Neraugoties uz mediju iebildēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) rosina apvienot abus sabiedriskos medijus, kas turpmāk darbotos ar vienotu administratīvo un arī redakcionālo sistēmu. Lai gan reorganizācijas tehniskais izpildījums vēl netiek precizēts, iespējams, šis process noslēgsies 2018. gada nogalē.
Izveidotā darba grupa vienotā sabiedriskā medija koncepcijai piedāvāja trīs attīstības modeļus. Pirmais no tiem paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas – Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio (LR) –, taču uz šo mediju bāzes tiktu veidota trešā organizācija, kam būtu multimediju platforma. Otrs piedāvātais variants rosināja veidot jaunu sabiedrisko mediju, kurā LTV un LR būtu ne tikai viens vadītājs un administrācija, bet arī vienota redakcija. Savukārt trešais modelis noteiktu veidot vienu mediju, atstājot vienotu administrāciju un ziņu dienestu, savukārt pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem. Tiesa, izvērtējot visus trīs variantus, NEPLP vakar par labāko tomēr atzina LTV un LR apvienošanu, pret ko kategoriski iebilda mediju vadība.
NEPLP pārstāvis, darba grupas vadītājs Gints Grūbe
Neatkarīgajai uzsver: šāds lēmums pieņemts, meklējot optimālu ilgtermiņa risinājumu. «Otrais modelis ļauj cerēt, ka pēc gada vai diviem mums atkal nevajadzēs spriest par jaunām sabiedrisko mediju reorganizācijām. Latvijas situācija ir tāda, kāda tā ir. Mediji ir krīzes novājināti, neatgriezeniski mainās arī mediju lietošanas paradumi. Šādos apstākļos izdzīvot diviem medijiem būs daudz grūtāk nekā veidojot to starpā precīzu sinerģiju,» bija pārliecināts padomes loceklis.
Tikmēr LR vadītājs Jānis Siksnis sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka padomes lēmums pieņemts sasteigti un radikālo reorganizāciju tālākajai īstenošanai esot jānotiek daudz pakāpeniskāk un pārdomātāk. «Ceru, ka mūs neapvienos vienas nakts laikā, jo tik kardinālas izmaiņas jāveic pragmatiski, ar lielu iepriekšēju izpēti. Ja abu mediju apvienošana notiks bez vērienīgām investīcijām, šis process nesniegs vēlamos rezultātus,»pauda J. Siksnis. LR pārstāvis arī neslēpa, ka šobrīd tiekot runāts vienīgi par apvienošanas teorētiskajiem ieguvumiem un mērķiem, lai gan reorganizācijas praktiskā īstenošana radot ļoti daudzus jautājumus. Medijiem joprojām neesot skaidri nedz apvienošanas termiņi, nedz darbinieku politika, pārcelšanās uz kopīgām telpām u.tml. «Tālākais man ir galīgi neskaidrs,» sacīja J. Siksnis.
G. Grūbe gan uzsver, ka NEPLP akceptētā koncepcija ir teorētisks dokuments, ka norāda attīstības virzienu, bet šā procesa tehniskie risinājumi tikšot precizēti tikai pēc situācijas izpētes, kas ilgs līdz pat 2013. gada otrajam ceturksnim. «Sākotnēji ir jāveic sabiedriskā pasūtījuma izpēte, cilvēkresursu analīze, abu mediju materiāltehniskās bāzes novērtējums. Tāpat pirms abu mediju apvienošanas tiks īstenots darba grupas piedāvātais modelis par kopīgas interneta vides izveidošanu,» pauda eksperts.
Jāatgādina, ka gan LTV, gan LR līdz šim stingri aizstāvējuši abu mediju redakcionālo neatkarību, iebilstot pret vienota ziņu dienesta izveidi. Jāatgādina arī, ka pērn valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta iepriekšējā NEPLP sastāva laikā izstrādātā koncepcija par jaunā medija izveidi, taču šogad, stājoties amatā jaunajiem padomes locekļiem, tika nolemts koncepciju pārstrādāt. Šis process gan noticis lielā steigā, jo jaunajai redakcijai jābūt sagatavotai jau līdz šā mēneša beigām, lai sabiedriskais medijs kā prioritāte tiktu iekļauts jaunajā Nacionālajā attīstības plānā un sabiedriskie mediji varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības finansējumu.
Plānots, ka NEPLP pieņemtā koncepcija, kuras virzītāja būs Kultūras ministrija, jau tuvākajās dienās tiks skatīta valsts sekretāru sanāksmē, bet vēlāk arī valdības sēdē. G. Grūbe gan neslēpj, ka abu mediju apvienošana ir politisks lēmums un šīs ieceres īstenošana vislielākajā mērā būs atkarīga no valdošo partiju nostājas.
Rādīt reklāmu
