Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar kategoriski pieprasīja no vairāku ministriju un citu iestāžu ierēdņiem, lai viņi līdz nākamā gada 1. janvārim nodrošina jaunu nodevu «universālā pasta pakalpojuma» uzturēšanai.
Ministriem klusējot, Ministru prezidents rāja ministriju darbiniekus, ka viņiem «vienkārši ir uzlikt visu valsts budžetam, nevis darīt savu darbu». «Lieciet budžetam svētu mieru!» V. Dombrovskis atkārtoja ne reizi vien.
Ministru prezidenta sašutumam ir dibināts iemesls, jo vakar ierēdņi lūdza vēl divus gadus, lai izpildītu uzdevumu, kādu 2007. gada vasarā bija paguvusi uzdot Aigara Kalvīša valdība. Toreiz tika izveidota darba grupa, kuras bezdarbību iepriekš nebija pamanījis ne A. Kalvītis, ne Ivars Godmanis, ne V. Dombrovskis savu triju valdību vadīšanas laikā. Tas atklājās tikai šā gada martā, kad valdība pāradresēja atbildību par uzdevuma izpildi no Ekonomikas ministrijas uz Satiksmes ministriju. Tā mēneša laikā sagatavoja valdības lēmumprojektu, kas faktiski nozīmēja paša lēmuma atlikšanu uz diviem gadiem. Notikušais valdības sēdē neradīja skaidrību, kā ierēdņi pildīs savus tagadējos uzdevumus, raksta
NRA.lv.
Nebūtu pareizi izskaidrot vakardienas situāciju ar ierēdņu slinkumu. Treknajos gados bija doma izveidot «universālo pakalpojumu», it kā apvienojot elektrības, gāzes, pasta piegādes un sazin ko vēl, kas pienākoties visiem Latvijas iedzīvotājiem par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktām cenām. To uzturēšanai bija domāta līdzekļu pārdale starp peļņu un zaudējumus nesošiem pakalpojumiem – tātad daudzmiljonu latu fonda apsaimniekošana neatkarīgi no valsts budžeta. Tā tiešām ir krīzes gaišā puse, ka šādi plāni tika konsolidēti līdz ar naudu. Tagad valdībai jālemj par katru pozīciju atsevišķi – ko valsts var un ko nevar atļauties. Vakar, lūk, V. Dombrovskis krasi nodalīja pasta sūtījumu un preses izdevumu piegādi. Viņa kategoriskā prasība netērēt valsts budžeta naudu attiecās tikai uz pastu, bet, kā viņš pats tūlīt atzina, «abonētās preses piegādes subsīdijas laukos nāksies saglabāt».
Preses izdevumu piegādes nodalīšana no citiem pakalpojumiem, kas tradicionāli saistās ar pasta darbību, prasa ļoti veiklu juridisko slalomu, jo «universālais pakalpojums» ir pamatojums valsts dotācijām, neprasot katrā atsevišķā gadījumā atļauju Eiropas Komisijai.
Latvijas saistības pret ES ir nākamā gada 1. janvārī atļaut savā teritorijā nodarboties ar pasta pakalpojumu sniegšanu visiem, kuri to vēlas un kā vien vēlas. Tajā pašā laikā valstij jānodrošina pasta pakalpojumu sniegšana arī tāda pagasta iedzīvotājiem, kuri pa visiem saņem vienu abonētu avīzi dienā un vienu vēstuli mēnesī. Premjers prasīja, lai vismaz par vēstuļu piegādēm valstij nebūtu jākompensē starpība starp pakalpojuma cenu un izmaksām. Precīzāk sakot, nebūtu jākompensē uz savu tagadējo ieņēmumu rēķina, jo ir nodomāts ieviest jaunu nodevu un izveidot fondu – tātad nelielu speciālo budžetiņu – pakalpojuma dotēšanai. Fonda izveide tika atlikta un atlikta, cerot uz ekonomikas atkopšanos. Tādā gadījumā iedzīvotāji pirkšot gan kopumā, gan pa pastu aizvien vairāk preču un piegāžu organizētāji cīnīsies par Latvijas valsts atļauju piegādāt preces un preču reklāmas Latvijas iedzīvotājiem. Īstenībā pašreiz tādu darbību, kas būtu apliekama ar jauno nodevu, Latvijā veic tikai četri uzņēmumi – Latvijas pasts un trīs tik nelielas firmas, ka tās nespēs uzturēt «universālo pasta pakalpojumu». Vakar V. Dombrovskis vismaz izlikās nesaprotam, kāpēc ierēdņi viņam iesaka atlikt problēmas risināšanu vēl uz diviem gadiem.
Rādīt reklāmu
