16. janvāris, Sestdiena
Vārda dienas: Lida, Lidija
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Juridiskais karš par Krājbanku
Juridiskais karš par Krājbanku
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 29. marts 2012, 11:31
Rīgas apgabaltiesa tiesneša Gvido Ungura personā ir apņēmusies vienā paņēmienā izskatīt gan paša ieceltā bankas administratora pieteikumu atzīt par bankrotējušu Latvijas Krājbanku (LK), gan vairākas prasības atzīt par juridiski un morāli bankrotējušu šo administratoru.


 Pēc vairāku lielu bankas kreditoru domām, vajag nomainīt tagadējo administratoru ar tādu, kura pirmais darbs ir LK kreditoru sapulces sasaukšana un bankas sanācijas priekšlikumu nodošana viņiem, lai viņi būtu pirmie, kas lemj par LK atjaunošanu vai bankrotu, raksta NRA.lv.

Bankas administrators ir neierasta konstrukcija no auditorfirmas KPMG Baltics un maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa. To radījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc tam, kad pārāk daudz pretenziju radās pret divām fiziskām personām – maksātnespējas administratoriem, kurus FKTK vienu pēc otra piedāvāja iecelt par LK administratoru. FKTK tad atcerējās, ka tās rīcībā ir Kredītiestāžu likums, kurā kopš seniem laikiem ir saglabājusies atļauja iecelt par maksātnespējas administratoru vai nu fizisku, vai juridisku personu. Gandrīz visos citos gadījumos administratori tiek iecelti pēc Maksātnespējas likuma, kas kandidātu loku sašaurina ne tikai līdz fiziskām personām, bet līdz noteiktam personu lokam, kuras, kā J. Ozoliņš, ir ieguvušas administratoru sertifikātus.

Jezga ap administratoru kandidātu personām ļāva ieilgt laikam, kad FKTK un Krājbanku vadīja viens un tas pats cilvēks. Proti, FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis vispirms piedalījās lēmuma pieņemšanā par LK darbības apturēšanu un sevis iecelšanu par bankas pārvaldnieku, bet pēc I. Krūmanes atkāpšanās no amata pārņēma viņas pienākumus un uzraudzīja pats savu darbošanos LK. Tādā statusā viņš pieņēma lēmumu pārdot valstij Satiksmes ministrijas personā gandrīz pusi aviosabiedrības airBaltic akciju par simboliskiem 224 453 latiem. No vienas puses, darījums šķiet pat izdevīgs, jo pārdotas tika tāda uzņēmuma akcijas, kas pēdējos gados pamanījies iedzīvoties ar simtiem miljonu latu izsakāmos zaudējumos. No otras puses, ķīlas realizācija nozīmēja atteikšanos no prasībām vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā. It kā jauki, ka valsts amatpersonas pamanījās tādējādi atbrīvot valsts uzņēmumu airBaltic no lielām saistībām, bet tas notika uz bankas noguldītāju rēķina. Par šādu cietēju zīmolu ir nācies kļūt komponistam Raimondam Paulam. Viņš u. c. cietušās personas ir dažādā veidā protestējušas, arī vērsušās tiesu instancēs. Citu tiesāšanās sēriju par airBaltic akcijām ir pieteikuši airBaltic bijušie akcionāri. Daudz naudas LK ir palicis (pazudis?) arī Rīgas domei.

Nākamais strīds attiecas uz beidzot tomēr ieceltā administratora KPMG Baltics vērtējumu par iesniegtajiem bankas sanācijas (atjaunošanas) priekšlikumiem. Administratora amatpersonu izklāstā tie bijuši nevis solījumi ieguldīt bankā naudu, bet solījumi atrast naudas ieguldītājus gadījumā, ja valsts praktiski norakstīs tos bankas parādus valstij, kas radušies, kad valsts izmaksāja kompensācijas bankas mazajiem noguldītājiem. FKTK pilnībā atbalstīja šādu versiju un šodien kopā ar administratoru aizstāvēs to tiesā, bet kreditori prasīs tiesības pašiem lemt par to, vai viņiem izdevīgāks bankas bankrots, vai atjaunošana.

Vadoties pēc Maksātnespējas likuma radītajiem priekšstatiem, neapmierinātība ar administratora darbību tika vēsta vispirms pret J. Ozoliņu. Atkārtojās tas pats, kas divas reizes iepriekš ar tiem kandidātiem, kuri tika diskvalificēti pirms iecelšanas par LK administratoru. Atradās desmitos izsakāmi J. Ozoliņa administrēti maksātnespējas procesi, kuros vai nu neesot laikā sasauktas kreditoru sapulces (tātad sameklēts cilvēks, kas ar kreditoriem nerēķinās?), vai arī laikā nav nodotas atskaites Valsts ieņēmumu dienestam. Maksātnespējas administratorus uzraugošās valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktors Ervīna Ābele par to Neatkarīgajai teica, ka neviens par to nav sūdzējies – tātad kreditoru intereses nav aizskartas un J. Ozoliņš prot sadzīvot ar kreditoriem. Viņš pats toties atsaucās uz likuma tagadējo redakciju, kas ļauj sasaukt sapulces pēc vajadzības, nevis obligāti reizi gadā. Daudz atsaucīgāka uz sūdzībām izrādījās Maksātnespējas administratoru asociācija, no kuras J. Ozoliņš aizvakar izstājās ar paziņojumu, ka asociācija gribot viņu diskreditēt pirms šodienas tiesas sēdes. Tā solās būt smaga, jo daudzas ieinteresētās puses (visas te nebija iespējams uzskaitīt) ir mobilizējušas lielus resursus.

Aivars Jurcāns, KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors:

– KPMG Baltics visas līdzšinējās un arī vēl ieplānotās dažādu personu aktivitātes saista ar viņu vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29. martā ir jālemj par maksātnespējīgās Krājbankas bankrotu. Iepriekšējās bankas vadības prettiesiskās rīcības dēļ daudzām personām bankā ir iestrēguši lieli līdzekļi, kurus tās tagad cenšas atgūt, nerēķinoties ar citu kreditoru interesēm. Tāpat KPMG Baltics saskaras ar atsevišķiem debitoriem, kuri uzskata, ka var ļaunprātīgi neatmaksāt Latvijas Krājbankas izsniegtos kredītus.

Santa Anča, izdevēja, Krājbankā palikušas naudas īpašniece:

– Vienu brīdi tev pieder nauda valsts licencētā un uzraudzītā bankā, otru brīdi tev nekas nepieder un valstij gar to nav nekādas daļas. Valsts uzticēja lemt par Krājbanku tai pašai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas netika galā ar bankas uzraudzību. Diez vai mēs varam cerēt uz bankā palikušās naudas atgūšanu, bet mēs turpināsim cīnīties par savām tiesībām zināt, kas bankā notika un kādi īstenībā bija priekšlikumi banku atjaunot. Vismaz par šādām tiesībām Satversmes tiesa ir gatava diskutēt.

Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs:

– Pašreizējais Krājbankas administrators ir rīkojies prettiesiski un pārkāpis kreditoru intereses. Tikai kreditori drīkst izlemt par bankas sanācijas plānu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Sanācijas plāns ir cerība, ka banka turpinās strādāt un kreditori kaut daļēji atgūs savu naudu. Mums netika dota iespēja šos plānus ieraudzīt. Par šādu darbu administrators sev jau ir aprēķinājis vairāk nekā 400 tūkstošu lielu atlīdzību. Rīgas dome ir iesniegusi Rīgas apgabaltiesai pieteikumu par Krājbankas maksātnespējas administratora atcelšanu.

Jānis Brazovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieks*:

– Šobrīd nav nekādu jaunu faktu, ka liktu apšaubīt komisijas izvēli un pieņemtos lēmumus saistībā ar administratora kandidāta ieteikšanu. Priekšlikumi banku sanēt bija, bet tajos netika piedāvāts pietiekams finansējums un dzīvotspējas plāns. Šodien situācija nav mainījusies. Latvijā un citur sāktā kriminālizmeklēšana nav tieši saistīta ar Rīgas apgabaltiesā izskatāmo lietu. Jo ātrāk tiks pieņemts lēmums par maksātnespējas risinājumu, jo ātrāk būs iespējams sākt kreditoru prasību apmierināšanu.

* FKTK vadītāja pienākumu pildītājs un Krājbankas pārvaldnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par bankas apturēšanu un maksātnespēju.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Aivars Jurcāns, FKTK, Gvido Ungurs, Jānis Brazovskis, Jānis Ozoliņš, KPMG Baltics, Latvijas Krājbanka, Nils Ušakovs, Santa Anča

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats