.
Konkursa komisija jau šomēnes gatavojās paziņot uzvarētāju, taču nule kļuvis zināms, ka lēmuma pieņemšana atlikta. VARAM skaidro, ka tas darīts, «lai gūtu pārliecību, ka no visiem aspektiem labākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums ilgtermiņā turpmākai zvejas kontrolei un vides monitoringa pasākumu īstenošanai jūrā ir pašreiz izsludinātais publiskais iepirkums par «Specializēta kuģa iegādi zvejas kontroles un vides monitoringa veikšanai jūrā»». Ministrija atkārtoti vērtē pieejamos risinājumus, tai skaitā iespējas attīstīt pārresoru sadarbību šajā jomā.
Rādīt reklāmu
